Tartu observatorijas pētnieks Andris Slavinskis strādā NASA
Publicēts: 10.08.2017
Tartu observatorijas pētnieks, bijušais ESTCube programmas vadītājs, Andris Slavinskis šobrīd piedalās Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA, no angļu National Aeronautics and Space Administration) viena gada apmaiņas programmā NASA Eimsa pētījumu centrā Silīcija ielejā. Slavinskis darbojas pētījumu centra Misiju izstrādes divīzijā. Šīs divīzijas pētnieki strādā pie jaunu misiju konceptiem, kuros starpplanētu izpētei tiek izmantoti mazi satelīti. Tā ir unikāla pieeja, jo līdz šim starpplanētu izpēti veica atsevišķi lieli un dārgi satelīti, kuri detalizēti novēroja tikai vienu objektu vai parādību.
NASA ir ieinteresēta izmantot mazu satelītu flotes, lai veiktu Saules sistēmas izpēti, kas padara Slavinska pētījumu īpaši noderīgu. Līdz šim ir īstenotas sešas misijas, kurās ir apmeklēti desmit asteroīdi. Tekošās misijas vai tās, kuras tiek izstrādātas, apmeklēto asteroīdu skaitu dubultotu. Viens no jauniem konceptiem ir apceļot simtiem asteroīdu, izmantojot desmitiem nanosatelītu (vieglāki par 10 kg), kuri aprīkoti ar Saules vēja elektriskajām burām. Slavinksa pētījuma uzdevums Eimsa pētījumu centrā ir uzlabot misijas zinātnes mērķus, mērījumu instrumenta prasības un aplēst sagaidāmos misijas rezultātus.
“Piemēram, kā šāda misija palīdzētu izprast Saules sistēmas agrīno attīstību, kuri asteroīdi satur ūdeni, un kā mazināt risku, kuru rada Zemei un cilvēcei bīstami asteroīdi,” misijas rezultātu piemērus min pētnieks.
“Šī koncepta vienkāršākajā scenārijā nanosatelīti palido garām asteroīdiem un to tuvumā pavada vien dažas minūtes. Turpmākās misijas varētu interesantākos asteroīdus pētīt detalizēti. Piemēram, izmantojot hiperspektrālas kameras, radarus, rentgenstaru, gamma staru, neitronu un infrasarkanā starojuma uztvērējus, kā arī nolaižoties uz asteroīdiem un paņemot paraugus no tiem,” Slavinskis skaidro.
Papildus tam, ka misija atgrieztu līdz šim neapgūtus zinātnes datus, detalizēta asteroīdu izpēte, piemēram, informācija par tā masu, blīvumu un virsmas struktūru ir kritiska Zemes aizsardzībai no potenciāla asteroīdu trieciena, kā arī informācija par asteroīdu iekšējo sastāvu iespējotu derīgo izrakteņu iegūšanu no tiem.
Pētniecības apmaiņa, kurā piedalās pētnieks, ver jaunas durvis nākotnes sadarbībai starp Igauniju un NASA. Pētījums tiek finansēts no Tartu observatorijas projekta KOMEET (Igaunijas sabiedrības ieguvums no kosmosa pētniecības un pielietojumiem). Slavinskim tā ir lieliska iespēja strādāt kopā ar pasaules vadošajiem misiju izstrādātājiem un nodibināt personiskus kontaktus ar ASV planetārajiem pētniekiem, kuri, kā nākotnes datu lietotāji, sniedz mērījumu prasības.
Latvija sadarbojas ar Igauniju, Somiju un Zviedriju ESTCube-2 projekta ietvaros, kas ir viens no soļiem, lai testētu elektrisko buru un nanosatelītus starpplanētu telpā. Ventspils Augstskola izstrādā komunikāciju sistēmu, kura ir pielāgota saziņai ar Irbenes radioteleskopiem. Slavinskis piebilst: “Šādi teleskopi ir ļoti vērtīgi, lai nodrošinātu starpplanētu nanosatelītu, kuri atrodas miljoniem kilometru attālumā, komunikāciju ar Zemi. Kļūstot par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti, Latvija spētu stiprināt sadarbību ar Baltijas jūras reģiona un citām Eiropas valstīm.”
Saistīta informācija:
Detalizēti raksti par ESTCube-2:
https://phys.org/news/2017-04-estonian-cubesat-technologies-future-moon-orbiting.html
Igaunijas-Latvijas programmas SpaceTEM projekts jauniešu uzņēmējdarbības un eksakto zinātņu spēju attīstīšanai: https://estlat.eu/en/estlat-results/spacetem.html
Eiropas Planetoloģijas kongress norisināsies septembrī Rīgā: https://www.epsc2017.eu/
Andris Slavinskis, PhD
Komentāri
ab tieši 10.08.2017 domāja šādi:
Īlons Masks kaut kad minēja, ka SpaceX nestrādā ārvalstnieki tāpēc, ka raķešbūves industrija tiek klasificēta zem "advanced weaponry" nozares ASV, kas skaitās slepena un tajā darboties drīkst tikai ASV pilsoņi. Vai sanāk, ka uz NASA neattiecas šāds ierobežojums? Vai arī šī sadarbības programma ir kaut kāds neliels izņēmums?
Andris tieši 10.08.2017 domāja šādi:
ab, tev taisnība, ka kosmosa tehnoloģijas un it īpaši raķetes tiek regulētas zem tā sauktā ITAR (International Traffic in Arms Regulations). Lai ārvalstnieki pie tām strādātu, nepieciešamas atļaujas priekš katra projekta/tehnoloģijas. Garš process.
NASA gan nenodarbojas tikai ar raķešu un satelītu izstrādi. Spēcīgākie dzinējspēki ir jauni zinātnes atklājumi un kosmonautika (human exploration). Piemēram, uz planetoloģiju neattiecas iepriekšminētās regulas. Es pats strādāju kopā ar vairākiem ārvalstniekiem un ne visiem ir zaļās kartes un atļaujas. Tas tāpēc, ka misiju konceptus, kurus izstrādā attiecīgā divīzija, neregulē ITAR.