Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Neļaujiet sabrukt Latvijas kosmosa sapņiem! (3702/36)


Publicēts: 12.01.2015

Pēc 2015. gada 31. janvāra Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kas pārtrauc saistības ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tas nav noticis pēkšņi – vairāku gadu garumā ir parakstīti sadarbības līgumi, bet nekad nav atrasti līdzekļi dalības maksas segšanai. Tu jautāsi, kādēļ mums ir vajadzīga dalība kosmiskā aģentūrā, ja Latvijai nav sava kosmodroma, nav savu astronautu, nav pat sava satelīta? Tādēļ, lai Latvijas zinātniekiem, kas grib darboties kosmosa apguves un izpētes jomā, nebūtu jāpamet Latviju, lai mūsu kompānijām būtu iespēja attīstīties un veidot jaunas darba vietas, lai nākotnē mums būtu savi satelīti, savi astronauti un bērniem un jauniešiem būtu iespējas sapņot par zvaigznēm un arī īstenot savus sapņus. Vai tiešām ir jāvēršas pie Latvijas tautas un jālūdz katram ziedot vienu eiro, lai glābtu mūsu valsts godu, līdzīgi, kā mēs glābjam slimos, ugunsgrēkā mantu zaudējušos un katastrofās cietušos?

Arī mēs, StarSpace kolektīvs uzskatām, ka tas ir vairāk nekā skumji, ka nespējam atrast nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro 2015. gada budžetā, lai mūsu valsts izpildītu saistības un dotu zaļo gaismu Latvijas uzņēmumiem, zinātniekiem, izglītības iestādēm un visiem pārējiem piedalīties kosmosa izpētes un apguves jomā. Tā nebūs zemē nomesta nauda, kura varbūt teorētiski kādreiz atgriezīsies Latvijā kā investori, tūristi vai tml. EKA projektos, kuros tiek būvēti satelīti gan Zemes iedzīvotāju praktiskajām vajadzībām, gan kosmiskie aparāti, kas kādreiz varēs nogādāt kravu un cilvēkus uz Mēnesi, Marsu vai vēl tālāk, varēs piedalīties arī Latvijas uzņēmumi, institūti un jaunie zinātnieki. EKA paspārnē top tehnoloģijas, kas atgriežas atpakaļ uz Zemes un kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu rūpniecībā, lauksaimniecībā, sakaru tehnoloģijās. Kosmosam paredzētais tiek izmantots cilvēku glābšanai, kuģu vadīšanai jūrās utt.

Mums ir bagāta vēsture, kas saistīta ar kosmosa izpēti un apguvi. Neļausim apsīkt šai nozarei. 

Piedāvājam iepazīties ar Andra Slavinska, jauna Latvijas zinātnieka skatījumu uz šo tiešām samilzušo problēmu:

"Jau 2009. gadā tika noslēgts sadarbības līgums.

http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/3278.html
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_signs_Cooperation_Agreement

2013. gadā tika noslēgts Sadarbības valstu līgums, kas paredzēja, ka nepieciešams atrast finansējumu dalības maksai.
http://www.esa.int/About_Us/Welcome_to_ESA/Latvia_becomes_seventh_ESA_European_Cooperating_State
http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/9655.html

Latvijas uzņēmumiem, nodibinājumiem, institūtiem un universitātēm tas nozīmēja iegūt finansējumu projektiem ar milzīgu inovatīvo vērtību, kas piecu līdz desmit gadu laikā spētu dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Projekti tika vērtēti un izvēlēti kopā ar kosmosa aģentūru, parādot to, ka Latvijas institūcijas spēj raisīt aģentūras interesi. Ja nemaldos, tika izvēlēti ap desmit projektiem no 33. http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/jaunumi/10050.html

Copernicus un Galileo  ir lielākās EKA civilās aktivitātes. Esot EKA Sadarbības valstij vai dalības valstij, Latvijai būtu iespēja apgūt finansējumu pielietojumu izstrādei, kurus varētu izmantot Latvijas mežsaimnieki, lauksaimnieki un pilsētu plānotāji efektīvai darba veikšanai un plānošanai.

Tad notika kaut kas nebijis kosmosa aģentūras vēsturē — netika atrasts finansējums 2014. gada budžetā dalības maksas segšanai.
http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/4e126962ceb77230c2257cb4003c268c/$FILE/J0110_0.htm

Bez publicitātes, bet ar gana lielām cīņām aizkulisēs, tieši tas pats notika ar 2015. gada budžetu. Šo informāciju ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, precīzāk Kaspars Karolis, kurš ir atbildīgais par kosmosa lietām. Līdzekļi dalībai nav atrasti, neskatoties uz šī gada oktobrī izsludināto likumu, kura pamatā ir Eiropas Sadarbības valsts līgums. Līgums tika noslēgts nesen, šī gada oktobrī, un to bija ļoti grūti sagatavot, jo gadījums ir bezprecedenta.

http://likumi.lv/doc.php?id=269518

Pirms liktenīgā 31. janvāra vēl priekšā ir viens notikums, kas var aiztaupīt Latvijai kārtējo kaunpilno brīdi. 13. janvārī Izglītības un zinātnes ministrija sniegs informatīvu ziņojumu Ministru Kabinetā par sadarbības statusu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kā arī no tām izrietošajām sekām Latvijas kā Eiropas prezidējošas valsts sakarā. Šim ziņojumam ir divi mērķi. Pirmkārt, lūgt, lai Ekonomikas ministrija pārņem atbildību, jo lielākā daļa finansējuma tiks ieguldīta uzņēmējdarbībā. Otrkārt, lūgt piešķirt finansējumu no 2015. gada līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ja Ekonomikas ministrija pārņemtu kosmosa jomu, tad inovācijām nebūtu jākonkurē ar izglītību. Protams, ka zinātnieki un uzņēmēji nevar streikot, bet ilgtermiņā viņi var pamest valsti vai neatgriezties tajā.

22. decembrī notika Latvijas Kosmosa tehnoloģiju klastera biedru gada tikšanās, kurā Kaspars Karolis informēja klastera biedrus. Pēc tam sekoja diskusija, kurā klastera biedri piekrita Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumam un teicās piesaistīt 13. janvāra notikumam pēc iespējas vairāk uzmanības.

Salīdzinājumam var minēt, ka Polija, Čehija, Rumānija un Ungārija jau sen ir Eiropas Kosmosa aģentūrās dalībvalstis. Igaunija grasās parakstīt dalībvalsts līgumu 2015. gada beigās. To ir nodrošinājis vairāk nekā piecu gadu darbs, kura laikā dažādas institūcijas ir izpildījušas vai pilda vairāk nekā 20 projektus saistītus ar (kosmosa) inovācijām. ESTCube-1 studentu satelītu projekts tika atbalstīts no pirmā projektu uzsaukuma. Bez šī finansējuma ir grūti iedomāties, ka satelīts varētu tikt palaists. Vēl var minēt, ka uz pēdējo projektu pieteikumu uzsaukumu finansējumu pretendēja arī ESTCube spin-off kompānijas. Tas nozīmē, ka finansējums, kuru Igaunijas Valdība caur Eiropas Kosmosa aģentūru ieguldīja kosmosa inovācijas, jau pēc mazāk kā pieciem gadiem spēja radīt kompānijas, kuras pieder ļoti talantīgiem un inovatīviem jauniešiem, kas nesen absolvējuši universitāti. Dažas no tām darbojas kosmosa tehnoloģiju izstrādes jomā, bet citas izstrādā plaša patēriņa elektronikas iekārtas un pielietojumus, kas izmanto tālizpētes datus par apbūvi, mežiem, laukiem un purviem.

 Man personīgi tas samazina iespējas atgriezties Latvijā gandrīz līdz nullei, ja pieturēšos pie sava profesionālā sapņa — sniegt ieguldījumu elektriskās Saules vēja buras (electric solar wind sail) izstrādē. Biju cerējis, ka pēc dažiem gadiem attiecīgā tehnoloģija kļūtu par kosmosa aģentūras atbalstītu interesi un ar Latvijā dibinātu uzņēmumu varētu izstrādāt daļu no tās."

Komentāri

  1. Einars tieši 25.12.2014 domāja šādi:

    Interesants viedoklis. Vai, vismaz interesanti, ka Latvijas medijiem šis paslīdējis garām vai nešķiet uzmanības vērts. Man ir duāla attieksme. Zvaigznes un inovācijas tas ir labi. Pats būtu gatavs ziedot, ja būtu sajūta, ka pareizi iztērēs. Kā līdz šim ir tērēta Latvijas kosmosa nauda un kāda no tā bijusi atdeve? Eiropai droši vien nevajadzētu būt atpalicējiem kosmosa izpētes jomā. Bet vai katrā no 28 ES valstīm vajag savus kosmosa činavniekus, konferenču tūristus un mikro-projektiņus .. neesmu tik drošs.

  2. Valters Grīviņš tieši 25.12.2014 domāja šādi:

    Fakts paliek fakts - par reāliem, skaitliski izteiktiem ieguvumiem no līdzdalības Eiropas kosmosa aģentūrā šajā rakstā nav neviena vārda! Ja miljonu gadā ieguldam, tad cik dabūjam atpakaļ? Un kurš konkrēti cik dabū? Lūdzu, sniedziet pārskatu par iepriekšējiem periodiem! Un tikai nevajag atkal sākt stāstīt par vispārējiem ieguvumiem - tos mēs baudīsim, ja spēsim maksāt, jebkurā gadījumā. Tāpat kā GPS, internetu, utt.

  3. Redaktors tieši 25.12.2014 domāja šādi:

    Nevarētu teikt, ka Latvijai līdz šim ir bijusi kaut kāda "kosmosa nauda". Zinātne mums drīzāk cīnās par izdzīvošanu. Mēs līdz dalībai EKA tā arī līdz galam neesam tikuši. Līdz 2. solim, kurš Igaunijā jau nupat nupat noslēgsies ar pilnvērtīgu dalību EKA. Tur būtu jājautā Igaunijas kosmosa biroja pārstāvjiem, cik veiksmīgi viņiem ir attīstījusies sadarbība ar EKA, bet vismaz savu dalību nav atsaukuši un 2015. gadā cer kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti.

    Attiecībā par ieguvumiem, katrai valstij ir savi dati. Mums tādu nav, jo mēs tiešā veidā EKA projektos nevaram piedalīties, tikai pastarpināti caur dalībvalstīm.

    Copernicus projekta dati ar dažiem skaitļiem: http://to.ee/download/m54886025a589f#breger__copernicus__brussels__9_12_2014

    Nīderlandes fakti (daži): http://bit.ly/1CQ9IXP

    Lielbritānijas attieksme: http://bbc.in/141olfC

  4. Redaktors tieši 25.12.2014 domāja šādi:

    Atradu Latvijas prognozētos datus 2013. gadā nosūtītajā vēstulē: http://bit.ly/1B6av5Y

    LSM portāla sižets (skaitļu nav pārmēru daudz gan): http://bit.ly/1vsc9eo

  5. Andris Slavinskis tieši 26.12.2014 domāja šādi:

    Paldies StarSpace par atbalstu un liels prieks par lasītāju interesi.

    Einār, es nezinu, vai Latvijā ir bijusi "kosmosa nauda". Ir bijuši atsevišķi projekti -- daži labāki, daži sliktāki. Noteikti ir bijuši apšaubāmas kvalitātes projekti, lai tik savilktu galus kopā. Manuprāt, jebkurai pētniecības un inovācijas aktivitātei ir jābūt saistītai ar valsts un institūcijas stratēģiju, kurai ilgtermiņā ir jānes labums valsts ekonomikai. Es no savas pieredzes varu teikt, ka EKA atbalsta projektus, kas ir saistīti ar viņu un/vai nacionālām interesēm, un nauda par padarīto tiek pārskaitīta tikai tad, kad viss apsolītais ir izdarīts gan tehniskā ziņā, gan atskaišu ziņā. Īsumā -- sekmīgi EKA projekti ir ar augstu pievienoto vērtību un kvalitāti. Par nesekmīgiem projektiem nauda netiek pārskaitīta. Piekrītu, ka uzturēt milzīgu ierēdņu korpusu nav jēgas. Vajag kādu, kas aktīvi komunicē ar EKA valsts līmenī, bet pārējo vajag darīt institūcijām. Galvenie Sadarbības valstu projektu mērķi ir institūcijām iemācīties strādāt ar EKA un EKAi saprast, ar kurām institūcijām var sadarboties nākotnē. Tas gan nenozīmē, ka projektiem nav pievienotās vērtības.

    Valter, šajā rakstā ir daļa mana personīgā skatījuma un pieredze. Diemžēl es personīgi nevaru pateikt, ar kādu uzviju tiks atgriezta ieguldītā nauda. Tas būtu LIIA vai Ekonomikas ministrijas uzdevums to noskaidrot (atkal nesakritība ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija atbild par kosmosa lietām). Jebkurā gadījumā es aizrakstīju e-pastu Madim Vēras (Igaunijas kontaktpunktam ar EKA) ar šo jautājumu. Noteikti padalīšos ar atbildi, ja saņemšu to. No savas un kolēģu pieredzes varu teikt, ka tiek laists garām milzīgs tirgus. Pirmkārt, Latvija atpaliks (jau tagad atpaliek) tālizpētes jomā. Otrkārt, Latvijas kompānijas nespēs saņemt pasūtījumus priekš EKA. Pie vispārējiem ieguvumiem var minēt Copernicus datus, kurus Latvija dabūs kā Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tā ir tikai maza daļa no procesa, kura gala rezultāts ir pielietojums, kuru var izmantot lauksaimnieki, mežsaimnieki vai pilsētu plānotāji. Ar EKA projektiem uzņēmējiem un institūtiem būtu iespēja izstrādāt tādus pielietojumus.

    Ja Latvija nebūs EKA, tad ir jārēķinās ar šādām sekām.
    1. Latvijā kārtējā rādītājā būs pēdējā vietā Eiropā.
    2. Latvijas uzņēmumi un institūti nespēs saņemt pasūtījumus no EKA.
    3. Latvijas studenti un pētnieki nevarēs praktizēties EKA.
    4. Latvija nekad nebūs daļa no tādiem brīžiem kā, kad Philae nolaidās uz komētas.
    5. Var gadīties, ka Latvieši turpinās apsekot mežus, pļavas un laukus, apbraukājot vai apstaigājot tos, bet tā vietā visa pārējā Eiropa tik aplūkos jaunākos rezultātus no tālizpētes datiem.
    6. Kosmosa inženieri un pētnieki turpinās aizplūst no valsts.

  6. Amara tieši 27.12.2014 domāja šādi:

    I wrote this last October right after the unanimous vote. Feel free to distribute to help this issue.

    Dear Dr. Ojars Kalnins,

    (Apologies for a letter in English, I'm 1/2 Latvian but new in Latvia and only in the beginning of learning your beautiful language.)

    I want to express my deepest gratitude for helping with the vote yesterday to pay the ESA membership fee. It was a unanimous vote! I will use this fact in my 2.5 MEuro proposal in preparation to bring space / planetary research to the University of Latvia.

    To help propel this activity forward to the budget stage, I've prepared the following reasons, which might help in the discussions for the monetary value.

    WHY ESA for Latvia?

    - The money paid into ESA is roughly the same amount of money that Latvia will receive for awarded projects, with the added incentive that ESA will give more weight in its project awards to 'new ESA members' and 'underrepresented member states'.

    Moreover, the process of direct technology transfer is applicable, it works for NASA (1), it works for ESA to European industry (2). A few examples are navigation city guides, high volume data visualization methods, microscale numerical weather prediction, regenerative medicine, high resolution dental X-rays, efficient waste heat control, nonmagnetic motor gearboxes, mobile emergency communication, industrial treatment of sewage. Moreover, ESA has a multilevel strategy for helping local ESA-member-state businesses benefit from their space projects (3), including work contracts to demonstrations of technology tranfer.

    For more details on ESA technology transfer. one can look to another small EU country, the Netherlands. Within the Netherlands in the past decade, 40 feasibility studies for technology transfer have been carried out (ESA/government/TNO funding approx. 0.2 M€ per year with at least equal industry matching), resulting in 12 commercial successes and more than 10 potential commercial successes. (4,5)

    - Education. Space exploration programs, such as that provided by ESA, universally inspire youth to study in science and engineering; Latvian policy-makers have been lamenting the lack of young Latvians following these trajectories. These topics drive physics, chemistry, biology, math, engineering education. There is not just a philosophical inspiration by ESA projects, there are real programs, paid by ESA, to pay for young people to learn (6). A few student groups could bring the bring the 1.2M Euro fee back to Latvia on their own through activities.

    For example the upcoming opportunity for rocket and balloon launches, paid for by ESA, and that is repeated periodically (this one is due middle October 2014) (7).

    - Proper utilization of existing resources. Latvia already has the equipment with minimal personnel following several lines of ESA activities such as Debris tracking (the RIGL Satellite Laser Ranging Station, Ventspils Radio Astronomy Center) and Space Situational Awareness (the Baldone Observatory Near Earth Asteroid discoveries). The Latvian personnel are mostly not funded by Latvia, and in many cases, not funded at all. The equipment is underutilized, with the maintenance and upgrades problematic, as well. Access to ESA financial, engineering, and scientific support would be both beneficial and bring recognition of Latvia's contributions to the wider Latvian and European public.

    Generally, ESA can help to promote awareness by other European institutions of Latvia's capabilities and skills.

    - Upgrade of Skillsets. ESA projects stimulate scientific and technical Latvian expertise. It's two-way: to send Latvians abroad on ESA projects and to bring Latvian expertise back from abroad to work on ESA projects inside of Latvia.

    - ESA is a valuable tool for Latvia's longterm growth. ESA is part of the web of connections needed for Latvia for its growth of human potential inside of the EU framework, and beyond.

    ESA's Earth and space projects addresses humans' largest questions of the space and solar system where humans live with their interconnections: the geosphere, the hydrosphere, the atmosphere, cryosphere, the biosphere, and finally space. The geosphere is Earth’s rock and metal; the hydrosphere is Earth’s water; the atmosphere is Earth’s air; the cryosphere is Earth’s ice; and the biosphere is Earth’s life, and space is everything beyond, with their significant overlap.

    ESA research of atmospheric systems on other planetary worlds help scientists understand how those systems work on Earth with ESA Earth observational research providing more data. ESA communication projects help with Europe's particular political and social problems. In the longer future, resources from spaace, such asteroids ('asteroid mining') will provide raw materials and revenue to humans generally. Asteroid mining is a new industry with attention from governments and private companies all over the world with potential large economic prospects for Latvia. ESA has a set of goals to meet asteroid researchers and businessmen.

    For all of these reasons, I encourage members in Latvia's Parliament to continue on the path to pay ESA entry fee. I am grateful for the vote yesterday: I have a part in four European Commission grant proposals that greatly benefit from Latvia's ESA membership: one funded, two pending, and one 2.5 MEuro European Commission proposal I'm submitting in 10 days to save the Institute of Astronomy at the University of Latvia.

    I have three decades of experience myself working on ESA and NASA projects via the US citizenship part of my US/Latvia dual citizenship, so I would be happy to answer any questions.

    And thank you again for yesterday's vote!


    Sincerely,
    Amara Graps


    References

    (1) Hertzfeld, H.R. (2002) "Measuring the Economic Returns from Successful NASA Life Sciences Technology Transfers", The Journal of Technology Transfer, December 2002, vol. 27, Issue 4, pp. 311-320. http://link.springer.com/article/10.1023%2FA%3A1020207506064

    (2)
    https://sa.catapult.org.uk/documents/2154681/7230056/Appendix+1+Open+Call+for+Technology+Transfer+Demonstrators.pdf/00f339f1-cccd-4637-a4b3-390db4f00d83

    (3) http://esamultimedia.esa.int/docs/technology/SucsStor_final.pdf
    (4) http://www.esa.int/Our_Activities/Technology/Technology_Transfer_Programme_TTP
    (5) http://www.hollandhightech.nl/htsm/dsresource?objectid=10030&type=org


    (6)
    http://www.esa.int/Education


    (7)
    The European Space Agency (ESA), in collaboration with the Swedish National Space Board (SNSB) and the German Aerospace Center (DLR), is currently accepting proposals for the eighth edition of the REXUS/BEXUS programme (Rocket and Balloon EXperiments for University Students). The REXUS/BEXUS programme offers flight opportunities on sounding rockets and stratospheric balloons for experimental payloads designed and developed by university students. The balloons and rockets will be launched from Esrange in Kiruna, Sweden, in autumn 2015 and spring 2016, respectively.

    The students, assisted by a project supervisor, are invited to propose, design, implement and fly their own experiment. Typical experiment disciplines include upper atmosphere and reduced gravity research, radiation analysis and technology demonstration. The participation in this project is a valuable experience, where students can take part in a space-related project throughout all its stages - from the first idea to the post-flight analysis.

    Please refer to the programme homepage for further information regarding the research platforms, programme timelines and the application procedure: http://www.rexusbexus.net Alternatively, you may visit the ESA hands-on projects portal via the ESA Education website: http://www.esa.int/Education

    The call for experiment proposals will close on Monday, 13 October 2014.


    Sincerely,
    Amara Graps


    Amara Graps, PhD
    Lead Scientist, University of Latvia
    Astronomijas institūts, Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050, Latvia
    amara@lu.lv +371 / 28853907

  7. Andris Slavinskis tieši 27.12.2014 domāja šādi:

    Amara, I am very glad to see your effort and I am sorry that you could not rely on Latvian politicians. Compilation of the facts you have presented could be very useful in preparing media coverages. I am happy to say that ir.lv has showed interest already.

  8. Amara tieši 28.12.2014 domāja šādi:

    Andris, If the media are comfortable speaking English, I would be happy to answer media questions. I have a lot of ESA experience that I can share about this issue. Amara

  9. Amara tieši 28.12.2014 domāja šādi:

    The Media will want pictures and stories of space for Latvia. Here's some.

    RIGL Satellite Laser Ranging Station
    https://www.facebook.com/amara.graps/media_set?set=a.10151902941034124.1073741840.592464123&type=3

    Since 1957 when the USSR started tracking satellites, almost all satellite tracking cameras have a lineage back to Riga to the Institute of Astronomy to Mariss Abele. I Googled "AFU-75" and found references that show that his camera was used in 30 countries for 30 years. That's just one of Mariss Abele's systems too. That line of development continued to every possible optics design for tracking satellites, and when the line of tracking cameras transitioned to laser ranging systems. Maris designed and built a significant number of them too. The only reason that Abele is not wealthy today is because his creative work rested squarely in the USSR era.

    Friedrich Zander Legacy in Rocket Flight
    https://www.facebook.com/amara.graps/media_set?set=a.10152192651419124.1073741854.592464123&type=3

    Example of the today's interest of kids for space
    https://www.facebook.com/amara.graps/media_set?set=a.10152130453029124.1073741851.592464123&type=3

  10. Amara tieši 28.12.2014 domāja šādi:

    More:
    Latvia's Baldone Observatory: (btw, I'm waiting to hear of my NASA proposal which uses this 34 year photographic plate library to recover asteroids).

    https://www.facebook.com/amara.graps/media_set?set=a.10152501613504124.1073741869.592464123&type=3

  11. Dainis Draviņš tieši 2.01.2015 domāja šādi:

    Latvija un Eiropas Kosmosa Aģentūra

    Paldies StarSpace portālam par šī jautājuma aktualizēšanu. Protams, ceram, ka pēdējā brīdī tomēr izdosies nokārtot saistības ar EKA (ESA, European Space Agency), lai Latvija nepaliktu ārpus vienam no sekmīgākiem Eiropas augstās tehnoloģijas sadarbības projektiem.

    No savas puses varu sniegt dažus papildu komentārus. Man nav kompetence politiskos jautājumos, taču esmu strādājis dažādu EKA projektu ietvaros un arī darbojies EKA komitejās, izskatot kosmisko projektu izvēli (arī ja tur formāli pārstāvēju savu dzimto Zviedriju, diemžēl ne Latviju). Varbūt sekojošie punkti varētu kuplināt jau teikto:

    (1) Arī ja “mēs” mīlam zinātni, jāapzinās ka tā *nav* visai svarīga EKA darbības daļa: zinātniskā programma veido tikai nepilnu astoto daļu, 12%, no tās budžeta:
    http://www.esa.int/For_Media/Highlights/ESA_budget_2014 .

    (2) EKA galvenokārt orientējas uz augstas tehnoloģijas attīstību dalībvalstīs un kosmisko tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecībā. Tāpēc dalībvalstīm ir loģiski EKA pirmkārt piesaistīt pie Ekonomikas (jeb līdzīgām) ministrijām, nevis piemēram izglītībai, zinātnei, zvejniecībai jeb lauksaimniecībai (arī ja visi šie izmanto kosmiskas tehnoloģijas). Cik saprotu no StarSpace rakstītā, tieši tas tiks piedāvāts gaidāmā 6. janvāra ziņojumā.

    (3) Ar saviem projektiem EKA cenšas iespējot kosmisko tehnoloģiju komerciālo un sabiedrisko izmantošanu. Viens piemērs: Kā Latvijas mazpilsētās raks notekūdens caurules jeb vilks elektrības vadus? Nākotnē, ticams izmantojot kosmiskas tehnoloģijas. Ar mūsdienu ikdienas GPS signāliem no ģeodēziskiem pavadoņiem varam sekot objektiem pietiekami precīzi, lai zinātu kurā ielā atrodamies. Taču, lai varētu izmantot kosmiskus signālus lai atrastu elektrības vadus ēku sienās jeb ūdensvadu izvietojumus, prasa augstāku precizitāti uz labāk kā metru. EKA projekti nodrošinās tādu precizitāti bet EKA pati neiesaistās to pielietojumu tirgū: sagaida ka attiecīgu aparatūru un pakalpojumus sniegs uzņēmumi dalībvalstīs, tā arī nodrošinās jaunas darbavietas.

    (4) EKA pati savos iepirkumos un komerclīgumos pielieto principu par “taisnīgu atdevu” (franciski: “Juste retour”) ar ko saprot, ka gandrīz visi līdzekļi kuri no dalībvalstīm tiek ieguldīti, arī atgriežas to dalībvalstu uzņēmumos. Ne visas starptautiskās organizācijas pielieto šādu principu. Tuvākā perspektīvā projekti var iznākt dārgāki nekā ja pasūtījumi tiktu veikti no lētākajiem piegādātājiem bet tālākā perspektīvā tas nodrošina, ka visas dalībvalstis piedalās un attīsta kompetenci kaut cik līdzīgā līmenī. Protams, tas ir sevišķi svarīgi jaunām dalībvalstīm, kur augsto tehnoloģiju piedāvājumi varbūt vēl nav pilnībā konkurētspējīgi ar vairāk pieredzējušiem uzņēmumiem citviet.

    (5) Spriežot pēc komentāriem dažādos portālos, nereti trūkst reāla izpratne par to, kādas iespējas ir Latvijas uzņēmumiem piedalīties kosmiskos projektos. Jēdziens “kosmiskas tehnoloģijas” ved domas uz raķetēm, kosmodromiem un astronautiem, nevis uz, piemēram, kuģniecību jeb apdrošināšanas administrāciju. Nesējraķetes, protams, ir nepieciešamas taču tās tipiski sastāda tikai kādu desmito daļu no projektu izmaksām. Ja sekmīga projekta izdošanās varbūtība ir 95%, bet neveiksmes 5%, apdrošinājuma polise vien var tipiski būt puse no nesējraķetes izmaksas. Daudz lielākas investīcijas kosmiskos aparātos sastāda datoru programmatūra, nereti ap 30% projekta izmaksu, jeb pat vairāk. Tas ir piemērs komercdarbībai ar augstu pievienotu vērtību, kura Latvijas apstākļos ir ātri attīstāma arī kosmiskās tehnoloģijas pielietojumiem.

    (6) Un beidzot vēl par zinātni: Arī ja tā nav visai svarīga EKA darbības daļa, zinātnei EKA ir svarīga. Arī ja to ir nedaudz, zinātniskie projekti piesaista plašu mediju uzmanību kā, piemēram, pašlaik notiekošais “Rosetta” lidojums uz kādu komētu. Taču, izvēloties savus zinātniskos projektus, EKA pielieto citus kritērijus nekā to darītu, piemēram, zinātniskie fondi. Iespējamo zinātnisko misiju ir daudz, tikai nedaudzus no piedāvātiem projektiem ir iespējams īstenot. Lai izturētu konkurenci, nepietiek ar izciliem zinātniskiem mērķiem, projektam arī vajag rūpniecisku izaicinājumu lai tās attīstība veicinātu arī jaunas tehnoloģijas attīstību dalībvalstīs. Kosmisko projektu izmaksas tāpēc nevar tieši salīdzināt ar it kā radniecīgiem projektiem uz zemes, jo daļa to izmaksu ir attiecināmā uz industriālu attīstību.

    Dainis Draviņš
    --------------------------------

  12. Andris Slavinskis tieši 5.01.2015 domāja šādi:

    Ir.lv ir publicējuši manu rakstu.
    http://www.ir.lv/2015/1/5/vai-valdiba-sabote-valsti-nesadarbojoties-ar-eiropas-kosmosa-agenturu
    Par to ir liels prieks. Nesanāca iekļaut Daiņa viedokli, bet viņi solīja arī apkopot viedokļus.

  13. Redaktors tieši 5.01.2015 domāja šādi:

    Svarīgais datums, kad jātur īkšķus, jādomā labas domas un visādi citādi jācer uz esošās valdības saprātīgu lēmumu, ir 13.01.2015.

    Ja Tavos spēkos ir kaut kā ietekmēt cilvēkus, sabiedrību, vērst uzmanību uz to, kādēļ šis lēmums ir svarīgs Latvijas zinātnei, uzņēmējiem, jauniešiem un pārējai sabiedrības daļai - izmanto iespēju un dari.

  14. Amara tieši 6.01.2015 domāja šādi:

    See this article about the Polish experience. There are some similarities to the Latvian one...
    http://www.kosmonauta.net/2012/06/2012-06-02-pl-esa-eng/

  15. Amara tieši 6.01.2015 domāja šādi:

    From the author of that previous link, for the Poland experience.

    He explained that this situation can be viewed as the advantage which ESA would give Latvia in the international arena for competitive funding. The author of that article says is that European Commission Horizon 2020 projects favour the best. On the other hand ESA's policy is to have a return of at least 80% of funds back to the country in the form of contracts. This gives a chance to companies and other entities from ESA to increase their expertise and be more successful in Horizon 2020 projects. Latvia is supposed to start an ESA Plan for European Cooperating States (PECS) phase in 2015, which will last until 2019. The 1.3 M EUR per year is the minimal PECS value and every year this amount should be paid by PECS country to ESA. In return, ESA will organise a dedicated tender, according to ESA rules and with support from ESA experts. The author of that piece said that in his opinion, it is best to present to Latvian government the probable financial losses, if the decision to join PECS is delayed.

  16. Redaktors tieši 7.01.2015 domāja šādi:

  17. Kristaps tieši 12.01.2015 domāja šādi:

    Šodienas ziņu virsraksts ir: "VK: Par ātrās palīdzības automašīnu nodrošināšanu pārmaksāti 11,3 miljoni"
    Protams, neviens netiks sodīts, meklēts utt., bet zinātnieki par savu 2,5milj € EKA dalības maksu var turpināt sapņot.. Šī valsts ir nolemta...

  18. Redaktors tieši 12.01.2015 domāja šādi:

    IR nopublicējuši vēl vienu rakstu.

    http://www.irir.lv/2015/1/12/kapec-latvijai-japiedalas-eiropas-kosmosa-agenturas-darba

    Rīt ir tas datums, kad valdība izlems, vai atradīsies ~1,5 miljoni EUR vai nē Latvijas turpmākajai sadarbībai ar EKA.

  19. Andris Slavinskis tieši 12.01.2015 domāja šādi:

    Un šovakar būs sižets TV3 ziņās.

  20. Andis tieši 12.01.2015 domāja šādi:

    Skats ir diezgan bēdīgs tīri no politiskā viedokļa, ņemot vērā visus draudošos skolotāju streikus, mūsu 100 gļēvajām galvām diezvai pietiks drosmes pateikt - ā, rekur tomēr milijonu atradām. Par lietderīgumu mani gan nav jāpārliecina, tāpēc ceru, ka par pirmo es kļūdos!

  21. Andris Slavinskis tieši 12.01.2015 domāja šādi:

    Simts galvas likumu jau oktobrī pieņēma, bet Valdība neatrada finansējumu. Protams, ka Saeima pēc tam nobalsoja par budžetu, kurš neatbilda pašu pieņemtajam likumam.
    http://likumi.lv/doc.php?id=269518

  22. Andris Slavinskis tieši 12.01.2015 domāja šādi:

  23. Andris Slavinskis tieši 13.01.2015 domāja šādi:

    LTV Rīta Panorāmā Straujuma solīja atbalstīt līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Nekas gan netika runāts par termiņiem.
    http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.01.2015-intervija-ar-ministru-prezidenti-laimdotu-straujumu.id42194/

  24. Redaktors tieši 13.01.2015 domāja šādi:

    Var noklausīties arī LR1 raidījumu "Labrīt" no plkst 8:05

    http://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=1&y=2015&m=1&d=13

  25. Redaktors tieši 13.01.2015 domāja šādi:

    Kā liecina informācija MK lapā, jautājuma izskatīšana atlikta.

    http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/darbakartiba/?sede=2015-01-13#40344965

  26. Amara Graps tieši 16.01.2015 domāja šādi:

    Now the ESA item is put on the Cabinet Agenda for January 27.

  27. Andris Slavinskis tieši 16.01.2015 domāja šādi:

    Excellent. In this news report, around 19:00, the Minister of Economics says that the ministry is willing to take over the responsibility of cooperation with ESA and find funding for it this year if the Cabinet of Ministers is willing to budget for it in following years.
    http://www.tvplay.lv/parraides/tv3-zinas/537677

  28. Redaktors tieši 16.01.2015 domāja šādi:

    Very good news. Lets hope for the best.

  29. Andris Slavinskis tieši 16.01.2015 domāja šādi:

    January 27? When reading your post I assumed it's January 20 (without reading it carefully). The 27 is not that excellent.

  30. renrins tieši 19.01.2015 domāja šādi:

    Prieks, ka pacēlāt šo jautājumu. Cerams, ka valdība atradīs naudu (ticu, ka to var izdarīt). Cik zinu, tad bez jūsu saceltā "trokšņa", šis jautājums vispār nebūtu cilāts, nopietna līmenī.

    P.s. Skatos, ka Starspace.lv lasa daudzi vadošie latviešu zinātnieki kosmosa jomā. Tas priecē. Man ka diletantam un vnk astronomijas interesantam, būtu lūgums vai ierosinājums, vai nebūtu iespējams vairāk publicēt tieši latviešu zinātnieku atklājumus (pētījumus), šajā portālā? :)

  31. Redaktors tieši 28.01.2015 domāja šādi:

    Konceptuāls atbalsts dalībai ir. Tagad tikai jāatrod finansējums.

    http://www.irir.lv/2015/1/27/valdiba-konceptuali-atbalsta-latvijas-dalibu-eiropas-kosmosa-agentura

  32. Andis tieši 30.01.2015 domāja šādi:

    Itkā šampaniets jau atkorķēts, bet nauda taču nav piešķirta! Kā šito saprast? http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/545832-latvija_oficiali_klust_par_eiropas_kosmosa_agenturas_sadarbibas_valsti

  33. Redaktors tieši 31.01.2015 domāja šādi:

    Protams, nauda vēl nav atrasta, bet tagad jau nu atkāpšanās ceļš ir tādiem ērkšķiem, naglām un stikla lauskām bruģēts, ka vieglāk būs naudu atrast.

    Gan jau ka mūsu valdība saprot, ka dalība EKA ir svarīga. Daudz pareizāk būtu šo projektu uzticēt Ekonomikas ministrijai, jo tieši šajā lauciņā gaidāma vislielākā atdeve.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE