NGC 206 un Andromedas zvaigžņu mākoņi

Publicēts: 25.09.2014
Milzīgais zvaigžņu sakopojums NGC 206 atrodas Andromedas galaktikas putekļainajos spirāles zaros. Andromedas galaktika jeb M31 atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā. NGC 206 redzams nedaudz uz augšu no attēla centrālās daļas. Spožās zilās zvaigznes norāda, ka tās ir ļoti jaunas. Jaunākās, masīvās zvaigznes nav vecākas par 10 miljons gadiem.…

Lagūnas miglāja zvaigznes un putekļi

Publicēts: 24.09.2014
Lielajā majestātiskajā Lagūnas miglājā mājo daudz jaunu zvaigžņu. Milzīgais miglājs, kura šķērsizmērs ir aptuveni 100 gaismas gadi, atrodas Strēlnieka zvaigznājā aptuveni 5000 gaismas gadu attālumā. Tas ir tik spožs, ka tumšās bezmēness debesīs miglāju var pamanīt pat ar neapbruņotu aci. Attēlā redzama vaļējā zvaigžņu kopa NGC 6530, kas miglājā izveidojusies…

Ziemeļblāzma un vulkāniskās gaismas stabs

Publicēts: 23.09.2014
Tas nav saulriets, un tievais spožais stabs nav Saules stabs. Sarkanās blāzmas avots ir vulkāna izvirdums, bet spožais stabs ir izvirduma gaismas atstarošanās no atmosfērā lidojošajiem ledus kristāliņiem. Šis neparastais gaismas stabs tika nofotografēts 2014.gada septembrī Islandē, kad izverda Bárðarbunga vulkāns Holuhrauna lavas laukos, kuros iepriekšējais…

Saturns ekvinokcijas laikā

Publicēts: 21.09.2014
Kā izskatās Saturns, kad tā gredzenu mala ir vērsta tieši pret Sauli? Līdz 2009.gada augustam neviens to nezināja. Reizi 15 gados, skatoties no Zemes, Saturna gredzeni vairs nav saskatāmi. Tas nav nekas mistisks. Tā kā Saturna gredzeni ir tik plāni un Zeme atrodas tik tuvu Saulei, tad brīdī, kad uz Saturna iestājas ekvinokcija, gredzeni pret Sauli un…

Kokona miglājs un tā apkārtne

Publicēts: 18.09.2014
Šajā apgabalā, kas atrodas Gulbja zvaigznājā, acis piesaista Kokona miglājs. Tas ir kompakts zvaigžņu veidošanās reģions, aiz kura it kā stiepjas tumšu putekļu un gāzu mākoņu aste. Miglāja, kas pazīstams arī kā IC 5146, diametrs ir aptuveni 15 gaismas gadi. Attālums līdz tam - aptuveni 4000 gaismas gadi. Līdzīgi kā citos zvaigžņu veidošanās reģionos,…

Ziemeļblāzma virs Meinas

Publicēts: 17.09.2014
Šī ir izdevusies nedēļa ziemeļblāzmu medniekiem. Arī 2014.gada septembris nebija no sliktākajiem. Saules aktīvais reģions 2158 atradās pret Zemi vērstajā Saules pusē, kad tika reģistrēti vairāki uzliesmojumi un plazmas izvirdumi. Koronālās masas izvirdumi sasniedza Zemes magnetosfēru, izraisot ģeomagnētisko vētru, kuras rezultātā bija vērojami krāšņi…

M27: Hanteles miglājs

Publicēts: 14.09.2014
Pirmās norādes par mūsu Saules iespējamo dzīves noslēgumu tika atklātas 1764.gadā. Tolaik Šarls Mesjē veidoja difūzo objektu katalogu, lai nejauktu tos ar komētām. Mesjē kataloga 27. objekts jeb M27 ir planetārais miglājs, kas tiek dēvēts par Hanteles miglāju. Šādu miglāju radīs arī Saule, kad tās kodolā vairs nenotiks kodolsintēze. M27 ir viens no…

Pārnovas atliekas Puppis A

Publicēts: 12.09.2014
Puppis A ir atliekas, kuras radušās, aptuveni 7000 gaismas gadu attālumā uzsprāgstot masīvai zvaigznei. Matērija izpletusies aptuveni 180 gaismas gadu lielā apgabalā. Attēls iegūts, kombinējot rentgenstaru observatoriju (Čandra un XMM/Newton) un Spitzera infrasarkano staru diapazona teleskopa datus. Rentgenstaru teleskopa dati, kas iekrāsoti zilganos…

Ziemeļblāzma ar Piena Ceļa garnējumu

Publicēts: 9.09.2014
Debesis attēlā izskatās fantastiski. Dubultais ziemeļblāzmas loks izlocījies virs Estešundas pilsētas Zviedrijā. Violetās nokrāsas kāvi atrodas nedaudz augstāk par zaļo kārtu, atgādinot vairāku slāņu kūku, kuru grezno Piena Ceļa garnējums. Ziemeļblāzmu izraisa jonizētās Saules daļiņas, kas mijiedarbojas ar Zemes magnetosfēru.

Strēlnieka ainava

Publicēts: 5.09.2014
Šī ainava debesīs aizņem gandrīz 7 grādus plašu apgabalu Strēlnieka zvaigznājā Piena Ceļa galaktikas centra virzienā. Tajā redzami vairāki spoži miglāji un zvaigžņu kopas, kuras savā katalogā ierakstīja 18.gadsimta astronoms Šarls Mesjē. Šie apskates objekti ir populāri arī mūsdienās. Attēla labajā malā atrodas M16 jeb Ērgļa miglājs, bet centrā M17…