Spoks Plīvura miglājā

Publicēts: 30.10.2014
Miglāji ir spokaini veidojumi - gaistoši un astronomiskos mērogos ļoti īslaicīgi. Attēlā redzams Plīvura miglāja fragments. Šis miglājs ir pārnovas atliekas, kas atrodas Gulbja zvaigznājā aptuveni 1400 gaismas gadu attālumā no Zemes. Attēlā, kas fotografēts, izmantojot dažādus filtrus, sarkanā krāsā iekrāsota ūdeņraža atomu emisija, bet zilganizaļajā…

Pegaza galaktikas

Publicēts: 23.10.2014
Šīs neskaitāmās galaktikas atrodas Pegaza zvaigznāja ziemeļdaļā. NGC 7331 izceļas uz pārējo fona. Spirālveida galaktika atrodas aptuveni 50 miljonu gaismas gadu attālumā. Lai arī pietiekami spoža, šī galaktika nav iekļuvusi slavenajā Šarla Mesjē katalogā. Pa kreisi un uz leju no attēla centra redzamās galaktikas, kas veido ciešu grupu, tiek dēvētas…

Mimass - mazs pavadonis ar lielu krāteri

Publicēts: 21.10.2014
Lai arī kas savulaik trāpīja Mimasam, tas gandrīz to iznīcināja. Šīs sadursmes sekas ir viens no lielākajiem krāteriem uz viena no mazākajiem Saturna pavadoņiem. Krātera, kas nodēvēts par godu Mimasa atklājējam, seram Viljamam Heršelam, diametrs ir aptuveni 130 kilometri. Mimass pārsvarā sastāv no ūdens ledus ar cieto iežu piejaukumiem. Jaunākie pētījumi…

Melotte 15 Sirds miglājā

Publicēts: 18.10.2014
Emisijas miglājā IC 1805 redzami fantastiski kosmisko mākoņu veidojumi. Tos izpūtuši vaļējās kopas Melotte 15 zvaigžņu vēji un masīvo, karsto zvaigžņu starojums. Šīs kopas zvaigznes, kuru vecums ir aptuveni 1,5 miljoni gadu, redzamas attēlā pa labi. Kompozīcija veidota, izmantojot datus, kas iegūti, fotografējot ar šaurjoslas un platjoslas filtriem,…

Ziemeļblāzma virs Norvēģijas

Publicēts: 14.10.2014
Augstāk par visaugstākajiem kalniem atrodas ziemeļblāzmu valstība. Reti kad šī parādība nokāpj līdz 60 km augstumam, bet var veidoties pat 1000 km augstumā. Ziemeļblāzmas rada augstas enerģijas elektroni un protoni, kas saduras ar Zemes atmosfērā esošajiem atomiem un molekulām. Attēlā redzams brīdis, kad ziemeļblāzma ir izveidojusies tieši virs novērotāja.

Spirāles miglājs

Publicēts: 12.10.2014
Kā zvaigznei izdevies izveidot šādu miglāju? Planetāro miglāju, tādu kā Spirāles miglājs, forma ir svarīga, lai izprastu, ar ko noslēdzas Saulei līdzīgas zvaigznes mūžs. Ar Habla un 4 metru lielo Blanco teleskopu Čīlē veiktajos novērojumos iegūtie dati tika izmantoti, lai izveidotu šo attēlu, kurā redzams, ka spirāles miglājam raksturīga sarežģīta uzbūve.…

No Saules līdz Mēness templim

Publicēts: 7.10.2014
Kas vieno Sauli un Mēnesi? Mēs varam atrast dažādus skaidrojumus, bet šajā attēlā Sauli un Mēnesi savieno Piena Ceļa galaktikas plakne. Pareizāk sakot, Piena Ceļa loks sākas Saules Templī pa kreisi un noslēdzas Mēness Templī pa labi. Saules un Mēness Tempļi ir divi smilšakmens veidojumi, kas atrodami Jūtas štatā, ASV. Katrs no tiem ir aptuveni 100 metrus…

Burbuļa miglājs

Publicēts: 2.10.2014
NGC 7635 jeb Burbuļa miglājs ir masīvas zvaigznes izpūsts veidojums. Lai arī tas izskatās ļoti maigs un trausls, šis burbulis liecina par skarbiem procesiem, kādi novērojami masīvu un karstu zvaigžņu tuvumā. NGC 7635 diametrs ir aptuveni 10 gaismas gadi. Nedaudz uz leju no Burbuļa centra redzama zvaigzne, kas ir O tipa zvaigzne - dažus tūkstošus reižu…

Tauriņa miglājs Habla izpildījumā

Publicēts: 1.10.2014
Tā ir visai ierasta prakse, ka spožas zvaigžņu kopas un miglāji, kas redzami Zemes naksnīgajās debesīs, tiek nosaukti cilvēkiem atpazīstamu objektu vārdos - puķes, kukaiņi, putni utt. NGC 6302 nav nekāds izņēmums. Šis krāšņais planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris ar virsmas temperatūru aptuveni 250 000 grādu, ir izpletis savus aptuveni…

Varavīksnes aplis

Publicēts: 30.09.2014
Vai tu jebkad esi redzējis visu varavīksnes apli? Skatoties no zemes, parasti redzam tikai tās augšējo daļu, jo tuvāk zemei ir mazāk lietuslāšu. Ja tu atrastos gaisā, pilns varavīksnes aplis būtu biežāka parādība. Attēlā redzamais varavīksnes aplis fotografēts Austrālijā, netālu no Pērtas. Fotogrāfs atradās helikopterī. Papildus spožākajai varavīksnei,…