Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Салют-7 (479/2)


Publicēts: 13.10.2017

Салют-7 (Salyut 7) bija Padomju Savienības kosmiskā stacija, kas riņķoja ap Zemi laika posmā no 1982.gada aprīļa līdz 1991.gada februārim. Tā bija pēdējā no Салют programmas stacijām, kas kalpoja par izpētes un tehnoloģiju izmēģinājumu platformu modulārā tipa stacijai Mir. 1985.gada 11.februārī kontakts ar staciju pazuda. Šos dramatiskos notikumus un to, kā tika glābta stacija, ataino mākslas filma "Салют-7".

Iespējams tā ir tikai sakritība, ka salīdzinoši īsā laika periodā Krievijas kinematogrāfisti izlaiž divas ar agrīno kosmosa izpēti saistītas mākslas filmas. Varam tikai minēt, vai tā ir režisoru sacensība, vai tomēr tālredzīgs politiski vadīts solis kosmosa programmas spodrināšanai un bijušās godības izcelšanai gaismā (Krievijai tas noderētu, ņemot vērā, ka progress ir ĻOTI lēns un mokošs).

Atšķirībā no betmeņiem, supermeņiem un citiem -meņiem, filmas pamatā ir reāli kosmiskās stacijas Салют-7 glābšanas darbi, kas norisinājās 1985.gada jūnijā. Lai arī filmā atainotais ne pārāk precīzi parāda notikumus (tā tomēr nav dokumentālā filma), kādi norisinājās 1985.gadā, nevar noliegt, ka kosmonauti Džanibekovs un Savinihs ir reāli supervaroņi, kas paveica neiespējamo - pietauvojās nekontrolēti kosmosā virpuļojošajai "mirušai" stacijai un to veiksmīgi reanimēja.

Iespējams, ka vēsturisko faktu cienītājiem nāksies norīt ne vienu vien krupi, skatoties Klima Šipenko režisēto filmu, bet tie visi ir sīkumi, ja uz šo filmu skatāmies kā uz atgādinājumu par reāliem supermeņiem, kas atrisināja šķietami bezcerīgu situāciju. Tā ir varoņfilma par cilvēkiem, kas pieņēma lēmumus, kas atradās uz "frontes līnijas", pretstatā birokrātiskajam aparātam, kas ar vieglu roku upurēja kosmonautus politisku apsvērumu dēļ.

Ja arī brīžiem režisors un scenāristi ir pārcentušies un pārlieku samākslojuši situāciju, visu cieņu galvenajiem aktieriem Vladimiram Vdovičenkovam un Pāvelam Derevjanko. Skatoties filmu, tu sāc just līdzi abiem varoņiem (un laikam tikai viņiem vienīgajiem), "turēt īkšķi" atbildīgākajos brīžos, lai arī, ja zināmi vēsturiskie notikumi, ir skaidrs, ka filma beigsies labi.

Rekomendējam noskatīties.

P.S. Ja gribas palasīt, kā bija īstenībā, meklē grāmatu "Записки с мертвой станции", kuras autors ir Виктор Савиных.

P.S.S. Soyuz T-13 un Apollo 13 ir tikai sakritība.

P.S.S.S. Tas, ka filmas pirmizrāde ir 13.datumā, arī ir tikai sakritība.

Komentāri

  1. Ivars tieši 13.10.2017 domāja šādi:

    Sakritība? Nedomāju gan .. :)

  2. ash321 tieši 20.10.2017 domāja šādi:

    Džanibekovs un Savinihs paši šo filmas izstrādājumu esot bargi nokritizējuši






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE