Eiropa un Pools
Publicēts: 11.05.2009
Pwyll, kas tiek izrunāts kā Pools ir seno ķeltu (min arī velsiešus) mitoloģijas tēls, kurš vēlāk sastopams arī leģendās par karali Artūru. Pools pārvaldīja brīnišķu zemi, kurā atradās maģiskais pilnības kauss jeb Svētais Grāls Artūra leģendās. Visai loģiski, ka Pools ir sastopams Eiropā. Arī uz tās Eiropas, kas riņķo ap Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru.
Poola jeb Pwyll krāteris ir ļoti jauns krāteris, kura diametrs ir aptuveni 30 kilometri. Baltais materiāls, kurš trieciena rezultātā ir izsviests tālu no sadursmes vietas, visticamāk ir ūdens ledus.
Pateicoties pieņēmumam, ka zem ledus garozas varētu būt ūdens okeāns, Eiropa ir viens no nākamās misijas uz Jupitera sistēmu galvenajiem izpētes mērķiem.
Izvilkumi no pareizo atbilžu klāsta:
- Attēlā redzams triecienkrāteris Pwyll (nosaukums no īru mitoloģijas; teika par Pvilu un Rīanonu) uz Eiropas. Ne uz Zemes, bet uz Jupitera pavadoņa, protams. Šamais atrodas 11 grādos D.platuma un 276 grādos rietumu garuma pēc Eiropas atskaites sistēmas. Krāteris ir jauns; pretējā gadījumā tas uz Eiropas ledus virsmas būtu paspējis izzust. Tumšā plankuma diametrs saskaņā ar 1. avotu ir ap 38 kilometriem (oriģinālā - 24 jūdzes), bet otrais avots norāda krāterim 26 km, plankumam gaišo staru sistēmas centrā norādot ~40 km. Attēls veidots kā mozaīka no Galileo 1996. gada 19. decembrī uzņemtajiem kadriem.
Avoti:
http://apod.nasa.gov/apod/image/9704/pwyll_gal.jpg
http://photojournal.jpl.nasa.gov/catalog/PIA01211
- Tas ir Pwyll krāteris uz Eiropas.
Bildi uzņēma Galileo zonde. Krāteris ir jauns, 26 km diametrā. Attēlā skaidri redzams pats tumšais krāteris un gaišais izsviestais materiāls simtiem kilometru plašumā. Tiek uzskatīts, kā šis ir viens no svaigākajiem Eiropas veidojumiem. Attēlā redzamas arī Eiropai tik ļoti tipiskās trīskāršās plaisas. (tas nu reiz pārvilka strīpu minēšanai, atlika tikai noskaidrot kā šo krāteri sauc :) Galileo ne reizi vien pārlidoja un bildēja Eiropu. Šis konkrētais varētu būt uzņemts 1996.gada 19.decembrī. Krātera tuvplāns tika uzņemts vēlāk, 1997.gada 20.februārī.
http://s3.amazonaws.com/ciclops_gl_2007/4414_9890_1.jpg
- Pavadonis/Planēta: Eiropa, Jupitera pavadonis
Vieta: reģions ap Pwyll krāteri
Koordinātes: 11° D platums, 276° R garums (centrējums)
Attēlā redzams Jupitera pavadoņa Eiropas reģions ar salīdzinoši jaunu krāteri, kas nosaukts Velsas ķeltu mitoloģijas personāža Pwyll vārdā (kā diez būtu latviski, Pvills?). Krātera diametrs ir aptuveni 26km un tiek uzskatīts, ka tas ir viens no jaunākajiem uz Eiropas virsmas (iespējams, ka pat viens no jaunākajiem virsmas elementiem uz visa pavadoņa). Baltie izmešu stari, kas iziet no krātera centra iespējams sastāv pamatā no smalkiem ūdens ledus gabaliņiem (varbūt arī būtu darīgi priekš mohito ;)) un vietām stiepjas vairāk kā tukstoš kilometru garumā. Šie stari pārklāj vairākas pavadoņa virsmas struktūras, kas liek domāt, ka šis krāteris ir jaunāks par apakšējām struktūrām (īstenība diezgan loģiski skan).
Vēl šajā attēlā ir redzamas dažas, tā dēvētās, "trīskāršās joslas" (triple bands). Tās ir līnijas, kurām pa vidu iet viena gaišāka josla un malās ir divas tumšākas joslas. Pēc tā, kā šīs joslas savstarpēji krustojas un pārklājas, zinātnieki cenšas noskaidrot Eiropas ģeoloģisko pagātni.
Attēls ir mozaīka no vairākiem mazākiem attēliem, kas tika iegūti 1996. gada 19. decembrī ar NASA Galileo zondes CCD (SSI) kameru. Attēlā ziemeļi ir uz augšu and Saule izgaismo virsmu no austrumiem.
http://photojournal.jpl.nasa.gov/catalog/PIA01211
http://en.wikipedia.org/wiki/Pwyll_(crater)
- Eiropa - Jupitera pavadonis. Attēlā redzams krāteris Pwyll, nosaukts ķeltu pazemes dieva vārdā. Bilde iegūta 1996.gada 16.decembrī ar Galileo kosmosa kuģa Solid State Imaging (CCD) sistēmu.
http://ciclops.org/view/4122/Pwyll_Crater_on_Europa?js=1
- Nu bā, gandrīz atmetu ar roku, jo nav laika. a izrādās nevis iekš melnbaltajiem, bet krāsainajiem jāmeklē. Tas ir krāteris Pwyll uz Jupitera pavadoņa Eiropa, kas uzņemts ar Galileo aparātu 1996.gada 19.decembrī, sakombinēts no mazas izšķirtspējas krāsaina attēla un lielas izšķirtspējas melnbalta un pataisīts melnbalts (nevainoju, jo pēc krāsām varētu pateikt momentā. Jau tā bija lielas aizdomas, ka tā ir Eiropa pēc tām "plaisām", taču melnbaltajos attēlos ilgi meklēju)
Krātera diametrs ir 26km un tas ir jaunāks nekā lielākā daļa pārējo, jo izmestais (visticamāk) tīrais ledus ir pārklājies pāri senākai virsmai.
Attēla centrs ir 11 grādos Dienvidu platuma un 276 grādos Rietumu garuma.
Oriģināls šeit:
http://photojournal.jpl.nasa.gov/catalog/PIA01211
Interesantie varianti:
- tas ir meteorita radits krateris uz merkura
- tas ir ta sauktais zirnekļa krateris uz merkura
- Eiropa, šķiet. Katrā ziņā uzmanību piesaista garās ledus lūzuma līnijas. Man ir skaista bilde ar cita meteorīta pēdām šajā 4. lielākajā Jupitera pavadonī. :) [ja mums būtu puspunkti... varētu iedot. Žēl, bet tiešām pietrūka pavisam nedaudz, lai varētu ieskaitīt.]
Rezultāti:
| Dalībnieks | Nedēļas punkti | Pavasara punkti | Gada punkti |
| Jānis Z | 3 | 17 | 66 |
| Cydonia |
3 |
16 | 63 |
| Zinta | 3 | 17 | 56 |
| Andris P | 3 | 11 | 52 |
| Jānis J | 3 | 18 | 52 |
| Valdis A | 3 | 18 | 47 |
| Agnese | 3 | 16 | 47 |
| Ģirts | 2 | 11 | 43 |
| Nelabojams | 3 | 15 | 40 |
| Kristaps B |
- |
6 |
32 |
| Indzha | 3 | 14 | 30 |
| Holmss | 3 | 16 | 27 |
| Mareks K |
2 |
14 |
22 |
| EJ1987 | 2 | 3 | 20 |
| Ilmars 007 | - | 5 | 19 |
| Māris S | 3 | 4 | 17 |
| Dany |
3 |
15 |
15 |
| Kio | - | - | 12 |
| Marchello |
3 |
11 |
11 |
| Jevgēņijs | - | - | 9 |
| Nilis |
- |
3 |
9 |
| Raitis | - | 3 | 8 |
| Agris |
3 |
8 |
8 |
| Ēriks | - | - | 7 |
| Marks |
- |
3 |
7 |
| Valdis V | - | - | 6 |
| Rolands | - | 3 | 6 |
| Wersoo |
- |
5 |
5 |
| Mārtiņš | - | - | 4 |
| Dainis | - | - | 3 |
| Māris G |
- |
- |
3 |
| Guntars | - | - | 2 |
| Reinis |
1 |
1 |
1 |
| Kristaps A |
- |
- |
1 |
| Artūrs |
- |
1 |
1 |
| Džūlija | - | - | 1 |
| Edgars | - | - | 1 |
| Krišjānis |
- |
- |
1 |
| Jānis E |
- |
- |
1 |
Komentāri
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
