Gredzenotais milzis
Publicēts: 17.08.2009
Nu ko, pēdējais pavediens dažiem izrādījās liktenīgais. Cerams, ka jūs uz visiem laikiem tagad atcerēsieties, ka ne viss, kam ir gredzens, ir Saturns, jo šīs nedēļas pareizā atbilde ir Jupiters radio viļņu diapazonā.
Pirmajā attēlā redzams "ķirzakas termoattēls", kas patiesībā ir Jupitera starojums radio viļņu diapazonā, kas iegūts ar VLA radioteleskopu masīvu. Otrajā attēlā tas pats Jupiters redzams rentgenstaru diapazonā. Fotografēts ar Čandras rentgenstaru teleskopu. Trešais attēls, kas izrādījās vismulsinošākais, ir Jupitera fotogrāfija infrasarkanā starojuma diapazonā, kuru nofotografējis Keck teleskops.
Jūsu versijas:
- Tas ir Jupitera bilde radioviļnu diapazonā, iegūta ar VLA (latviski laikam - Ļoti Liela Masīva) teleskopu Ņūmeksikā (ASV) tālajā 1981. gadā koncentrējot 27 gab. šķivjus pret Jupiteru 15 min. laikā.
- Objekts: Jupiters, planēta Saules sistēmā. Precīzāk, Jupitera versija Zemes Van-Allena joslām (enerģētiski elektroni iesprostoti magnētiskajā laukā).
Šis sintētisko krāsu attēls, radio signālu diapazonā, ir izveidots no VLT savāktajiem datiem.
- Ķirzakas termoattēls.
- Divgalvains rāpulis.
Īstenībā, tiešām jāpiepūlas , lai tur saskatītu planētu. Par laimi, zīmējums diezgan pārliecinoši norāda, ka jāmeklē virzienā tipa, radio wave astronomy. Šis Jupitera radio attēls uzņemts ar Very Large Array radio observatory netālu no Socorro, New Mexico. Jupitera magnētiskais lauks ir daudz plašākas par pašu planētu. Jupiters atrodas attēla centrālajā, nosacīti apaļajā daļā. Krāsas, protams, patvaļīgi izvēlētas, bet tā nu viņš radio viļņos izskatās.
- Bildē redzams Jupitera attēls radiodiapazonā, kādu to redz VLA antenu masīvs Ņūmeksikā. Planētas disks optiskajā diapazonā ir ap 2 reizēm mazāks par redzamo objektu, kas patiesībā ir Jupitera radiācijas joslas. Tās ir analoģiskas Van Allena radiācijas joslām ap zemi, taču daudzkārt intensīvākas, ko konstatēja jau Pioneer 10.
Avoti: http://www.gb.nrao.edu/visitors/gbtour/index.html, http://www.astronet.ru/db/msg/1193925. Sīkākus datus (diapazons, u.c.) atklātos avotos neizdevās atrast, bet 35 dolārus par publikāciju, lai to noskaidrotu, dikti negribējās tērēt. Apskatot VLA izšķirtspēju dažādos viļņa garumos, rodas iespaids, ka attēls varētu būt uzņemts centimetru diapazonā (VLA var izmantot frekvences no 0,077 līdz 43 GHz, resp. viļņa garumus 400 - 0,8 cm).
- Izskatās pēc Messier 82(M82) caur infrasarkano starojumu.
- Pēc pēdējā pavediena izskatās,ka tas ir Saules sistēmas planēta-Saturns.
"Končiņu" tabula:
| Kas es esmu | Šonedēļ savāktas | Kopā savāktas |
| Agris |
- |
3 |
| Ainārs P |
- |
3 |
| Andris P |
3 |
3 |
| Cydonia |
3 |
20 |
| Evita R |
- |
3 |
| Guntars R |
- |
16 |
| Ilmars 007 |
- |
3 |
| Indzha |
2 |
6 |
| Jānis J |
- |
3 |
| Jānis Z |
- |
3 |
| Kio |
- |
3 |
| Marchello |
- |
9 |
| Māris S |
- |
2 |
| Nelabojams |
3 |
9 |
| Rihards |
- |
11 |
| Roberts B |
- |
3 |
| Valdis A |
3 |
15 |
Komentāri
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
