Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Kaķa Acs miglājs

Kaķa Acs miglājs (84/0)


Publicēts: 9.11.2014
Kādam šis miglājs ir atgādinājis kaķa aci. NGC 6543 atrodas aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā no Zemes ziemeļu puslodē labi redzamajā Pūķa zvaigznājā. Tas ir tipisks planetārais miglājs, kas liecina par Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumu. Zvaigznes ārējie atmosfēras slāņi pamazām tiek izmesti kosmosā, bet, kā tieši veidojas sarežģītās un simetriskās…
Polārā gredzena galaktika NGC 660

Polārā gredzena galaktika NGC 660 (127/2)


Publicēts: 8.11.2014
Šajā attēlā, kas tapis, kombinējot šaurjoslas un platjoslas filtru datus, redzama galaktika NGC 660. Tā atrodas vairāk nekā 40 miljonu gaismas gadu attālumā Zivju zvaigznājā. NGC 660 ir klasificēta kā polārā gredzena galaktika. Šī tipa galaktikās ievērojams apjoms zvaigžņu, gāzes un putekļu riņķo ap centru gandrīz perpendikulāri galaktikas diska plaknei.…
Sh2-155: Alas miglājs

Sh2-155: Alas miglājs (81/0)


Publicēts: 6.11.2014
Attēlā redzamā krāšņā kosmiskā aina ir astronoma Stjuarta Šārplesa veidotajā katalogā iekļautais objekts Sh2-155. To dēvē par Alas miglāju. Fotografējot objektu, izmantoti šaurjoslas filtri, lai noteiktu, kurā vietā atrodas jonizēts sērs, ūdeņradis un skābeklis, iekrāsojot to emisijas attiecīgi sarkanā, zaļā un zilā krāsā. Miglājs atrodas aptuveni 2400…
NGC 4762: skats no malas

NGC 4762: skats no malas (177/0)


Publicēts: 5.11.2014
Vai attēlā redzama bākas gaisma? Nē! Tā ir diskveida galaktika, kuras mala ir vērsta pret Zemi. Attēls fotografēts ar Habla teleskopu un lieliski parāda, cik plānas ir šī tipa galaktikas. NGC 4762, kas atrodas Jaunavas galaktiku kopā, ir tik plāna, ka ir grūti noteikt, kāda tipa diskveida galaktika tā ir. Fakts, ka nav redzami putekļi, liek domāt, ka…
Zaļā noskaņa

Zaļā noskaņa (120/0)


Publicēts: 3.11.2014
Vai tu esi redzējis ziemeļblāzmu? Divas naktis pēc kārtas ziemeļblāzmu medniekiem neveicās, debesis klāja mākoņi. Trešajā naktī mākoņu jau bija daudz mazāk, ļaujot ieraudzīt patiešām iespaidīgu gaismas uzvedumu. Attēlā redzama kalna smaile, kas paceļas virs Austnesfjordena, netālu no Svolveras pilsētas Lofotu salās.
Titāns aiz gredzeniem

Titāns aiz gredzeniem (157/0)


Publicēts: 2.11.2014
Plānojot un vadot Cassini ceļojumu Saturna sistēmā, uzmanība tika pievērsta ne tikai zinātniskai informācijai, bet arī dažādām interesantām un fotogēniskām Saturna, tā pavadoņu un gredzenu kompozīcijām. Piemēram, tādai kā šī, kas fotografēta 2006.gada aprīlī. Tajā redzami A un F gredzeni, aiz kuriem slēpjas oranžajā dūmakā tītais Titāns, bet priekšplānā…
Piena Ceļš virs Velna Torņa

Piena Ceļš virs Velna Torņa (129/0)


Publicēts: 31.10.2014
Virs Vaiomingas prērijām slejas noslēpumainais Velna Tornis. Virs tā kā grezna rota loku met Piena Ceļš ar blīvajiem un tumšajiem putekļu mākoņiem, jauno zvaigžņu kopām un jonizētajiem ūdeņraža mākoņiem, kas iekrāsojušies rozā tonī. Zaļganā nokrāsa debesīs ir gaisa spīdēšana (airglow), bet pie horizonta esošos mākoņus apspīd pilsētu gaismas.
Spoks Plīvura miglājā

Spoks Plīvura miglājā (118/0)


Publicēts: 30.10.2014
Miglāji ir spokaini veidojumi - gaistoši un astronomiskos mērogos ļoti īslaicīgi. Attēlā redzams Plīvura miglāja fragments. Šis miglājs ir pārnovas atliekas, kas atrodas Gulbja zvaigznājā aptuveni 1400 gaismas gadu attālumā no Zemes. Attēlā, kas fotografēts, izmantojot dažādus filtrus, sarkanā krāsā iekrāsota ūdeņraža atomu emisija, bet zilganizaļajā…
Pegaza galaktikas

Pegaza galaktikas (171/0)


Publicēts: 23.10.2014
Šīs neskaitāmās galaktikas atrodas Pegaza zvaigznāja ziemeļdaļā. NGC 7331 izceļas uz pārējo fona. Spirālveida galaktika atrodas aptuveni 50 miljonu gaismas gadu attālumā. Lai arī pietiekami spoža, šī galaktika nav iekļuvusi slavenajā Šarla Mesjē katalogā. Pa kreisi un uz leju no attēla centra redzamās galaktikas, kas veido ciešu grupu, tiek dēvētas…
Mimass - mazs pavadonis ar lielu krāteri

Mimass - mazs pavadonis ar lielu krāteri (184/0)


Publicēts: 21.10.2014
Lai arī kas savulaik trāpīja Mimasam, tas gandrīz to iznīcināja. Šīs sadursmes sekas ir viens no lielākajiem krāteriem uz viena no mazākajiem Saturna pavadoņiem. Krātera, kas nodēvēts par godu Mimasa atklājējam, seram Viljamam Heršelam, diametrs ir aptuveni 130 kilometri. Mimass pārsvarā sastāv no ūdens ledus ar cieto iežu piejaukumiem. Jaunākie pētījumi…
MĒNESS FĀZE