Mūžīgais Šveices siers
Publicēts: 13.04.2009
Uz Marsa, līdzīgi kā uz Zemes, ir gadalaiki, ir ziemeļpols un dienvidpols, kā arī ir polārās ledus cepures. Tur atrodams ūdens ledus un arī sasalis oglekļa dioksīds. Dienvidpolā, atšķirībā no ziemeļpola, oglekļa dioksīds neizkūst, bet veido pastāvīgu kārtu - gludu ledus klājumu, kuru rotā dažāda izmēra un formas padziļinājumi. Tas ir Šveices siers uz Marsa.
Oglekļa dioksīda ledus slānis vietām ir pat 10 metrus biezs. Padziļinājumi, savukārt, veidojas šim ledum sublimējoties. Tā kā "siera caurumu" pamatnes ir līdzenas, zinātnieki uzskata, ka zem oglekļa dioksīda slāņa atrodas sasalis ūdens, kurš sublimējas daudz sliktāk.
Pirmo reizi šīs dīvainās formas veidojumus pamanīja uz Mars Global Surveyor esošās Mars Orbiter kameras fotogrāfijās. Vēlāk šis reģions tika un joprojām tiek rūpīgi novērots, lai analizētu klimatiskās pārmaiņas uz Marsa.
Izvilkumi no pareizo atbilžu klāsta:
- Tikai HIRISE kamera var uzņemt tik smukas bildes. Tāpēc vispirms meklējam pelēkas bildes hirise lapā
http://images.google.com/images?imgc=gray&q=site%3Ahirise.lpl.arizona.edu
Kad atrasts īstais vai līdzīgais varam piemest pa smalko
http://images.google.com/images?imgc=gray&q=south+pole+site%3Ahirise.lpl.arizona.edu
Apraksts tur garu garais, turklāt hirise chīto, jo visām Marsa dienvidpola bildēm ir piekarināts viens un tas pats apraksts. Bet rezumējot, Marsa polārās cepures sastāv no oglekļa dioksīda ledus. Pa vasaru tās kūst (iztvaiko), pa ziemu atkal uzsalst. Ir reģioni, kur tas "nokūst" pavisam, ir kur nepaspēj. Attēlā redzamie gaišākie formējumi ir oglekļa dioksīda ledus kalni, kas pa vasaru kūst, bet tā arī nespēj izkust pavisam. Tie paceļas vairākus metrus pār apkārtni un, manuprāt, veido "labirintu" :) Katrā ziņā būtu interesanta vieta pastaigām. Sava izskata dēļ reģions iesaukts par "šveices sieru". Izņemot pakusušos oglekļa dioksīda ledus kalnus, reģions ir diezgan gluds, kas varētu liecināt, ka dziļāk atrodas vēl citi slāņi, iespējams arī parsasts H2O ledus.
Iepriekš šo reģionu ne reizi vien ir bilējis Mars Global Surveyor ar MOC kameru. Tam gan nav tāda izšķirtspēja, kā HIRISE, bet atradu interesantas animācijas, kā gadu gaitā uzņemtajās MOC bildēs redzams, kā oglekļā dioksīda ledus iztvaikošanas un augšanas rezultātā mainās šī reģiona topoloģija (8MB).
http://photojournal.jpl.nasa.gov/archive/PIA04295.gif
http://photojournal.jpl.nasa.gov/figures/PIA03179_anim.gif
- Planēta: Marss
Vieta: Dienvidu polārais reģions, netālu no Marsa dienvidpola
Koordinātes: 85,7° D platums 6,4° A garums (aptuveni)
Te laikam vislabāk raksturojošais virsraksts būtu "Šveices siers uz Marsa". Attēlā redzemās struktūras pamatā sastāv no oglekļa dioksīda ledus (arī saukts par sauso ledu). Tiek uzskatīts, ka attēlā redzamās ieplakas veidojas CO2 ledum sublimējoties un zinātniekiem tā kopējā struktūra pēc skata atgādinot šveices sieru :). Marsa dienvidu polā CO2 ledus saglabājas visu cauru gadu, lai gan vasaras periodos tā apjoms ievērojami sarūk. Sausā ledus segas biezums tiek lēsts līdz aptuveni 10m.
Attēls tika uzņemts ar NASA MRO (Mars Reconnaissance Orbiter) HiRISE kameru 2007. gada 20. augustā no 246,8 km attāluma.
http://hirise.lpl.arizona.edu/PSP_004989_0945
- Marsa dienvidu polaaraa cepure, ogleklja dioksiida (sausaa ledus) kaarta (gludais apgabals augshaa pa kreisi), kas dienvidu polaarajaa vasaraa leenaam sublimeejas (iztvaiko) un atstaaj shaadus liikumotus "siera caurumus" (lejaa, pa labi). Taadu Marsa apvidu meedz deeveet par "Swiss cheese". Saliidzinot atteelus, kas uznjemti ar paaris gadu starpiibu, redzama "siera caurumu" pakaapeniska paplashinaashanaas. Tas noziimee, ka ainava mainaas muusdienaas, daudzu gadu gaitaa (nav radusies vienaa sezonaa).
- Zināju, ka uz Marsa, zināju, ka Hirese, bet izbūros cauri tikai 750 attēliem no tiem gandrīz 10000, ko viņi ir uzņēmuši.
Tātad- Marsa dienvidpols, šveices siera apgabals -85.6 grādu platums, 6.3 grādi Austrumu garums. Attēls uzņemts 2007. gada 3. augustā. Attlā redzams dienvidpola polārā cepure (co2 ledus), kur pamata ledus ir apmēram 10m biezs.
Interesantie varianti:
- Tas ir jupitera pavadonis Jo
Rezultāti:
| Dalībnieks | Nedēļas punkti | Pavasara punkti | Gada punkti |
| Jānis Z | 3 | 6 | 55 |
| Cydonia | 3 | 4 | 51 |
| Andris P | 3 | 5 | 46 |
| Zinta | 3 | 6 | 45 |
| Jānis J | 3 | 6 | 40 |
| Ģirts | - | 3 | 35 |
| Agnese | 1 | 4 | 35 |
| Valdis A | 3 | 6 | 35 |
| Kristaps B |
3 |
6 |
32 |
| Nelabojams | 3 | 6 | 31 |
| Indzha | - | 3 | 19 |
| EJ1987 | - | - | 17 |
| Ilmars 007 | - | 3 | 17 |
| Holmss | 1 | 4 | 15 |
| Mareks K |
3 |
6 |
14 |
| Māris S | - | - | 13 |
| Kio | - | - | 12 |
| Jevgēņijs | - | - | 9 |
| Nilis |
- |
2 |
8 |
| Raitis | - | 3 | 8 |
| Ēriks | - | - | 7 |
| Valdis V | - | - | 6 |
| Marks |
- |
1 |
5 |
| Rolands | - | 2 | 5 |
| Mārtiņš | - | - | 4 |
| Dainis | - | - | 3 |
| Māris G |
- |
- |
3 |
| Dany |
1 |
3 |
3 |
| Guntars | - | - | 2 |
| Marchello |
1 |
1 |
1 |
| Kristaps A |
- |
- |
1 |
| Džūlija | - | - | 1 |
| Edgars | - | - | 1 |
| Krišjānis |
- |
- |
1 |
| Jānis E |
- |
- |
1 |
Komentāri
