Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Latvieši izcīna vairākas nozīmīgas Eiropas kosmosa industrijas gada balvas (780/0)


Publicēts: 13.11.2013

Kamēr mūsu valdība kosmosa industrijai apcērp spārnus un neļauj lidot zem Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga, latvieši atrod ceļu, lai varētu piedalīties inovatīvu risinājumu izgudrošanā un radīšanā. 5. novembrī Minhenē, Vācijā, svinīgā ceremonijā latvieši saņēma trīs balvas par inovatīvajiem risinājumiem satelītnavigācijas un zemes novērošanas jomā.

Jau trešo gadu pēc kārtas tika pasniegtas balvasCopernicus Masters 2013” konkursā zemes novērošanas jomā, un desmito gadu pēc kārtas apbalvoti arī “Galileo Masters 2013 (Eiropas Satelītnavigācijas konkurss (ESNC)) izaicinājumu uzvarētāji. „Copernicus Masters” konkursā bezGrand Prix kopumā tiek pasniegtas balvas 9 kategorijās, kurām savus pieteikumus šogad bija iesnieguši 144 pretendenti no 23 Eiropas valstīm. “Galileo Masters 2013” konkursā papildus Grand Prix un 25 reģionālo konkursu uzvarētāju apbalvošanai, tiek pasniegtas īpašas balvas 7 kategorijās.

Vienā no “Copernicus Masters 2013” atlases kategorijām korporācijas Astrium piešķirto balvu radaru tehnoloģiju jomā saņēma Latvijas-Skotijas start-up kopuzņēmums “Stevenson Astrosat” par ideju jūras viļņu un zemūdens plūsmu enerģijas potenciāla novērtēšanai komerciālu jūras paisuma-bēguma elektrostaciju uzstādīšanai. Jāatzīmē, ka “Stevenson Astrosat” ir kļuvis par vienīgo “Copernicus Masters” konkursa dalībnieku visā konkursa darbības laikā, kas uzvarējis šajā kategorijā divus gadus pēc kārtas.

Tāpat uzņēmums “Stevenson Astrosat” kļuva par vienīgo dalībnieku, kas 2013. gadā uzvarējis arī vienā no “Galileo Masters 2013” kategorijām. Skotijas-Latvijas kopuzņēmums ieguva pasaules vadošā paplašinātās realitātes (augmented reality) tehnoloģiju uzņēmuma “Metaio” speciālbalvu par īpašu, uz Google Glassbazētu risinājumu, kas autovadītājiem palīdz orientēties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot zemes novērošanas pavadoņu sniegtās ģeogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.

Savukārt vēl vienā no “Copernicus Masters” balvu kategorijām – Vācijas Aerokosmosa aģentūras (DLR) balvu vides risinājumu jomā saņēma Tartu universitātes trīs zinātnieku komanda. Šīs komandas dalībnieks arī ir latviešu jaunais zinātnieks, doktorants Kārlis Zālīte, kurš līdzīgi kā daudzi citi perspektīvi jaunie Latvijas zinātnieki savu turpmāko zinātnisko karjeru ir izvēlējies veidot ārpus Latvijas.

“Stevenson Astrosat” partneris Krišjānis Kalnciems: “Ir gandarījums gan par šo augstākā līmeņa atzinību, gan arī par izbrīnu Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju sejās, kad svinīgā vakara gaitā 3 reizes uz skatuves pēc balvām devās Eiropas kosmosa industrijā mazpazīstamu valstu – Latvijas un Igaunijas pārstāvji. Patiesībā Latvijā jau šobrīd ir nepieciešamās zināšanas un infrastruktūra šādu un jaunu produktu radīšanai. Piemēram, šobrīd rekonstruējamais Irbenes radioteleskops, kas kļūs par vadošu kosmosa tehnoloģiju centru Ziemeļeiropā.”

Ar nožēlu dienu vēlāk valdības piedāvātājā un Saeimas deputātu apstiprinātajā 2014. gada valsts budžetā neatradās līdzekļi šī gada martā parakstītā līguma un uzņemto saistību ieviešanai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti.

Krišjānis Kalnciems: “Vēl ir laiks līdz pavasarim, lai tomēr godam atrisinātu šo jautājumu un lai Latvija Eiropas acīs nekļūtu par Sūnu ciemu – pirmo valsti, kas iesāk, bet nepabeidz iestāšanās procedūru Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), valsts budžetā neieplānojot vajadzīgo dalības naudu. Izglītības ministra Vj. Dombrovska ierosmi pārcelt maksājumu uz 2015. gadu Minhenē satiktie industrijas vadošie pārstāvji uzņēma ar patiesu neizpratni, dēvējot to par dīvainu joku. Šī joka cena ir Latvijas organizāciju ļoti ierobežotās iespējas gūt labumu no Eiropas Kosmosa aģentūras izsludinātajiem iepirkumiem. Jāsaprot, ka kosmosa industrija nav tikai satelīti, kosmonauti un raķetes. Lielākoties mūsdienās tas ir plašs IT un elektronikas ideju un risinājumu klāsts, kuru darbība balstās uz satelītu sniegtajiem datiem un kur Latvijas uzņēmumi var piedāvāt ļoti daudz. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija lēš, ka šīs industrijas vērtība 2022. gadā būs vismaz 250 miljardi eiro”.

“Copernicus Masters” un “Galileo Masters” konkursi ir nozīmīgi pasaules līmeņa ideju konkursi Zemes novērošanas un satelītnavigācijas jomā, kurus organizē Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Eiropas Globālās navigācijas satelītsistēmu aģentūra (GSA) sadarbībā ar tādiem kosmosa industrijas partneriem kā Eiropas Komisija, Vācijas Aerokosmoskais centrs (DLR), Astrium (Airbus Group meitasuzņēmums),BMWT-Systems (Deutsche Telekom meitasuzņēmums), Metaio, Eiropean Space Imaging un Geo Magazine.

Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klasteris

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE