Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Tumšā Upe ved uz Antaresu

Tumšā Upe ved uz Antaresu (78/0)


Publicēts: 22.02.2015
Tumšais mākonis, kas savieno Pīpes miglāju ar krāsaino miglāju bagāto Antaresa apkārtni, nereti tiek dēvēts par Tumšo Upi. Attēlā tā plūst no kreisās puses. Šis tumšais mākonis, kas nelaiž cauri tālāk esošo zvaigžņu gaismu, pamatā ir veidots no ūdeņraža. Antaress ir sarkanais pārmilzis, kuru ieskauj putekļu mākoņi. Milzu zvaigznes gaisma ir radījusi…
M106 - spirālveida galaktika ar neparastu centru

M106 - spirālveida galaktika ar neparastu centru (191/0)


Publicēts: 16.02.2015
Kas notiek spirālveida galaktikas M106 centrā? Šai fotogrāfijā labi redzam zilganās nokrāsas spirāles zarus un sarkanīgās putekļu joslas, kas atrodas tuvāk galaktikas centram. M106 centram raksturīgs spēcīgs starojums radioviļņu un rentgenstarojuma diapazonā. Šī ir viena no Zemei tuvākajām Seiferta tipa galaktikām, kur lieli gāzu apjomi krīt supermasīvā…
Antenas kosmosā

Antenas kosmosā (135/0)


Publicēts: 12.02.2015
Aptuveni 60 miljonu kilometru attālumā, dienvidu puslodē izvietotajā Kraukļa zvaigznājā redzama divu lielu galaktiku sadursme. Zvaigznes, kas atrodas galaktikās NGC 4038 un NGC 4039, šajā simtiem miljoniem gadu ilgstošajā procesā saduras ļoti reti. Toties sadursmēs bieži iesaistās putekļu un gāzu mākoņi, izraisot aktīvu jaunu zvaigžņu veidošanos, kas…
Majestātiskā M100

Majestātiskā M100 (96/0)


Publicēts: 11.02.2015
M100 ir liela galaktika, kurā mājo vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu. Tā ir viena no spožākajām Jaunavas kopas galaktikām. M100 jeb NGC 4321 atrodas aptuveni 56 miljonu gaismas gadu attālumā Berenikes Matu zvaigznājā. Attēls ir fotografēts 2009.gadā ar Habla teleskopu. Maiņzvaigznes, kas atrastas šajā galaktikā, ir palīdzējušas precizēt Visuma izmērus…
Garais pavediens uz Saules

Garais pavediens uz Saules (276/0)


Publicēts: 10.02.2015
2015.gada februāra sākumā uz Saules bija novērojams ļoti garš pavediens, iespējams viens no garākajiem Saules novērojumu vēsturē. Tas bija aptuveni 700 000 km garš. Pavedieni ir karsta gāze, kuru notur Saules magnētiskais lauks. Skatoties no malas, mēs redzētu protuberanci. Garā pavediena attīstībai sekoja ne tikai daudzas zinātniskās observatorijas,…
Ķīļa miglāja putekļu stabi

Ķīļa miglāja putekļu stabi (97/0)


Publicēts: 8.02.2015
Attēlā redzamais putekļu stabs ir gandrīz divus gaismas gadus plats. Tas atrodas vienā no lielākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem Piena Ceļa galaktikā - Ķīļa miglājā. Tas meklējams dienvidu puslodes debesīs. Zemi no šī miglāja šķir aptuveni 7500 gaismas gadi. Miglāja karstās un masīvās jaunās zvaigznes piedalās putekļu un gāzu mākoņa formas mainīšanas…
Jupiters un tā pavadoņi

Jupiters un tā pavadoņi (179/0)


Publicēts: 6.02.2015
Saules sistēmas lielākā planēta Jupiters lepojas ar bagātu pavadoņu saimi. Vaļasprieka astronomu teleskopos labi redzami četri lielākie - Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto, kuru izmēri ir samērojami ar Zemes Mēness izmēriem. Viens no interesantākajiem procesiem, kuru var vērot, skatoties uz Jupiteru teleskopā, ir pavadoņu un to ēnu tranzīti. Attēlā redzams…
M104: Sombrero galaktika

M104: Sombrero galaktika (167/0)


Publicēts: 5.02.2015
M104 is spirālveida galaktika, kas ir vērsta ar diska malu pret Zemi. Uz spožā un plašā galaktikas centrālā sabiezējuma fona lieliski izceļas tumšo putekļu un gāzu mākoņu gredzens. Tā tiešām izskatās pēc sombrero! Attēls veidots, kombinējot Habla teleskopa un Subaru teleskopa datus. Sombrero galaktika, kas pazīstama arī kā NGC 4594, atrodama Jaunavas…
Saules apmirdzētās jūras

Saules apmirdzētās jūras (166/0)


Publicēts: 2.02.2015
Kādēļ gan uz Titāna virsmas būtu redzami spožas gaismas uzliesmojumi? Tādēļ, ka Saules gaisma atspīd jūrās. Lai arī uz Saturna pavadoņa ir stindzinoši auksts, uz tā ir konstatēts šķidrums - metāns un etāns, kuri zemās temperatūrās pastāv šķidrā veidā. Uz Titāna ir vairāki ezeri ar gludu virsmu, kuri atstaro Saules gaismu kā spoguļi. Attēlā redzamais…
NGC 4676: Peļu kautiņš

NGC 4676: Peļu kautiņš (178/0)


Publicēts: 1.02.2015
Attēlā redzamās galaktikas viena otru plosa. Tās dēvē par Pelēm, jo tām ir garas astes. Visticamāk, ka galaktikas ir izgājušas viena otrai cauri un garās astes ir radījuši galaktiku gravitācijas spēki, kas ar atšķirīgu intesnsitāti iedarbojas uz sadursmei tuvākajiem un tālākajiem galaktiku apgabaliem. Abas Visuma salas šķir milzīgs attālums. Tādēļ sadursme…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE