Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Lieldienas un astronomija (19550/5)


Publicēts: 24.03.2008

Lieldienas, kas tiek svinētas kā Kristus augšāmcelšanās svētki, ir cieši saistītas ar astronomiju? Jā, tie ir ne tikai skaisti svētki visiem kristiešiem, bet arī notikums, kura svinamā diena tiek izvēlēta, balstoties uz astronomiskām parādībām.

Domājams, ka ne vienu vien reizi esat uzdevuši šo jautājumu gan sev, gan citiem. Kādēļ Lieldienu datumi mainās? Kristus dzimšanu svinam Ziemassvētkos, kas katru gadu ir viens un tas pats datums. Savukārt nāves diena un augšāmcelšanās katru gadu ir savā laikā. Diezgan neloģiski? Bet, par visu pēc kārtas...

Atgādināsim, ka 2008. gada 20. martā iestājās astronomiskais pavasaris, kad Saule atradās uz debesu ekvatora un mēs varējām baudīt 12 stundu garu nakti un 12 stundu garu dienu. 21. martā sekoja pilnmēness. Vakar, 23. martā kristieši svinēja Lieldienu svētdienu.

Šogad Lieldienas iekrīt ļoti agri. Patiesībā 23. marts ir gandrīz vai agrākais iespējamais datums. Pašas agrākās Lieldienas iespējamas 22. martā. Pēdējo reizi tas notika 1812. gadā. Lai piedzīvotu Lieldienas 22. martā, jums būs mazliet jāpaciešas - līdz 2285. gadam. Tomēr arī 23. marts ir visai agrs datums un visi, kas šo dienu piedzīvoja 2008. gadā var patiesi priecāties, ka ir bijuši liecinieki diezgan retam notikumam. Nākamreiz 23. martu kā Lieldienu datumu ieraudzīsim tikai 2160. gadā.

Vēlākais, kad var iekrist Lieldienas ir 25. aprīlis. Pēdējo reizi tas notika 1943. gadā. Nākamā reize būs salīdzinoši drīz - 2038. gadā. Otrs tālākais iespējamais datums ir 24. aprīlis, kuru piedzīvosim ļoti drīz - 2011. gadā.

Lai jūs vēl vairāk samulsinātu, jāpiemin, ka šie datumi ir svarīgi tikai vienai kristiešu daļai, lai gan jāatzīst, ka lielākajai. Austrumu kristieši (ortodoksāļi) Lieldienas svin citos datumos.

Lielākā daļa kristiešu svētku ir fiksētos datumos, tikai dažas svinamās dienas mainās no gada uz gadu, lielākoties tāpēc, ka mainās Lieldienu datums. Beidzot esam nonākuši pie jautājuma - kāpēc tad īsti mainās Lieldienu svinamās dienas?

Kristietības agrīnajos posmos Lieldienas tika svinētas, pamatojoties uz ebreju kalendāru un Pasā svētkiem. Bībelē varam lasīt, ka Kristu krustā piesita nākamajā svētdienā aiz Pasā svētkiem. Tātad Lieldienas ir jāsvin tajā svētdienā, kas seko aiz Pasā svētkiem. Šos svētkus rēķina, balsoties uz ebreju kalendāru, kas savukārt ir uz Mēness un Saules balstīts kalendārs. Katrs mēnesis iesākas ar jauna Mēness fāzi, bet gads ir cieši saistīts ar Saules atrašanos ekvinoksā. Kristietības pirmsākumos bija grūti izrēķināt precīzu Lieldienu datumu. Katra draudze šos svētkus svinēja savā laikā. Kristietības vienotības vārdā Nīkajas konsīlijs sāka risināt šo problēmu un izdeva likumus, kas noteica Lieldienu datumus.

Jaunie likumi nodalīja Lieldienu svinēšanas datumu no ebreju Pasā svētkiem, lai gan Lieldienu datumi joprojām sanāk aptuveni tajā laikā, kad ebreji svin Pasā. Likumi ir visai sarežģīti, bet lielos vilcienos sanāk, ka Lieldienu svētdiena iekrīt pirmajā svētdienā pēc 21. marta un pēc pilnmēness. Ebreji pasā svētkus savukārt nosaka sekojoši. Pasā svētki sākas nisana mēneša 15. dienā, kas ir pirmais mēnesis ebreju reliģiskajā kalendārā un kas sākas ar jauna Mēness fāzi, kas savukārt iekrīt tieši pirms pavasara ekvinokcijas. Pavasara ekvinokcija teorētiski iekrīt 21. martā, bet praktiski pavasara ekvinokcijas datums mainās. Mūsdienās ekvinokcijas datums un laiks ir nosakāms ar lielu precizitāti un prognozējams arī nākotnē. Pirms 2000 gadiem tā nebija. Tādēļ pieņēma, ka 21. marts ir pavasara ekvinokcija. Tomēr ar to visas problēmas nebija atrisinātas.

Parastam cilvēkam ir visai grūti noteikt, vai Mēness ir pilns vai nē. Ja jūs uz to palūkojaties vienu dienu iepriekš, tas izskatīsies kā pilns. Tas nozīmē, ka Lieldienu nobīde joprojām ir iespējama. Tie vairs nav mēneši un nedēļas, bet gan tikai pāris dienas. Tādēļ agrīnās kristietības vadība izstrādāja speciālas tabulas, kas nav balstītas uz astronomiskiem novērojumiem. Lielākoties gan patiesie pilnmēness datumi sakrīt ar reliģiskajiem, bet reizēm ir nobīde. Jāatzīst, ka ebreju kalendārs ir precīzāks un balstās uz astronomiskajiem notikumiem daudz ciešāk.

Atgriežoties pie jautājuma par rietumu un austrumu baznīcām, atcerēsimies, ka kristietības agrīnajos posmos katoļu baznīcā notika šķelšanās. Nodalījās austrumu ortodoksāļi, kuru Lieldienas iekrīt citos datumos. Izrādās, ka vaina ir kalendāros. 1587. gadā pāvests Gregorijs XIII nomainīja kalendāra sistēmu. Savukārt ortodoksālā baznīca nepakļāvās pāvestam un baznīcas svētku noteikšanai joprojām izmanto Juliāna kalendāru, pēc kura 21. marts iestājas aptuveni 2 nedēļas pēc Gregorija kalendāra 21. marta. Attiecīgi šogad austrumu baznīca Lieldienas svinēs aptuveni mēnesi vēlāk - 27. aprīlī. Pagājušogad bija viens no gadiem, kad abi kristietības lielie novirzieni svinēja Lieldienas vienā datumā - 8. aprīlī. Nākamreiz kopējās Lieldienas iekrīt 2010. gada 4. aprīlī.

Cerams tagad jūsu galvās ir ieviesusies lielāka skaidrība, ka nekādas īstas skaidrības par dienu, kad nomira Kristus nav un lielā patiesība ir tāda, ka kristiešiem nav īpaši svarīgs precīzs datums, bet gan pati labā vēsts, ka Kristus ir augšāmcēlies.

Lai jums priecīgas un gaišas otrās Lieldienas!

Astroprof

Komentāri

  1. dzimmijs13 tieši 27.03.2008 domāja šādi:

    Ja būtu zināms precīzs piefiksēts krustā sišanas gads, varētu aprēķināt.

  2. pesimists tieši 18.03.2009 domāja šādi:

    wtf LIELDIENAS IR 10 Apriiliii

  3. kkkkkkkk tieši 23.04.2009 domāja šādi:

    Forši

  4. iiiii tieši 8.12.2009 domāja šādi:

    Cik atceros, pirms gadiem 30-40-45 kā brīnums visiem, Lieldienas bija 2.maijā. Raksta autors varētu atrast kalendārus un palūkoties.

  5. Jānis tieši 12.04.2011 domāja šādi:

    Pēc maniem aprēķiniem kopš 1900 gada:
    Agrākais, kad lieldienas ir bijušas 23.marts (1913. un 2008. gadā)
    Vēlākais, 25.aprīlis (1943.gadā)

    Salīdzinot ar rakstu, izskatās, ka mana formula darbojas =)






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE