Lielākie astronomijas un kosmosa izpētes zinātnes mīti, maldi un noslēpumi

Publicēts: 10.04.2003

Tikai dažas no zinātnes nozarēm ir radījušas tikpat daudz noslēpumu un maldus kā astronomija. Ir jāatmasko un jālabo ne tikai dumji joki un vienkārši pārpratumi, bet arī augsta līmeņa viltojumi un sazvērestības.

Dažas dezinformējušas ziņas pazemo zinātni, ieskaitot astronomus, astronautus un pārējos, kas darbojas šajās nozarēs. Šā saraksta augšgalā ir apgalvojums, ka nolaišanās uz Mēness ir viltojums.

Daži maldi vienkārši pastāv, neskatoties uz plaši pieejamo informāciju, tie vienkārši uzrodas no jauna mūsu galvās un medijos, iespējams tādēļ, ka šķiet visai loģiski. Klasisks piemērs ir kļūdainais pieņēmums, ka meteors sadeg pateicoties berzes spēkiem ar gaisa molekulām.

Tomēr ir daudz noslēpumu, kurus mēs vienkārši neesam atminējuši, par spīti gadu desmitiem ilgstošajiem pētījumiem. Trīs visspilgtākie noslēpumu piemēri ir tumšā enerģija, dzīvība un dzimuma izcelsme. Visums ir sarežģīta vieta.

Kosmosa noslēpumi

Milzīgs daudzums lietu, kas mulsina zinātniekus

Dzīvība
Dzīvība joprojām ir lielākais noslēpums zinātnei. Kā tā sākusies? Neviens nezina. Vai tā eksistē vēl kaut kur? Neviens nezina. Tagad, kad astronomi ir atklājuši planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, otrais jautājums ir radījis tādu kā steigu, radot veselu jaunu nozari - astrobioloģiju. Patlaban astrobiologi ir vēl sarežģītākā situācijā nekā bioloģi, jo viņiem jāatbild uz abiem jautājumiem, kamēr biologi pārsvarā strādā, cenšoties atbildēt uz pirmo jautājumu.

Dzimums
Varu derēt, ka šo ierakstu neviens nebūs cerējis ieraudzīt sarakstā, kas veltīts kosmosa izpētei. Bet tas ir šeit, jo tam ir nozīmīgs pamatojums: mēs nezinām kāpēc ir radies dzimums. Zinātnieki jau sen mokās meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc agrīnās dzīvības formas no aseksuālas vairošanās – nav problēmas ar monogāmiju, nebeidzamajiem partneru sānsoļiem un klonēšanas labākas iespējas – uz dzimumu vairošanos, kas ir nasta jau tādēļ vien, ka uz laiku tu esi kādam piesiets. 2001. gadā tika izvirzīts pieņēmums, ka atkārtoti asteroīdu vai komētu triecieni iespējams ir izraisījuši pasaules pirmo kaisli, lai gan tikai mikrobioloģiskā līmenī, paceļot dzimumu un seksu kosmiska noslēpuma līmenī, kur to iespējams novieto jebkura inteliģenta būtne.

Citi visumi
Andrejs Čaikins, zinātniskās fantastikas autors, raksta šādus vārdus: "Agrāk vai vēlāk cilvēkam prātā ienāk neatspēkojamas un satriecošas idejas: ja nu viss, ko mēs pazīstam, viss mūsu visums ir tikai puteklītis uz kāda pleca? " Arī man ir bijušas līdzīgas domas, lai gan man visums vairāk ir asociējies ar molekulu milzīga mežcirtēja īkšķī. Milža roka kopš Lielā sprādziena laikiem lēnām slīd lejup. Tomēr jāatzīst, ka mēs nezinām, vai mūsu visums ir vienīgais, vai viens no daudziem. Es tikai ceru, ka milzis netrāpīs savam īkšķim ar āmuru (vai kāds nenoslaucīs mūsu putekli no saviem pleciem).

Tumšā viela
"Mēs zinām par tās eksistenci jau vairāk nekā 25 gadus," teica astronome Virdžīnija Trimbla no Kalifornijas universitātes. "Bet mēs joprojām nezinām, kas tas ir." Astronomi zina, ka kaut kas tur visumā ir, kas aizpilda „tukšumu” un pievienojas gravitācijas budžetam. Viņi zina, ka pateicoties joprojām nesaskatītajai tumšajai vielai galaktikas turas kopā.

Tumšā enerģija
Šī parādība ir vēl vienkāršāka nekā tumšā viela. "Atklāti sakot, mēs to neesam izpratuši," stāstīja Kreigs Hogans no Vašingtonas universitātes Sietlā. "Mums nav nekādu nojausmu par to." Un tomēr tumšās enerģijas efekti ir skaidri redzami: visums ar arvien pieaugošu ātrumu izplešas, kaut kas neredzams kalpo kā antigravitācijas spēks milzīgos attālumos, burtiski izsakoties – saraudams kosmosu gabalos.

Planēta X
10ās planētas eksistence joprojām nav nedz pierādīta, nedz apstrīdēta, jo joprojām ir pietiekami daudz faktu, kas liecina, ka ir jābūt kādam planētveidīgam objektam aiz Plutona. Ja tāda eksistē, tad noteikti tiks atrasta. Un tad noteikti izvērsīsies diskusija, vai šo objektu var nosaukt par planētu vai nē. Daži astronomi uzskata, ka ir vēl dažas planētas, kas riņķo ap Sauli aiz Plutona, bet ir mazākas par pēdējo planētu. Citi zinātnieki savukārt tos sauc par asteroīdiem vai Kuipera jostas objektiem.

Hipernovas
Zinātnieki laiku pa laikam reģistrē neizdibināmas enerģijas izlādes, kuru avoti atrodas tālu kosmosā. Šīs izlādes ir īslaicīgas, un astronomi joprojām cenšas noteikt to izcelsmi. Vadošā teorija izskaidro to kā zvaigznes eksplozijas sekas, kad tā sprāgst kā supernova, liela daļa enerģijas izplatās divu šauru staru veidā pa zvaigznes rotācijas asi. Ja šis stars ir pavērsts pret Zemi, tad novērojuma dati liecina par hipernovas statusu.

Mīti par kosmosu
Lietas, kas vienkārši nav patiesība, vai ir balstītas uz noslēpumainiem apstākļiem

"Visuma malā …"
Šeit ir viena problēma ar šo bieži lietoto frāzi – visumam nav malas. Lai saprastu kā tas iespējams, iedomājieties balonu, kas visu laiku palielinās. Tad uzlieciet uz balona dažas skudras un palūdziet tām atrast malu. Lai kā arī skudras censtos, viņas nekad nesasniegs malu. Bet tas ir tikai viens aspekts prātu mulsinošajam visumam.

Saulei ir zvaigzne – pavadonis, Nemesis
Šis apgalvojums gandrīz ir pieskaitāms maldu kategorijai, kas būs apskatīta nedaudz zemāk, jo dzeltenās preses žurnālisti bieži pasludina, ka dubultzvaigzne ir atrasta. Fakti šādu iespēju neapstiprina, bet ir daži zinātnieki, kas tomēr meklē iespējamo Saules pavadoni. Svarīgi ir tas, ka neviens nav pierādījis, ka neeksistē kāda nespodra zvaigzne, iespējams, ka brūnais punduris, kas riņķo ap Sauli. Brūnie punduri tiek uzskatīti par mirušām zvaigznēm, bet tomēr zvaigznēm. Tie izstaro pavisam niecīgu enerģiju, un gandrīz nemaz redzamo gaismu, līdz ar to tos nav viegli atrast.

Meteori sadeg berzes spēka iedarbības rezultātā ar gaisa daļiņām.
Šis mīts, par spīti sen zināmajam mehānismam, tomēr nav nokāpis no skatuves, pateicoties mediju sniegtajiem maldīgajiem izskaidrojumiem. Patiesībā meteors iztvaiko pateicoties tā saucamajam hidrauliskajam spiedienam. Gaiss klints gabala priekšpusē ir saspiests un uzkarsis, gluži kā gaiss rokas pumpī.

Komēta ir sagrāvusi senās civilizācijas
Mītu pamatā bieži ir reāli notikumi, to pamatā var būt un var nebūt fakti. Aptuveni šāda situācija ir arī šinī gadījumā. Neviens nezina, kad pēdējo reizi liela komēta vai asteroīds ir ietriecies Zemē, vai tas ir noticis pietiekami nesen, lai būtiski ietekmētu cilvēces vēsturi. Bet Bībeles stāsti, apokaliptiskās vīzijas, senie zīmējumi un pēdējie atklājumi liecina, ka ap 2350 gadu pirms mūsu ēras iespējams ir notikusi virkne postošu katastrofu, kas noslaucījusi no Zemes virsmas dažas attīstītas sabiedrības Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Vai to visu izraisījusi komēta? Tālākie minējumi tiešām ir mīts, vismaz pagaidām.

Habla teleskopa bildes ir pilnībā īstas
Ar šo izskaidrojumu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neradītu muļķīgus maldus. Habla attēli ir īsti, bet tie ne vienmēr rāda realitāti tādu kāda tā ir. Daudzi no brīnišķīgajiem objektiem, kurus nofotografējusi orbītā esošā observatorija, ietver tik niecīgas gāzes plīvurus, kurus cilvēka acs nespētu saskatīt. Astronomi ļauj Hablam vairākas sekundes vai minūtes vākt šo gaismas informāciju, lai izvilktu „miglāja” īpašības. Tad attēla apstrādes programmas, izmantojot populāro Adobe Photoshp programmu, uzliek krāsu trijiem filtrētiem objekta attēliem (patiesībā gaisma tiek uztverta un pārraidīta uz Zemi kā melnbalti zīmējumi, nevis krāsaini). Tad tas viss tiek sakombinēts, lai radītu elpu aizraujošus attēlus, kuri arī zinātniekiem šķiet noderīgāki krāsu bagātīgās gammas dēļ. Infrasarkanajiem attēliem tiek izmantotas redzamā spektra krāsas, jo citādāk, mēs iegūtu „nekā” bildes.

Maldi, kas saistīti ar kosmosu
Lietas, kas ģenerē spamu

Cilvēki nekad nav bijuši uz Mēness
Šis laikam ir vispārsteidzošākais apgalvojums kosmosa izpētes gadsimtā. Šie ir milzu apmēru maldi (ņemot vērtāk, ka tie izvirza, ka NASA ir radījusi vēl lielāka apmēra apmānu).

Planētu nostāšanās vienā līnijā izraisīs pasaules bojāeju
Šim apgalvojumam ir viens ļoti neapstrīdams arguments: tas tā nenotiks. Pasaules bojāejas pareģi ziņoja, ka planētu stāvoklis 2000. gadā izraisīs zemestrīces un liela daļa cilvēces aizies bojā. Šādi un līdzīgi paziņojumi ir bieži sastopami un astronomi tos sauc par „drazu kaudzi”, bet šoreiz šo pareģojumu pastiprināja fakts, ka tūkstošgades maiņa tai piešķīra tādu kā apokaliptiskas vīzijas statusu. Tā gan bija pirmā reize, kad kā pasaules bojāejas cēlonis tika izsludināts planētu novietojums, bet domājams, ka ne pēdējā. Tika paredzēta aptuveni šāda notikumu gaita: 2000. gada 5. maijā iestāsies briesmīgi laiki, kas atgādinās Noasa laikus, zemestrīces satrieks pilsētas, Saule aptumsīs un Zemes ass sašķiebsies.

Seja uz Marsa
Šeit ir trīs ievērojami pamatakmeņi, kas balsta šo maldīgo uzskatu – NASA to iesāka, tā tiešām nav taisnība; uzticīgie sekotāji nekad nepadosies. Pirmais grūdiens jeb ierosinājums, ka kalns Sidonijas reģionā uz Marsa izskatās pēc cilvēka sejas, nāca no NASA zinātniekiem, kad viņi publicēja Vikinga iegūtos 1976. gada fotoattēlus. Tagad ir viegli runāt pēc notikušā, bet var teikt, ka viņi paši publiski izrunājās pārāk daudz un izraisīja joprojām diskusijas un ažiotāžu radošus maldus. NASA joprojām „spļaudās” par toreiz nepārdomātajiem salīdzinājumiem, ka „...kļūdaini veidota daļa no acs un nāsīm no erodētas klints, kas atgādina cilvēka seju, ir redzama attēla centrālajā daļā”.

Planēta X vai komēta iznīcinās Zemi
Maldi un pastardienas stāsti ir ļoti populāri un saistoši. Laiku pa laikam šis apgalvojums parādās te tur te citur, bet joprojām nav noticis. Bet nesabojāsim prieku. Nesen pat NASA paziņoja, ka viņiem ir slepeni pierādījumi, ka komēta lido uz mūsu pusi. Ja jūs lasāt un nesmaidāt par šīm rindiņām, tad ziniet, ka tās tika publicētas pēc pasaules bojāejas datuma.