Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Namībijas kāpu dubultnieks (3220/0)


Publicēts: 20.04.2009

Ir kāda vieta Saules sistēmā, kas parasti tiek salīdzināta ar Namībijas tuksneša kāpu klajumiem. 150 metrus augsti smilšu kalni stiepjas simtiem kilometrus tālu. Tāda aina pavērtos, ja jūs izkāptu milzīgā pavadoņa ekvatoriālajā reģionā. Lai arī patlaban nav īsti zināms, kas ir šie smilšu graudi, visticamāk ka tie ir ogļūdeņražu savienojumi, kas radušies līstot metāna lietum pār -180°C auksto pavadoņa virsmu.

Saturna pavadoņa Titāna kāpas, kas atrodamas ekvatoriālajos reģionos, ir ļoti labs vējrādītājs, kā atklājās Cassini rada attēlos. Sākotnēji zinātnieki domāja, ka arī ekvatoriālajos reģionos atrodas milzīgi, šķidru ogļūdeņražu ezeri. Cassini radara attēli atklāja, ka uz Titāna atrodami milzīgi kāpu lauki, kas stiepjas vairāku simtu kilometru garumā.

Saturna paisuma un bēguma efekts uz Titāna rada horizontālos vējus. Paisuma laikā mainās vēju virziens. Kad paisuma vēja virziens sakrīt ar Titāna zonālo vēju, kas pūš no austrumiem uz rietumiem, veidojas labvēlīgi apstākļi kāpu izveidei.

Izvilkumi no pareizo atbilžu klāsta:

  • Attēlotais Titāna apgabals atrodas ap -10 grādos Dienvidu platuma un 270 grādos garuma, Belet reģiona centrālajā daļā. Radara attēls uzņemts no Cassini aparāta 2005. gada 28. oktobrī, T8 pārlidojuma laikā. Sīkāk par Titāna kāpām rakstīts žurnāla Science publikācijā: The Sand Seas of Titan: Cassini RADAR Observations of Longitudinal Dunes - Lorenz et al., Science 5 May 2006: 724-727
    Titāna kāpu ķīmiskais sastāvs pagaidām nav zināms.
     
  • Planēta/Pavadonis: Titāns, Saturna pavadonis
    Vieta: mazliet uz dienvidiem no ekvatora, kaut kur starp 190° un 320° rietumu garumu. Nav konkrēta nosaukuma šai vietai vel.
    Attēlā ir redzamas Titāna kāpas (agrāk šīm struktūrām bija iesauka "kaķa skrāpējumi" (cat scratches)) un daži reģioni, kas vairāk atstaro radara signālus. Tiek uzskatīts, ka tie reģioni ir pakalni vai pauguri.
    Pats attēls ir uzņemts 2005. gada 28. oktobrī ar Cassini zondes sintētiskās apertūras radara instrumentu T8 pārlidojuma laikā. Uz austrumiem no šīs vietas atrodas Huygens zondes nolaišanās vieta. Attēla izšķirtspēja ir aptuveni 350m/pix.
    http://www.planetary.org/explore/topics/saturn/titan_radar.html#t8
     
  • Bildē Titāns. Cassini piefiksējis šo radarattēlu 2005. gada oktobrī. Tajā redzamas ap 100 metrus augstas smilšu kāpas, kas stiepjas paralēli Titāna ekvatoram vairāku simtu kilometru garumā. Lielākais kāpu lauks ir ap 1500 km garš. Pārsteiguma moments slēpjas tur, ka līdz šo kāpu atklāšanai domāja, ka Titāna saņemtais saules enerģijas daudzums nav pietiekams, lai radītu vēju, kurš spētu veidot kāpas. Avots: http://news.stanford.edu/news/2006/may10/titan-051006.html
     
  • Līdz pat 150 metrus augstas un simtos kilometru garas kāpas uz Saturna dabīgā pavadoņa Titāna. Šīs tumšās kāpas atrodamas ekvatora tuvumā un garumā vērstas rietumu-austrumu virzienā. Sākotnēji tumšie pleķi uz Titāna virsmas tika uzskatīti par jūrām, bet pēc šī NASA kosmiskā kuģa Cassini no 235 km augstuma 2005. gada oktobrī uzņemtā attēla apskates skaidri izšķiramas kāpas, kas līdzinās uz Zemes Namībijas tuksnesī un citviet sastopamajām. Atklājums bija pārsteidzošs, jo Titāna vēji netika uzskatīti par pietiekami spēcīgiem, lai radītu šādus veidojumus. Izskaidrojums rodams Titāna vārgajā un Saturna spēcīgajā gravitācijā kā arī pavadoņa blīvajā atmosfērā - Saturna gravitācijas ietekmē uz Titāna tiek radīts lēns vējš, kas izrādās ir pietiekams, lai pie zemās Titāna gravitācijas spētu pārvietot "smilšu" graudus tādējādi veidojot kāpas.
    Avoti:
    http://images.google.lv/images?q=titan+dunes
    http://news.nationalgeographic.com/news/2006/05/0504_050604_titan_dunes.html
    http://www.theregister.co.uk/2006/05/05/titan_dunes/
     
  • Skarbais. Jāsaka, sākumā meklēju krietni vecākas bildes nekā izrādījās patiesībā. Izskatījās pēc kaut kā tipa first+image+kautkas. A nikā. Uz pareizās domas uzvedināja dažu citu first+image+titan bilžu līdzība ar oriģinālu. Tā ka, nācās vien meklēt titānu :)
    (seko konspekts no http://news.stanford.edu/news/2006/may10/titan-051006.html )
    Ilgāku laiku zinātnieki domāja, ka tumšie reģioni Titāna ekvatora tuvumā varētu būt šķidri okeāni. Taču jaunākie Cassini radaru attēli liek mainīt šo viedokli. Titāna jūras varētu būt smilšu kāpas, līdzīgas kā Namībijas tuksnesī Afrikā.
    Saturna pavadoņa attēli ļoti līdzinās Namībijas tuksneša radaru attēliem. Titāna atmosfēra ir biezāka, gravitācija mazāka. Šīs smiltis noteikti atšķiras, taču procesi kas veido kāpas un formē ainavu ir tādi paši.
    Cassini radars lieto mikroviļņus, lai izlaustos cauri Titāna atmosfērai un iztaustītu pavadoņa virsmu. Attēli atklāja ap 100 metru augstas kāpas, kas stiepjas simtiem kilometru garumā. Viens kāpu lauks ir pat 1500 kilometru garš.
    Pirms 10 gadiem zinātnieki uzskatīja, ka Titāns ir pārāk tālu no Saules un siltuma svarstības Titāna atmosfērā nevarētu radīt pietiekami stiprus vējus, un ka Titāna kāpas iespējams ir veidojušās etāna okeāna ietekmē. Šobrīd ir skaidrs, ka Saturna ievērojamais gravitācijas lauks rada lielus paisuma viļņus Titāna atmosfērā. 400 reižu lielākus, nekā paisums ko uz Zemes rada Mēness gravitācija. Tie arī ir Titāna ekvatoriālo kāpu veidotāji. Lai arī paisuma radītie vēji ir tikai daži kilometri stundā, Titāna mazās gravitācijas un biezās atmosfēras apstākļos tas ir pietiekami, lai paceltu gaisā ”smiltis”.
    Titāna smiltis šķiet nedaudz rupjākas un ne tik blīvas, kā uz Zemes vai Marsa. Tomēr to sastāvs pagaidām ir mīkla. Iespējams, tās nemaz nav smiltis, bet, piemēram, sniegs. Sniegpārslas var veidoties no dažādiem izejmateriāliem. Ne tikai no ledus, kā tas ir uz Zemes, bet, piemēram, cieta metāna.
    ps. attēlā redzam "smilšu" kāpas Titāna ekvatora apvidū, a vot kuras tieši, fig viņu zin."

Interesantie varianti: 0 [esam jau tik tālu aizdzīvojušies :)]

Rezultāti:

Dalībnieks Nedēļas punkti Pavasara punkti Gada punkti
Jānis Z 3 9 58
Cydonia 3 7 54
Zinta 3 9 48
Andris P - 5 46
Jānis J 3 9 43
Valdis A 3 9 38
Ģirts - 3 35
Agnese 3 7 38
Nelabojams 3 9 34
Kristaps B

-

6

32

Indzha 2 5 21
Ilmars 007 2 5 19
Holmss 3 7 18
EJ1987 - - 17
Mareks K

3

9

17

Māris S - - 13
Kio - - 12
Jevgēņijs - - 9
Nilis

1

3

9

Raitis - 3 8
Ēriks - - 7
Marks

2

3

7

Valdis V - - 6
Dany

3

6

6

Rolands 1 3 6
Mārtiņš - - 4
Dainis - - 3
Māris G

-

-

3

Wersoo

3

3

3

Guntars - - 2
Marchello

1

2

2

Kristaps A

-

-

1

Džūlija - - 1
Edgars - - 1
Krišjānis

-

-

1

Jānis E

-

-

1

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE