Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jaunākās ziņas

Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas

Marsa izpēte palīdz izprast Zemes tipa citplanētas (134/0)


Publicēts: 14.12.2017
Saules sistēmā Marss šobrīd nav mums pazīstamām dzīvības formām draudzīga planēta. MAVEN misijas ietvaros zinātnieki pūlas noskaidrot, kā mainās sarkanās planētas atmosfēra mūsdienās un kāda tā varētu būt bijusi planētas pastāvēšanas pirmsākumos. Iegūtās zināšanas ne tikai palīdz izprast Zemes aukstā un sausā kaimiņa attīstību, bet arī ielūkoties Zemes…
Marsa pirmatnējā pirts

Marsa pirmatnējā pirts (236/1)


Publicēts: 10.12.2017
Brauna universitātes zinātnieki ir izvirzījuši jaunu hipotēzi par to, kā uz Marsa ir veidojušies filosilikāti jeb māli. Ja šī teorija apstiprinātos, sarkanās planētas vēsturi nāktos pilnībā pārrakstīt. Zinātnieki cer, ka nākamā mobilā laboratorija jeb visurgājējs, kas dosies uz Marsu jau 2020.gadā, varētu palīdzēt noskaidrot, kura no Marsa pagātnes…
ESPRESSO pirmā gaisma

ESPRESSO pirmā gaisma (215/0)


Publicēts: 6.12.2017
ESPRESSO ir trešās paaudzes spektrogrāfs, ar kuru aprīkots Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT). Šis instruments, kurā tiek izmantots echelle (kāpņu) tipa difrakcijas režģis, ir paredzēts Zemes tipa planētu meklējumiem un stabilu spektroskopisko novērojumu veikšanai. ESPRESSO ne tikai spēs mērīt zvaigznes spožuma izmaiņas…
Mēneša debesis: decembris

Mēneša debesis: decembris (310/0)


Publicēts: 4.12.2017
Pēc drūmā, pelēko debesu bagātā novembra klusi ceram ne tikai uz dāsnām dāvanām Ziemassvētkos, bet arī uz nedaudz bagātīgāku skaidro nakšu klāstu, lai varētu baudīt ziemas zvaigznājos atrodamos krāšņos objektus - Oriona miglāju, Andromedas galaktiku un galu galā varbūt arī kādu Geminīdu vai Ursīdu.
Tērējam uz nebēdu, dzīvojot taupīgāk

Tērējam uz nebēdu, dzīvojot taupīgāk (276/0)


Publicēts: 1.12.2017
Laika posmā no 2012.gada līdz 2016.gadam mākslīgā apgaismojuma izgaismotās platības katru gadu palielinās par aptuveni 2%. Starptautiska pētnieku grupa uzskata, ka tās ir absurdas sekas energoefektīvākajam un lētākajam LED apgaismojumam. Tā vietā, lai saglabātu apgaismojumu agrākajā apjomā, kāds bija pieejams pirms LED uzstādīšanas, nereti ieekonomētie…
Iegādājies 2018. gada kalendāru jau tagad!

Iegādājies 2018. gada kalendāru jau tagad! (541/0)


Publicēts: 30.11.2017
Kā ierasts esam atlasījuši 12 darbus no StarSpace konkursam iesūtītajiem un izveidojuši kalendāru 2018.gadam. Tā ir 12 mākslas darbu kolekcija A3 formātā, kur katru mēnesi varēsiet baudīt Latvijas autoru radītās fotogrāfijas, kas atklāj krāšņās dabas parādības un debesu objektus, kas novēroti un fiksēti Latvijā un ne tikai. Pieejami būs 25 kalendāri.…
7 + 12 = 18 jeb melno caurumu saplūšanas matemātika

7 + 12 = 18 jeb melno caurumu saplūšanas matemātika (356/2)


Publicēts: 24.11.2017
2017.gada 8.jūnijā LIGO uztvērējus iešūpoja gravitācijas viļņi, kas radušies, saplūstot diviem nelielas masas melnajiem caurumiem aptuveni miljards gaismas gadu attālumā. GW170608 ir līdz šiem mazāko melno caurumu reģistrētā saplūšana, kuras laikā apvienojās 7 un 12 Saules masas melnie caurumi. Rezultātā radās viens melnais caurums, kura masa 18 reizes…
Kur Zemes atmosfēra tiekas ar kosmosu

Kur Zemes atmosfēra tiekas ar kosmosu (261/0)


Publicēts: 22.11.2017
2017. gada 23. novembrī plkst. 18:00 Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, 415. telpā Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūta pētnieks Dr. Oļegs Ugoļņikovs stāstīs par Zemes atmosfēras augšējiem, retinātajiem slāņiem, kuros veidojas sudrabainie mākoņi un notiek dažādas interesantas optiskas un elektriskas parādības.
Atlidoja, paskatījās un aizlidoja jeb viesis no starpzvaigžņu telpas

Atlidoja, paskatījās un aizlidoja jeb viesis no starpzvaigžņu telpas (881/5)


Publicēts: 21.11.2017
2017.gada 19.oktobrī Pan_STARRS 1 teleskops Havaju salās pamanīja blāvu gaismas punktiņu, kas pārvietojās Zemes debesīs. Sākotnēji to noturēja par parastu, neliela izmēra asteroīdu, bet turpmāko dienu laikā izdevās iegūt datus, lai aprēķinātu objekta orbītu. Kļuva skaidrs, ka Saules sistēmā ir ielidojis viesis no starpzvaigžņu telpas. Tam tika piešķirts…
HARPS nomedījis Zemes tipa planētu

HARPS nomedījis Zemes tipa planētu (394/1)


Publicēts: 16.11.2017
Ja Proxima b kādam šķiet pārāk tuva citplanēta, kas atrodas pie nestabila sarkanā pundura, tad zinātnieku grupa, kas izmantoja HARPS instrumentu, kurš uzstādīts Lasiljas observatorijā, ir atklājuši varbūt pat labāku ceļojuma galamērķi - citplanētu Ross 128b, kas riņķo ap neaktīvu sarkano punduri 11 gaismas gadu attālumā.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE