Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Krāsainie Gulbja mākoņi

Krāsainie Gulbja mākoņi (/0)


Publicēts: 22.04.2015
Reizēm zvaigznes dzimst ļoti krāšņās un krāsainās vietās. Attēlā redzams zvaigžņu veidošanās apgabals Gulbja (Cygnus) zvaigznājā, kurā mirdzoša gāze mijas ar tumšiem putekļu mākoņiem. Šis apgabals, kura šķērsizmērs ir aptuveni 50 gaismas gadi, ir daļa no Gamma Cygni miglāja, kas atrodas aptuveni 1800 gaismas gadu attālumā. Attēla labajā malā redzams…
Gredzenveida galaktika AM 0644-741

Gredzenveida galaktika AM 0644-741 (/0)


Publicēts: 19.04.2015
Kā var izveidoties gredzenveida galaktika? Attēlā redzamā eksemplāra diametrs ir aptuveni 150 000 gaismas gadu. Visticamāk galaktika AM 0644-741 ir veidojusies galaktiku sadursmes rezultātā, kad viena galaktika ir izgājusi cauri otrai. Atsevišķas zvaigznes šādos notikumos reti kad saduras. Zinātnieki uzskata, ka konkrētā gredzenveida galaktika ir veidojusies,…
Vienroce NGC 4725

Vienroce NGC 4725 (/0)


Publicēts: 16.04.2015
Lielākajai daļai spirālveida galaktiku, ieskaitot Piena Ceļu, ir divi vai vairāki spirāles zari. NGC 4725 ir tikai viens, kas atiet no jauno zilgano zvaigžņu kopu un sarkanīgo miglāju nosēta gredzena. Centrālo daļu, kuru dzeltenīgos toņos iekrāso vecāko zvaigžņu populācija, vietumis šķērso tumšas putekļu joslas. NGC 4725 šķērsizmērs ir aptuveni 100…
Zvaigžņu cīņa ar putekļiem

Zvaigžņu cīņa ar putekļiem (/0)


Publicēts: 15.04.2015
Ķīļa miglājā zvaigznes cīnās ar putekļiem. Zvaigznes gūst pārsvaru! Precīzāk sakot, spēcīgais starojums un jauno zvaigžņu vējš izpūš atvērumus sākotnējā putekļu un gāzu mākonī, kurā zvaigznes piedzima. Attēlā redzamais veidojums, kas tiek dēvēts par Noslēpumaino Kalnu (Mystic Mountain), atrodas Ķīļa miglājā. Lai arī izskatās, ka to veido vieni vienīgi…
NGC 2903: nepamanītais dārgums

NGC 2903: nepamanītais dārgums (/0)


Publicēts: 10.04.2015
Šķērsotā spirālveida galaktika NGC 2903 atrodas aptuveni 20 miljonu gaismas gadu attālumā. Spožā galaktika, kas meklējama Lauvas zvaigznājā, ir populārs vaļasprieka astronomu apskates objekts, kurš nav iekļauts Šarla Mesjē veidotajā debess objektu katalogā. NGC 2903 centrālo daļu veido dzeltenas nokrāsas šķērsis, kura krāsu nosaka vecākas zvaigznes.…
NGC 3293: spožo un jauno zvaigžņu pulciņš

NGC 3293: spožo un jauno zvaigžņu pulciņš (/0)


Publicēts: 6.04.2015
Zvaigžņu kopā NGC 3293, kas atrodas aptuveni 8000 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā, mājo jaunas un karstas zvaigznes. Zilgano zvaigžņu vecums nepārsniedz 6 miljonus gadu. Savukārt sarkanīgākās kopas pārstāves ir aptuveni 20 miljonus gadus vecas. Tas ir ilgs laiks, ja pielīdzinām cilvēka mūža garumam, bet īss, ja salīdzinām ar Saules vecumu, kas…
Saturns, Tētija, gredzeni un ēnas

Saturns, Tētija, gredzeni un ēnas (/0)


Publicēts: 5.04.2015
Ja jūs atrastos uz Saturna ledainā pavadoņa Tētijas, skats uz gredzeniem un to mestajām ēnām būtu fantastisks. Attēlā, kuru 2005.gadā fotografēja NASA kosmiskais aparāts Cassini, redzama aptuveni 1000 km lielā Tētija, kas atrodas aptuveni 300 000 km attālumā no Saturna, ārpus spožajiem galvenajiem gredzeniem. Tētija ir viens no pieciem lielajiem pavadoņiem,…
Saules un Mēness halo

Saules un Mēness halo (/0)


Publicēts: 3.04.2015
Abas fotogrāfijas tapušas 2015.gada 1.aprīlī. Laika starpība ir aptuveni 10 stundas. Mēness un Saule fotografēti no vienas un tās pašas vietas Estešundas pilsētā Zviedrijā. Fotogrāfs izvēlējās laiku, kad pilns Mēness un Saule atradās tajā pašā vietā debesīs. Naksnīgajā attēla daļā virs Mēness spīd Jupiters. Sagadījās, ka gan dienā, gan naktī abus lielos…
NGC 2403 Žirafes zvaigznājā

NGC 2403 Žirafes zvaigznājā (/0)


Publicēts: 27.03.2015
Spirālveida galaktika meklējama ziemeļu puslodes debesīs redzamajā Žirafes zvaigznājā. Tā atrodas aptuveni 10 miljonu gaismas gadu attālumā. Galaktika, kuras šķērsizmērs ir aptuveni 50 000 gaismas gadi, ir mazāka nekā Piena Ceļš. Attēlā labi redzami daudzskaitlīgie jauno zvaigžņu veidošanās reģioni, kuriem raksturīgo sarkanīgo krāsu piešķir jonizētais…
Orions un tā apkārtne

Orions un tā apkārtne (/0)


Publicēts: 26.03.2015
Ziemeļu puslodē tuvojas pavasaris - lēnām, bet neatlaidīgi dienas kļūst arvien garākas. Tas nozīmē, ka ziemas debesu dārgumi pamazām atkāpsies. Tai skaitā majestātiskais Oriona zvaigznājs, kas redzams attēla centrālajā daļā. Mednieka plecu iezīmē dzeltenīgā Betelgeize jeb Alpha Orionis. No tās pa labi redzams vēl viens dzeltenīgs spīdeklis - Alpha Tauri…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE