Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Latvija nespēj iemaksāt dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā (1424/5)


Publicēts: 1.10.2013

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti šodien pauda satraukumu par Latvijas valsts nespēju iemaksāt dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrai 900 000 latu apmērā.

Kā ziņots, šā gada martā tā laika izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Latvijas valdības vārdā parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu starp Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Latvijas valdību.

Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) radušos situāciju raksturoja kā vēl nebijušu precedentu. «Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kura stājas Eiropas Kosmosa aģentūrā, bet, kad jāveic pirmais maksājums par dalību, pasaka - mēs nemaksāsim,» izteicās Vucāns. Viņš interesējās, kā «mūsu valsts no šī negoda tiks ārā».

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neredz iespējas savā budžetā atrast līdzekļus dalības maksai, savukārt jaunajā politikas iniciatīvās valdība tam finansējumu nav piešķīrusi, lai arī ministrija prasīja, klāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Ierēdne skaidroja, ka martā valdība deleģēja IZM parakstīt līgumu un uzdeva ministrijai finansējuma pieprasījumu dalības maksai iekļaut jaunajā politikas iniciatīvās.

Kiopa izteicās, ka premjera birojs ir noraidošs risinājumu meklēšanā, sakot, ka IZM risinājums jāmeklē pašiem. Taču IZM budžetā tādas naudas nav. Maksājums Latvijai ir jāveic līdz nākamā gada martam.

Komisijā izskanēja ierosinājums paņemt vienu miljonu no valsts pētījumu programmām paredzētā finansējumam, taču nozares pārstāvji atturējās komentēt, vai kam tādam piekristu.

Savukārt Vucāns kategoriski iebilda pret šādu piedāvājumu un pauda pārliecību, ka šajā situācijā atbildība jāuzņemas valdībai. Viņaprāt, pēc labas pārvaldības principiem jau sākotnēji bija jābūt skaidrībai, kā to finansēs. «Manā skatījumā šajā gadījumā atbildība ir Ministru kabinetam, kam šis jautājums ir jāatrisina,» uzsvēra parlamentārietis.

Savukārt neatkarīgais deputāts Vladimirs Reskājs norādīja, ka 90% no ieguldītās dalības maksas atgriezīsies caur dalību pētījumos. Tādēļ aicināja domāt tālredzīgi un stratēģiski.

Komisijas vadītāja Ina Druviete (V) arī pauda, ka ir jāmeklē risinājumi, lai varētu samaksāt dalības maksu, jo runa ir par visas valsts prestižu. Viņasprāt, ir nepieciešama kopīga saruna arī Ministru prezidenta pārstāvjiem, IZM, Finanšu ministrijas un nozares pārstāvjiem.

Vēstuli Saeimai, premjeram Valdim Dombrovskim (V), finanšu ministram Andrim Vilkam (V), izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) nosūtījuši Latvijas zinātnes un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvji. Viņi vērš uzmanību, ka tiek radīts apdraudējums Latvijas kā starptautiska sadarbības partnera prestižam un radīts risks tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu pētījumu un uzņēmējdarbības attīstībai.

Vēstulē tiek akcentēts, ka līguma neparakstīšana veicinās vairāku kosmosa nozares industrijas uzņēmumu aiziešanu no Latvijas, līguma laušana pieviltu organizācija, kuras jau iesniegušas projektu pieteikumus, turklāt zaudējumi rastos 20 uzņēmumiem, augstskolām un institūtiem, jo zudumā ietu laiks un resursi sagatavošanā. Tādēļ lūdz rast iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu 2014.gada iemaksām Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), lai varētu ratificēt likumprojektu par šo sadarbību, kā arī paredzēt valsts budžetā nepieciešamo finansējumu turpmāko četru gadu iemaksām.

Jau ziņots, ka sadarbības mērķis ir veicināt un attīstīt ar kosmosa jomu saistītu tehnoloģiju, pielietojumu, zinātnes un komercdarbības attīstību, lai pēc pieciem gadiem varētu pievienoties EKA konvencijai kā pilnvērtīga EKA dalībvalsts. Līguma uzdevums ir izstrādāt piecu gadu P&A programmu ar mērķi uzlabot valsts kosmosa industrijas kapacitāti un dzīvē nozīmē dažādu zinātnisku un rūpniecisko projektu veikšanu kosmosa jomā.

Finansējums tiek atvēlēts PECS (Plan of European Cooperating state) projektu īstenošanai EKA programmās - kosmosa zinātne, zemes novērošana, telekomunikācija un navigācija, dzīvības un fizikas zinātnes un zemes segmenta inženierija un izmantošana.

EKA ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas dibināta ar mērķi nodrošināt un veicināt sadarbību starp Eiropas valstīm kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, kā arī ar tām saistītajos kosmosa pielietojumos. EKA sastāvā ir 20 dalībvalstis, pavisam nesen par EKA dalībvalstīm kļuva Polija un Rumānija. Savukārt Igaunija, Slovēnija un Ungārija ieguvušas EKA sadarbības valsts statusu.

LETA

Komentāri

  1. Redaktors tieši 7.11.2013 domāja šādi:

    Ļoti bēdīgas un šokējošas ziņas par dalību EKA.

    "@DanaReiznieceOz @StarSpaceLV Deputāti klusējot noraidīja LV uzņēmēju un zinātnieku iespēju piedalīties kosmosa programmās. Attīstība, reputācija- nesvarīgi."

  2. cydonia tieši 7.11.2013 domāja šādi:

    @#$%&

  3. Redaktors tieši 8.11.2013 domāja šādi:

    Joprojām nevaru aptvert šo faktu ... nemaz nerunājot par apciprto iespēju Latvijai attīstīt zinātni un dažādas ražošanas nozares. Ja tā nauda tomēr kaut kur nenokritīs no gaisa, mēs būsim pirmais precedents, ka līgums ir parakstīts un tad valsts paziņo, ka tomēr nemaksās. Visai apkaunojošas pozīcijas.

  4. cydonia tieši 8.11.2013 domāja šādi:

    kauns pa visu ģīmi. tāds, ka turpmāk būs jāslēpj ka dzīvoju latvijā. tuvredzība, kas robežojas ar deģenerāciju. kāpēc valstis attīsta kosmosa jomu? tāpēc, ka tas ir inovāciju flagmanis. to vienmēr pavada jauni izgudrojumi fundamentālajās zinātnēs, materiālu zinātnēs, inženier tehniskajās zinātnēs un risinājumos utt. un tās savukārt ir jomas, kas nodrošina visa veida attīstību un labklājību ilgtermiņā.

    par vienu gan skaidrs. kosmosa jomai ir maz sakara ar īstermiņa biznesu tipa "pērc no rīta pārdod vakarā". ja tas ir vienīgais kas mūs interesē, tad lēmums pamatots.

  5. Redaktors tieši 8.11.2013 domāja šādi:

    Grūti saprast mūsu vadošo aparātu... Vai tiešām viņi tur augšā ir tik aprobežoti? Vai tas, ka zinātne, tehnoloģijas un ražošana tiek bremzēta, tomēr nav apzināts kaitniecības darbs, kas tiek veikts pēc kāda pasūtījuma? Vai tīša nozaru degradācija nav orientēta uz dumjas patērētāju tautas audzēšanas, kas kļūst arvien atkarīgāka no Eiropas Savienības vecajām valstīm, kas pludina mums iekšā savu saražoto produkciju, bet mēs tik pērkam un pērkam, jo savu ražotāju kļūst arvien mazāk?

    ... kaut kas ar tiem 100 gudrajiem (vai vismaz lielāko daļu) nav labi. Tik stulbi lēmumi, kas piedevām kaitē valsts prestižam starptautiskā mērogā, nudien neliecina par veselā saprāta klātbūtni.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE