Miranda no Vētras
Publicēts: 6.04.2009
Pavisam ir zināmi 27, no kuriem 13 ir iekšējie, 5 lielie un 9 neregulārie. To vārdi meklējami Viljama Šekspīra un Aleksandra Popes darbos. Titānija, Oberons, Ariels, Umbriels un Miranda. Miranda ir mazākā no pieciem lielajiem, kura arī atrodas vistuvāk Urānam.
Cerams, ka nojautāt, ka šoreiz literatūra nav galvenais sarunu temats, lai gan fakts, ka vienas planētas visi pavadoņi ir nosaukti Šekspīra un Popes varoņu vārdos, varētu rosināt pārlasīt darbus. Ja jums interesē Miranda, tad šis personāžs jāmeklē V. Šekspīra komēdijā Vētra.
Mirandu atklāja 1948. gada 16. februārī Žerārs Koipers, kura vārdā nosaukts vesels reģions Saules sistēmas nomalē - Koipera josla. Tās diametrs ir tikai 472 kilometri. Virmsas temperatūra - aptuveni -187oC. Vienīgie fotoattēli, kurā ir redzama Mirandas virsma, ir tapuši 1986. gada janvārī, kad Voyager 2 lidoja garām Urānam.
Ķīmiski Miranda pārsvarā sastāv no ūdens, protams, sasaluša. Tās iekšienē domājam ir arī silikāti un organiskas vielas. Iespējams, ka neparastā virsma ir radusies agrākos laikos, kad Mirandas orbīta bija izteikti ekscentriska. Iespējams, ka iemesls ir sadursme ar kādu lielāku objektu. Katrā ziņā, ja jūs aplūkojat Mirandas virsmu, ir skaidrs, ka šis pavadonis ir pārcietis katastrofālas izmaiņas - dziļi kanjoni (līdz pat 20 kilometriem), gravas un rievas, jaunu un vecāku iežu sajaukums liecina, ka Mirandas vēsture patiesi ir vētraina.
Izvilkumi no pareizo atbilžu klāsta:
- Nu tā: tā ir Miranda, Urāna pavadonis. Urānam ir 27 pavadoņi, bet šī mazulīte atšķiras no citām ar savu dīvaino reljefu. Pastāv uzskats, ka tāds ir veidojies Mirandai vairākas reizes saduroties ar kādu ļoti masīvu objektu un pēc tam atlūzas ir nokritušas atpakaļ uz Mirandas, tāpēc bieži saka, ka šim pavadonim virsma ir izgrizta ar iekšu uz āru. Vēl ir versija, ka šāda virsma izveidojusies pateicoties maeriālu kušanai uz pavadoņa.
- Urāna pavadonis Miranda. Nav īsti skaidrs, kā veidojušies šie stūrainie, pakāpjveidīgie ledus bloki, jo pavadonis aktīvai tektonikai ir it kā pārāk mazs. Iespējams, ka šeit līdzīgi Jo izpaužas orbītas ekscentricitātes sekas: pavadoņa sasilšana tās izraisīto deformāciju rezultātā un sekojoša zemgarozas slāņu atkušana/sasalšana, ko pavada arī kriovulkānisma parādības. Attēlu uzņēmis Voyager-2 1986. gada janvārī. Avoti:
1. avots
2. http://en.wikipedia.org/wiki/Miranda_(moon)
- Planēta/Pavadonis: Miranda, Urāna pavadonis
Reģioni: Sicīlijas reģions (Sicilia regio), Invernesas Vainagojums (Inverness Corona) un mazliet no Dunsinanes reģiona (Dunsinane regio).
Miranda ir mazākais no Urāna lielajiem pavadoņiem, tas arī atrodas vistuvāk Urānam no visiem lielajiem Urāna pavadoņiem. Tā orbitālais periods ir aptuveni 1,41 Zemes dienas, izmērs ir 480×468,4×465,8 km, virsmas platība aptuveni 700 000 km2, vidējais blīvums 1,2g/cm3 un tā virsmas gravitācija uz ekvatora ir tikai 0,079m/s2.
Attēls tika uzņemts 1986. gada 24. janvārī ar Voyager 2 zondes šaurleņķa kameru.
Krāteris pa labi un uz leju no gaišā šķībā "L" burta ir nosaukts par Alonso. Pats "L" burts pieder pie Invernesas Koronas apgabala un atsevišķos avotos tiek dēvēts par dienesta pakāpes zīmes piedurknes uzšuvi (Chevron). Pa labi no "L" burta ir vel redzama Argiera krauja (Argier rupes) un mazliet tālāk pa labi un mazliet uz leju var arī mazliet redzēt Veronas krauju (Verona rupes). Lielais krāteris Argiera kraujas galā ir nosaukts par Prospero. Pa labi un uz augšu no tās pašas kraujas ir Sicīlijas reģions (Sicilia regio). Zem Alonso krātera mazliet arī redzams Dunsinanes reģions (Dunsinane Regio).
Jāpiezīmē, ka attēls ir tikai daļa no deviņu attēlu mozaīkas.
http://photojournal.jpl.nasa.gov/catalog/PIA01490
http://www.solarviews.com/browse/uranus/miranda8.jpg
http://planetarynames.wr.usgs.gov/
- Nu nepavisam nav grūts (lodveida debess ķermeņi ir pārskatāmā skaitā) - šis ir Urāna pavadonis Miranda Voyager2 skatījumā, fotogrāfija uzņemta 1986.gada 25.janvārī. Redzama Veronas klint(i)s (Verona Rupes)
- Attēlā redzama daļa Mirandas (dažkārt "Uranus V") dienvidu puslodes. Miranda ir Urāna mazākais (tikai 472 km diametrā) un tuvākais dabīgais pavadonis. Tas sastāv pārsvarā no ledus. Foto uzņemts 1986. gada 24. janvārī, un to paveica Voyager 2.
Interesanti tas, ka Voyager 2 nemaz nepietuvotos šim pavadonim tik tuvu, ja vien tas nepalīdzētu nokļūt tuvāk pašam Urānam. Par pārsteigumu zinātniekiem Voyager 2 ceļojums izrādījās vēl interesantāks nekā plānots.
Avoti:
http://images.google.lv/images?q=miranda+moon
http://grin.hq.nasa.gov/ABSTRACTS/GPN-2003-000005.html
http://en.wikipedia.org/wiki/Miranda_(moon)
Interesantie varianti:
- saturns,titans
Rezultāti:
| Dalībnieks | Nedēļas punkti | Pavasara punkti | Gada punkti |
| Jānis Z | 3 | 3 | 52 |
| Cydonia | 1 | 1 | 48 |
| Andris P | 2 | 2 | 43 |
| Zinta | 3 | 3 | 42 |
| Jānis J | 3 | 3 | 37 |
| Ģirts | 3 | 3 | 35 |
| Agnese | 3 | 3 | 34 |
| Valdis A | 3 | 3 | 32 |
| Kristaps B |
3 |
3 |
29 |
| Nelabojams | 3 | 3 | 28 |
| Indzha | 3 | 3 | 19 |
| EJ1987 | - | - | 17 |
| Ilmars 007 | 3 | 3 | 17 |
| Holmss | 3 | 3 | 14 |
| Māris S | - | - | 13 |
| Kio | - | - | 12 |
| Mareks K |
3 |
3 |
11 |
| Jevgēņijs | - | - | 9 |
| Nilis |
2 |
2 |
8 |
| Raitis | 3 | 3 | 8 |
| Ēriks | - | - | 7 |
| Valdis V | - | - | 6 |
| Marks |
1 |
1 |
5 |
| Rolands | 2 | 2 | 5 |
| Mārtiņš | - | - | 4 |
| Dainis | - | - | 3 |
| Māris G |
- |
- |
3 |
| Guntars | - | - | 2 |
| Dany |
2 |
2 |
2 |
| Kristaps A |
- |
- |
1 |
| Džūlija | - | - | 1 |
| Edgars | - | - | 1 |
| Krišjānis |
- |
- |
1 |
| Jānis E |
- |
- |
1 |
Komentāri
