Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Gaismas spēles Encelada geizeros

Gaismas spēles Encelada geizeros (93/0)


Publicēts: 4.08.2014
Ūdens tvaika un ledus geizerus uz Encelada NASA automatizētais kosmiskais aparāts Cassini atklāja 2005.gadā. Vadošā hipotēze vēsta, ka to avots varētu būt zemledus jūra, bet kāda cita norāda, ka ūdens tvaiku un ledus geizeru avots varētu būt kušanas procesi uz pašām plaisu sienām, kuri rodas Saturna gravitācijai deformējot pavadoni. Attēlā priekšplānā…
NGC 7023: Īrisa miglājs

NGC 7023: Īrisa miglājs (107/0)


Publicēts: 2.08.2014
Šie starpzvaigžņu telpā esošie putekļu un gāzu mākoņi ir uzplaukuši aptuveni 1300 gaismas gadu attālumā ziemeļu puslodē pastāvīgi novērojamajā Cefeja zvaigznājā. NGC 7023, kas tiek dēvēts par Īrisa miglāju, centrālais objekts ir jauna un karsta zvaigzne, kuras intensīvā gaisma atstarojas apkārtējos mākoņos, iekrāsojot tos zilganos toņos. Ja uzmanīgi…
M31: Andromedas galaktika

M31: Andromedas galaktika (68/0)


Publicēts: 30.07.2014
Andromeda ir Piena Ceļam tuvākā lielā galaktika. Tiek uzskatīts, ka mūsu galaktika izskatās līdzīga Andromedai. Piena Ceļš un Andromedas galaktika ir dominējošās Lokālajā galaktiku grupā. Andromedas galaktiku, līdzīgi kā Piena Ceļu, veido simtiem miljardiem zvaigžņu. Zvaigznes, kuras jūs varat izšķirt kā atsevišķus objektus, pieder Piena Ceļam. Attālums…
Zirga Galvas miglājs

Zirga Galvas miglājs (157/0)


Publicēts: 28.07.2014
Zirga Galvas miglājs ir viens no slavenākajiem un atpazīstamākajiem. Tas atrodas Oriona zvaigznājā aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā. Šis objekts pazīstams arī kā Barnard 33. Pirmo reizi to fotoplatē pamanīja 1800.gadu beigās. Sarkanīgo nokrāsu mākoņiem, kas atrodas aiz tumšās, zirga galvai līdzīgās formas veidojuma, rada jauna zvaigzne Sigma Orionis,…
Rho Ophiuchi apgabals

Rho Ophiuchi apgabals (121/0)


Publicēts: 27.07.2014
Mākoņi, kas ieskauj zvaigžņu sistēmu Rho Ophiuchi, ir viens no tuvākajiem zvaigžņu veidošanās apgabaliem. Rho Ophiuchi ir dubultzvaigžņu sistēma, kas atrodas aptuveni 400 gaismas gadu attālumā. Attēlā tā redzama labajā pusē, kur šo zvaigžņu sistēmu ieskauj sarkanīgs emisijas miglājs. Vēl tālāk pa labi - dzeltenīgais Antaress, bet starp Rho Ophiuchi…
NGC 253: putekļainā sala Visumā

NGC 253: putekļainā sala Visumā (117/0)


Publicēts: 26.07.2014
NGC 253 ir viena no visspožākajām un arī putekļiem bagātākajām galaktikām. Pateicoties savam izskatam mazos teleskopos, tā tiek dēvēta par Sudraba Dolāra galaktiku. Nereti to sauc par Tēlnieka galaktiku, jo atrodas aptuveni 10 miljonu gaismas gadu attālumā dienvidu puslodē redzamajā Tēlnieka zvaigznājā. Pirmo reizi to pamanīja matemātiķe un astronome…
ALMA Piena Ceļš

ALMA Piena Ceļš (133/0)


Publicēts: 24.07.2014
Šī fantastiskā fotogrāfija tapusi 5100 metrus lielā augstumā virs jūras līmeņa Čahnantoras plakankalnē Čīles Andos. Šajā vietā atmosfēra ir retināta, spiediens sastāda aptuveni 50% no tā, kāds sastopams jūras līmenī. Cauri attēlam stiepjas Piena Ceļš ar tā putekļu, zvaigžņu un miglāju bagātību. Zem tā redzama spožā Venēra, kas iegrimusi zodiakālās gaismas…
IC 4603: atstarojošais miglājs Čūskneša zvaigznājā

IC 4603: atstarojošais miglājs Čūskneša zvaigznājā (233/0)


Publicēts: 23.07.2014
Vai arī tev šī fotogrāfija atgādina impresionisma stilā gleznotu mākslas darbu? Tas nav datorapstrādes, bet gan putekļu radīts efekts. Šajā apgabalā atrodams liels daudzums cigarešu dūmiem līdzīgo starpzvaigžņu putekļu, kuri pamatā sastāv no oglekļa. Viena no vietām, kur veidojas putekļi, ir lielu, vēsu un vecu zvaigžņu atmosfēru ārējos slāņos. Zvaigznei…
Kad pārtrūkst pavediens uz Saules

Kad pārtrūkst pavediens uz Saules (192/0)


Publicēts: 20.07.2014
Kas noticis uz Saules? Nekas īpašs - tikai pavediens pārtrūka. 2012.gadā tika ilgstoši novērots pavediens, kurš galu galā izverda, izraisot koronālās masas izvirdumu. Pavedienu dienām ilgi kopā saturēja mainīgais un sarežģītais Saules magnētiskais lauks. Izvirdums bija negaidīts. Ap Sauli riņķojošā Saules Dinamikas observatorija (SDO) novēroja starpplanētu…
Ou4: Milzu Kalmāra miglājs

Ou4: Milzu Kalmāra miglājs (152/0)


Publicēts: 18.07.2014
Šis noslēpumainais, kalmāram līdzīgais miglājs ir ļoti blāvs, bet arī milzīgs - Zemes debesīs uz tā varētu novietot 2,5 pilna Mēness diskus. Attēls veidots no fotogrāfijām, kas tapušas ar 2,5 metrus lielo Īzāka Ņūtona teleskopu. Miglājs atrodas Cefeja zvaigznājā. To pavisam nesen atklāja franču astronoms Nikolas Outers. Miglāja forma un emisiju tips…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE