Īstenība ir skarba jeb pārdomas pēc Interstellar
Publicēts: 9.11.2014
Praktiski katru gadu zinātniskās fantastikas cienītāji gaida kārtējo "gada filmu" šajā žanrā. Reizēm tā ir vairāk zinātniska, reizēm fantastiska. Dažas filmas neglābjami iegulstas putekļainajos aizmirstības plauktos, bet dažas no tām mēs skatāmies atkal un atkal, pat gadu desmitus pēc to iznākšanas. 2014. gads viennozīmīgi bija "Interstellar" ("Starp zvaigznēm") gads. Vai sagaidījām solīto? Lai arī savas personīgās domas šajā portālā izpaužu reti, ja nu vienīgi tās atklājot tulkošanai un publicēšanai izvēlēto rakstu formātā, tad šoreiz vēlos līdzdalīt savas pārdomas.
StarSpace komandai bija tas gods atklāt Kinoblogeru veidoto kinofestivālu Spektrs ar ievadlekciju tieši "Interstellar" ("Starp zvaigznēm") seansam. Nekomentēšu lekciju, bet priecājos, ka zālē sēdēja gana daudz vērīgu un zinošu cilvēku, kas spēja atbildēt uz mūsu sagatavotajiem jautājumiem. Paldies vēlreiz kinoblogeriem. Mums patika šī daļa.
Nelasi tālāk, ja baidies no spoileriem! Esi brīdināts un pēc tam nečīksti!
Runājot par pašu filmu. Tagad, kad pirmā mirkļa iespaidi ir noslāņojušies un izkristalizējušies, varu droši teikt, ka uz šo filmu otru reizi es neiešu. Katrā ziņā šī brīža emocijas ir tādas pašas kā ar ISON komētu pagājušajā gadā, kad es naktī sēdēju un gaidīju komētu iznirstam no Saules otras puses... un beigās čiks vien bija. "Interstellar" varbūt nav tik liels čiks, bet kaut kas ar to filmu nebija tā. Iespējams tā daļa, kas pretendē uz vārdu "zinātniskā" ir rakstāma ar gluži vai mikroskopiskiem burtiem, kā arī vārds "fantastika" būtu jāaizstāj ar "fantāzija", bet ja jums tuvāks ir fantāzijas žanrs, es ieteiktu gatavoties #OneLastTime notikumam, kas gaidāms jau decembrī.
Daudz vairāk filmā vietas aizņem cilvēciskais - attiecības, dažādi trijstūri un citas formas, gļēvulība, drosme, labie un sliktie meli, ģimene, upurēšanās, muļķība un citas mums labi pazīstamas īpašības. "Interstellar" vairāk ir attiecību drāma nekā zinātniskā fantastika. Ar šādu gaidīšanas sajūtu ejot uz filmu, tā tiešām pilnībā attaisnotu uz filmu liktās cerības. Pat vēl vairāk.
Tomēr ir vērts aiziet uz "Interstellar", lai saprastu un savā mazajā ikdienas dzīvē ienestu vienu lielu patiesību - Zeme nebūs mūžīga priekš mums kā civilizācijas. Vienā brīdī mēs to būsim izsmēluši un noplicinājuši. Neliecieties sev pārāk vareni - planēta paliks tur, kur tā šobrīd atrodas. Cilvēks nespēj iznīcināt planētu kā objektu. Toties neapdzīvojama tieši mums tā varētu kļūt pat ne pārāk tālā nākotnē. Nenoliegsim, mēs pie tā cītīgi strādājam. Un ko tad? Iekrāmēsim pekeles kuģī un šausim uz Marsu, kur mūs sagaidīs ar ziediem un orķestri? Iedomājaties, ka tas ir aptuveni tas pats, kas pārvākties no Rīgas uz Daugavpili, tikai nedaudz tālāk? Nepieviļieties, "Interstellar" vēsts ir skaidra un patiesa - Saules sistēmā nekādas otras planētas vai cita objekta, uz kuru var pārcelt visu civilizāciju, pusi... nu kaut vai daļu no puses, NAV.
Ak, cilvēce tad būs tik tālu attīstījusies, ka iesēdīsies starpzvaigžņu kuģī un visi pārcelsies uz citu, Zemei līdzīgu planētu mūsu vai citā galaktikā. Noteikti! Padomājiet loģiski. Cik naudas zinātnei atvēl pasaulē? Cik naudas atvēl kosmosa izpētei un tehnoloģijām? Piemēram, Latvijā. Mums nav jēga ieguldīt, jo to dara lielākās valstis ar lielāku budžetu? Protams, ASV iegulda naudu NASA un citos ar kosmosa izpēti un apguvi saistītos projektos. Zinot šos procentus, brīžiem tiešām šķiet, ka nav tālu no filmā aprakstītās situācijas - Apollo projekts bija kļūda un nevajadzīga izšķērdība. Tā kā nekādu kuģu nebūs... un gan jau ka neieradīsies nekādi "viņi", kas brīnumainā kārtā būs piespēlējuši tārpeju uz sistēmu, kurā atrodas trīs, Zemes dzīvībai potenciāli derīgas planētas.
Skarba realitāte, bet paskatieties sev apkārt plašajā pasaulē un jums taps skaidrs, ka, šādā virzienā ejot, cilvēci nekas labs negaida. Ja cilvēce nemainīsies un tikpat bezjēdzīgi šķērdēs resursus dažāda mēroga kašķiem un savu personīgo ambīciju apmierināšanai, tad visticamāk tā nepiedzīvos starpzvaigžņu ceļojumus. Varbūt labi vien ir. Iedomājieties šo sērgu, kas vienu pēc otras noplicina planētas, iztērē resursus un dodas uz nākamo. Hmm, ka tik tas neizklausās pēc ļaunajiem citplanētiešiem no vecās, labās "Independance day" ("Neatkarības diena"). Šobrīd mēs tā uzvedamies uz Zemes un nešķiet, ka tuvākajā laikā pār cilvēkiem varētu nākt apskaidrība, ka vajadzētu savādāk.
Tā kā no drāmas un pārdomu viedokļa filma nenoliedzami bija laba, bet kosmoss un zinātne tur bija lieka.
Apkalpe, kas bija "labākie cilvēces pārstāvji" ļoti veiksmīgi to slēpa un spriedelēja par to "vai daba ir ļauna?" un ar zīmuļa un papīra palīdzību skaidroja tārpejas ideju, kādu parasti rāda 5gadniekam. Apkalpes locekļi tā arī īsti nepaliek prātā, ja nu vienīgi ar to, ka melnādainajam pārstāvim palika slikti no kosmosa kuģa griešanās. Toties Nolans visai ātri tiek no viņiem vaļā, uz katras no pirmajā divām planētām upurējot pa vienam personāžam.
Toties zinātnes jomā tik daudz balto plankumu un "wtf" momentu sen nebija bijis. Lai gan bija arī pozitīvie brīži, piemēram, mākslīgās gravitācijas radīšana kosmiskajā stacijā, bet nu planētas pie "visvecākā" melnā cauruma... piedodiet, tas jau klasificējams kā "fantāzija". Un tas nebija zvaigznes masas melnais caurums, kur vēl klāt varētu pietamborēt otru zvaigzni, no kuras konkrētais melnais caurums "barojas", lai gan tas būtu loģiski, lai izskaidrotu akrēcijas disku. Tad teorētiski planētas varētu riņķot ap šo zvaigznes un melnā cauruma tandēmu, lai gan es tādā sistēmā dzīvot negribētu. Ja nu vienīgi "viņi" apsolītu, ka jau rīt tiks atvērta nākamā tārpeja uz drošu, Saules sistēmai līdzīgu vietu, kur ap zvaigzni mierīgi ripinātos Zeme 2.0. Melnie caurumi ir interesanti objekti, bet ne tik ļoti, lai viņu tuvumā uzturētos un vēl piedevām pārceltu turp pēdējos rases pārstāvjus.
Ceru, ka Kristofera Nolana komandai ir savs skaidrojums par milzīgajiem viļņiem uz pirmās planētas. Paisums un bēgums kā uz Zemes? Melnā cauruma gravitācijas izraisīts? Otrā planēta ar saviem sasalušajiem mākoņiem nenoliedzami pārsteidza. Laikam gravitācija uz tiem nespēj iedarboties. Ak jā, melnais caurums... uz to var norakstīt gravitācijas anomālijas. Par trešo planētu daudz nekas zināms nav - tur ir elpojama atmosfēra un miruša pētnieka kaps.
Pats melnais caurums man patika. Tas izskatījās iespaidīgi. Bēgšana no melnā cauruma ir iespējama, ja tiešām tiek sasniegts adekvāts ātrums. Tā kā man nebija nojausmas, kāda tipa dzinēji un kādu ātrumu tie spēj attīstīt, tad šo uz šo daļu es pievēru acis un ar nepacietību gaidīju, kad Kristofera Nolana atveidotais personāžs izbaudīs spagetifikācijas efektu. Gaidīju, gaidīju... lidoja viņš ilgi, pat nedaudz ilgāk kā gribētos, sēžot zālē un gaidot, kad viņš pārvērtīsies par makaronu un vairākas reizes tiks aptīts ap melno caurumu.
Bāc! Tā vietā, lai dezintegrētos, Kūpers ņem un nonāk otrā pusē grāmatu plauktam un stumda grāmatas un pulksteņu ciparnīcu, lai ar Morzes ābeces palīdzību nodotu vēsti savai meitai, kas izglābs cilvēci. Žēl, ka neviens tā arī neieskicēja nedz šo vēsti, nedz arī to, ko īsti izdevās atklāt tādu, lai realizētu plānu "A". Kvantu dati - skan gudri, bet mūsdienās mēs par šo sfēru zinām tik maz, ka grūti pat nodefinēt, ko tad stilīgais robots savāca. Aina ar grāmatu plaukta otru pusi nedaudz uzjundīja domas par stīgu un brānu teoriju.
Nu un tas, ka pēc tam "teserakts" aizvērās un Kūpers nonāca pareizajā laikā un vietā, lai tiktu izglābts... #facepalm. Melnais caurums viņus aprija... un izspļāva. Tu tiki novērtēts un atzīts par nederīgu.
Pēc tam jau viss noritēja pēc labākajiem priekšrakstiem un beigās galvenais varonis aizbrauca viens pats (cerams degvielas viņam pietiks) uz trešo planētu, kur viņu gaidīja daiļā zinātniece.
Pagaidām neesmu vēl atrisinājusi vienu dilemmu. Filmas kulminācijā aiz grāmatu plaukta Kūpers atskārta, ka "viņi" tie ir viņi paši. Nu vismaz tā man šķita. Ja es kļūdos, lūdzu, labojiet, tas atrisinās problēmu. Civilizācija kaut kad nākotnē ir uzbūvējusi gan tārpeju, gan šo specifisko melnā cauruma interpretāciju, lai Kūpers un viņa komanda nokļūtu citā galaktikā, iekristu melnajā caurumā, savāktu kvantu datus un nodotu tos savai meitai, kas izglābtu civilizāciju. Tātad, pirmajā iterācijā cilvēcei vajadzēja izglābties bez stīgu raustīšanas otrpus grāmatu skapja, lai sasniegtu to attīstības līmeni, kas ļautu radīt šīs grandiozās laiktelpas un gravitācijas struktūras. Ja jau reiz cilvēce izglābās un ir sasniegusi tādu attīstības līmeni, tad kāpēc vajadzēja organizēt šos pasākumus?
Braucot mājās pārspriedām šo jautājumu un nedaudz pakavējāmies pie Terminātora. Tomēr tur situācija bija nedaudz savādāka. Cilvēce bija izdzīvojusi, roboti bija attīstījušies un viss ritēja savu gaitu. Tad kādam radās doma šo gaitu pamainīt, lai novērstu iznīcību. Tas skan loģiski.
Varbūt, ka homo sapiens civilizācija nākotnē bija sapratusi, ka šādi izdzīvot būs vieglāk, nekā tas ceļš, ko viņi gāja bez Kūpera, bet varbūt bija sapratuši, ka labāk bija neizdzīvot un aizsūtīja visus uz melno caurumu.
Katrā ziņā, ja "viņi" nav homo sapiens pēcteči tālā nākotnē, tad viss ir elementāri. Tad varam dzīvot ierastajā gaitā un cerēt, ka tad, kad mūsu rasei uz Zemes draudēs izmiršana vai nu iekšēju, vai ārēju iemeslu dēļ, uzradīsies mums simpatizējoša, augsti attīstīta civilizācija, kas izglābs cilvēci, lai šī destruktīvo siseņu varza var izplatīties tālāk Visumā.
Tā kā tās ir personīgās pārdomas, noteikti neņemiet tās vērā un noskatieties filmu paši. Jums būs savi iespaidi.
P.S. Tas, ka Zeme nav mums paredzēta mūžīgai lietošanai, tas ir fakts.
P.P.S. "Interstellar" pamudināja mani atkal noskatīties "2001: A Space Odyssey". Pozitīvi.
Komentāri
Deja Vu tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Nelasīju tālāk par 2.rindkopu, jo vēlos noskatīties. Bet, jautājums: vai šīs filmas specefekti ir tā vērti, lai pavisam noteikti skatītos tikai uz lielā ekrāna? Vai arī tas nav tik kritiski?
P.s. Nožēloju, ka neaizgāju uz lielo ekrānu uz "Gravity" (lai gan visi teica, ka obligāti). Tas tiešām bija obligāti.
Redaktors tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Gravity noteikti uz lielā ekrāna. Šo te var mierīgi uz tv ekrāna. Mājas apstākļos var iepauzēt un atlikt skatīšanos uz vēlāku laiku, uztaisīt tēju utml. Varbūt kādi pāris kadri ir iespaidīgāki uz lielā ekrāna, bet lielāko daļu filmas būtu vienalga.
Dainis tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Es personīgi zinātnisko fantastiku cenšos baudīt tikai uz lielajiem ekrāniem!
Andis tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Šito neesmu vēl noskatījies, tāpēc izlasīju tikai pusi raksta :) Bet tik tālu pilnībā piekrītu. Stenlijs Kubriks 1968. gadā nosauktu jūs par tumosoņām, ja jūs apgalvotu, ka ka ne tikai 2001, bet arī 2011 un pat 2021 nekāda odiseja cilvēcei nespīd.
Man personīgi līdz šai dienai vislabākā žanra filma šķiet Kontakts (1997).
Zīmīgi, ka aktieris no Kontakta ir arī Starp zvaigznēm.
Ok, pārāk daudz nesaceros un nākamnedēļ domāju aiziet uz kīno.
Rihards tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Skatoties reklāmas filmiņu, biju skeptisks par pašu filmu, dēļ daudzām drāmas epizodēm (neesmu drāmas fans)
Noskatoties filmu, biju patīkami pārsteigts cik labi tā ir izdevusies. Drāmas ir tik cik vajag, lai visi būtu apmierināti.
Beigās ar to melno caurumu,gan man liekās, ka ''pārsālījuši'' ar fantastiku, bet visā visumā iesaku noskatīties.
8/10 zvaigznes par filmu.
mincis tieši 9.11.2014 domāja šādi:
Uz filmu aiziesu. Gravity skatijos uz 42'' un dzivs. Kontakts ir megafilma. Manu zinatniskas fantastikas topa ir Andromedas celms (70.gadu versija) un Sunshine.
cimbols tieši 9.11.2014 domāja šādi:
ar kaut ko jau bija jaizbāž garais filmas laiks, un ģimenes drāma ka radīta tam, bet man jau patīk visi šitie fantastikas gabali, pats stradaju par kuģa mehaniķi un lidz galam nevaru saprast, kā viņi tur bieži iztiek bez borta inženieriem.
RT tieši 10.11.2014 domāja šādi:
Laba recenzija, lika pasmaidīt! :)
Tā pilnībā atspoguļo arī manu viedokli par filmu.
Igriel tieši 10.11.2014 domāja šādi:
Izraadaas kaa ar visaam labajaam lietaam orgjinaalais scripts tika nedaudz paridigjeets http://www.neogaf.com/forum/showpost.php?p=137423530&postcount=41
Oskars tieši 11.11.2014 domāja šādi:
Pirmkārt, paldies par apskatu!
Otrkārt, manā uztverē (esmu zinātniskās fantastikas fans, bet neticu starpzvaigžņu ceļojumu iespējamībai), ZF autoram, lai nesabojātu savu darbu, nav jāuzsver pats ceļošanas fakts (kas šā vai tā visticamāk ir neiespējams), bet gan problemātika, kas no tā izrietētu, ja kaut kas tāds būtu iespējams. Kā, piemēram, Star Trek visumā, kur vērpes dzinējs ir pats par sevi saprotams fakts un sāga ir pavisam par ko citu.
PS Jāpiezīmē gan, ka ir patīkami izņēmumi no kopējā principa par starpzvaigžņu ceļojumu neiespējamību, skat., piemēram, Klarka „Tikšanās ar Ramu”. Tomēr šāds modelis īsti „neierakstās” klasiskajā izpratnē par starpzvaigžņu ceļojumiem.
1 tieši 11.11.2014 domāja šādi:
beidzot noskatījos un tagad varēju izlasīt visu rakstu :)un jāsaka - pilnībā piekrītu raksta autorei... vēl baigi uzsvērts klusums kosmosā.. tas tagad modīgi... kino vajadzēja gadu desmitus, un desmitiem rakstu ar tip. TOP 10 Sci-Fi kļūdas, lai ņemtu to vērā nu tagad pēdējās filmas tas beidzot kliedzoši labots... izņemot Transformerus :D
Marg tieši 16.11.2014 domāja šādi:
Beidzot arī es noskatījos... diezgan viduvēji. Vairāk pretenziju man ir par to lauksaimniecības zemes daļu - kāpēc nākotnē, kaut ne ļoti tālā, tāds džips? Vecišķs. Un pat pēc, šķiet, 23 gadiem tas pats??? Un kad viņš uzdūrās NASA bāzei, kaut kā pārāk ātri šo aizsūta kosmosā. Sasteigti, kaut filma iet 2h 50 m.
Kosmosā, protams, sīkas detaļas "izlien". Piemēram, "Endurance", pēc dekompresijas/sprādziena atgadījuma "ieiet stratosfērā" vai kaut kā tā:)
makita tieši 17.11.2014 domāja šādi:
Manuprāt, tas bija brīnišķīgs cilvēku attiecību stāsts, kurš varēja norisināties arī citā nesasniedzamu attālumu mērogā (piemērām - kolonizatoru gaitas Jaunajā pasaulē). Iespējams, man pat vairāk būtu gribējies to izlasīt grāmatā, nevis redzēt filmā.
peleks tieši 21.11.2014 domāja šādi:
nu filmu noskatījos, tā arī bij, ka vairāk atiecību skaidrošana, vistrakākais bij melnais caurums, bet tapēc jau tā ir mākslas filma, fantastika u.t.t. lai gan, kas zin, kas MC iekšā atrodams :D
vienīgi gaidiju ka čalis tiešām kaut biku pastiepsies.
un te atkal pa lielam tas pats kas prometejā - cilvēki parāk bezatbildīgi, pārāk daudz domā par sevi, un nav ka teikt morāli uztrennēti, tādā ziņā man vislabāk patika Eiropa report filma :) tur vismaz plus mīnus bij ok :)
Deja Vu tieši 21.11.2014 domāja šādi:
Eiropa report bija skatāma? Man pēc pirmajām 20 min. likās, ka tāds švaks amatieru produkts. Bet, ja sakāt, ka ok, mēģināšu skatīties tālāk :)
supermega tieši 21.11.2014 domāja šādi:
Europa report man šķita interesanta. Noskatījos čābiskā kvalitātē Youtubē, un ar visu to nenožēloju ne minūti. Iesaku :)
Linism tieši 22.11.2014 domāja šādi:
Nav filmas uz zemes, pie kuras mēs nevarētu piesieties, tas pats arī attiecas uz Interstellar, bet varu pateikt vienu, ka noskatoties šo filmu, man tā atvēra jaunas pēcfilmas sajūtas, kuras līdz šim es vēl nebiju izbaudījis. Pat filmas beigās, kad sākās titri, es un lielāka skatītāju daļa, neleca kājās un negāja prom, jo gribējās vēl nedaudz pasēdēt un nogulsnēt redzēto un sajusto... Visiem tiem, kas nav pētnieki, zinātnieki, astronomi, kas redzēto neliek kopā ar zinātniskām teorijām par visuma dīvainībām un spēj savās domās uzburt filozofiskas un fantastikas ainiņas, iesaku šo filmu noskatīties...
linda tieši 4.12.2014 domāja šādi:
Es personīgi. . Labāku filmu nebiju redzējusi. Ļoti patiesa un no fantāzijas tikai piegarša. Pirmkārt mums patiesību NASA nekad neatklās. Ir tūkstošiem slēptās informācijas. Es personīgi iesaku noskatities filmu un ieklausīties ko tā vēlas pateikt.
cydonia tieši 5.12.2014 domāja šādi:
>linda
ar "ļoti patiesa" tu noteikti pārspīlē. gribētos dzirdēt tavuprāt patieso lietu uzskaitījumu :)
ir tikai dažas lietas, kas filmā bija labi parādītas. tai skaitā kā no malas varētu izskatīties hipotētisks wormhole un kā varētu izskatītiīes blackhole (no malas, ne iekšpusē :) šitos varētu pieskaitīt pie gana labas zinātniskās fantastikas. arī "relativitāte mazajiem" imho bija ok. nevaru nosaukt nevienu citu mākslas filmu, kur relativitātes attainojums būtu tik akurāts. pavelk gandrīz uz zinātni. pārējais gan pārsvarā fantāzijas, neatbilsības, nepamatotas lietas, brīžam pat pastulbas.
es teiktu, ja gāji skatīties drāmu, tad ir ok. ja fantastiku, tad arī ne vainas. bet uz labu zinātnisko fantastiku interstellar pavelkas ar grūtībām.
Nelabojams tieši 6.12.2014 domāja šādi:
>linda
"Ir tūkstošiem slēptās informācijas."
Vienu piemēru ar pamatojumu, lūdzu (jūtube un "Vakara Ziņas" nav pamatojums).
ku ku tieši 6.12.2014 domāja šādi:
Ļaudīm kas domā ka materiālā ķermeņā nāva ir beigas jāiepazīstas ar šo....
https://www.youtube.com/watch?v=m4Ff4ZsiFeE
linda tieši 7.12.2014 domāja šādi:
Diez vai filmā precīzi kaut ko pāraditu ja informāciju ir aizliegta izplatīšanai. Zinātne jau ir attistijusies par ''gadsimtu''uz prieksu kamer mes domājam ka vel nekas nav atkats.. Kapec informacija tiek slepta? Domaju ka cilveces vertibas un skatijums tik loti mainitos ka tie vairs nespētu būt aitas. Un ļoti patiesa es biju domajusi- vai tad tiešām visi domā ka varam sūknet līdz bezgalībai, piemeslot šo planētu , un sekas nebus.. Jau labi zinām kāpēc ledāji kūst.. Būtu ļoti naivi domāt ka nu mēs brutali izvarosi planētu un sekas nekādas...
linda tieši 7.12.2014 domāja šādi:
Un neviens jau arī mūs nebrīdinās - aitiņas. Lielie duzi jau ir visu saplānojusi. . Mums tik ir jācer ka uzradīsies māte tereza- šajā gadījumā- Murphy (Cooper meita)
Nelabojams tieši 7.12.2014 domāja šādi:
Ar muļķību un lētticību nav jālielās. Tā ir Dieva dāvana, nevis paša(s) nopelns.
Martins tieši 7.12.2014 domāja šādi:
Filma patika, bija daudz kas realistisks. Tikai ceļot caur melno caurumu nevar :D Specefekti nebija baigie.. vietās aizkustinoši, kopsumā filma normāla. Gribejās vairāk izjust to visu un varēja parādīt vairāk par alien planētām.
Filma Gravity nesalīdzināma ar šo.. Gravity tikai riņķo apkārt un tik saka : U copy? U copy? Mēsls vienā vārdā.. Interstellar viena no labakajām kosmiskajām filmām
supermega tieši 7.12.2014 domāja šādi:
Nu gan iecepāties :D normāla filma, skatīties var, viss, punkts :D un Gravity laba filma, nevajag mētāties ar vārdiem, ja subjektīvu iemeslu dēļ pašam nav paticis. Gaumes jautājums.
Linism tieši 8.12.2014 domāja šādi:
Hallo, cilvēki, tā ir tikai mākslas filma, tāda pati kā Star Wars un Aliens... Visiem iesaku Relax un take it easy!!! Gaidam Star Wars Episode 7, 2015.gadā.
Visiem Peace un gaišus Ziemīšus!!!
Andis tieši 29.12.2014 domāja šādi:
Noskatījos pagājušajā nedēļā kinoteātrī. Pirmais iespaids nav tas pareizākais. :) Pārdomājot, analizējot un nesaprotamās vietas pārtinot no lejupieādēta materiāla iespaidi turpināja vairoties un beigu beigās ļoti patika. Grāmatu plaukts filmas beigās seansa laikā gan lika izsaukties wtf, taču tā ir tikai metafora filosofiskam vēstījumam. Tāpat, kā viss pārējais. Patiesībā filma sasaucas ar Gravity, kur gravitācija kalpo kā metafora jēdzienam "pieķeršanās". Te savukārt gravitācija kā pār-telpisks un pār-laicīgs komunikācijas līdzeklis patiesībā ir metafora mīlestībai. Es beigās pilnībā atslābu, baudīju, un pat nemēgināju šķetināt zinātniskos kāzusus :) Jā, un visādas zīmes un mājienus mēs patiesībā sūtām sev paši. Tagad ar bijību uzlūkoju grāmatplauktu mājās. :)
supermega tieši 30.12.2014 domāja šādi:
+1!
DejaVu tieši 25.06.2015 domāja šādi:
Taisnība, vairāk attiecību drāma, nekā zinātnskā fantastika. Turklāt, manā vērtējumā, diezgan depresīva. Lai kā tur ar to cilvēces labākās daļas glābšanu, tomēr savu 10 gadīgo meitu galvenais varonis nekad vairs nesatika.
Šaubos, vai viņš bija sapratis, ko nozīmē, ka vecāku uzdevums ir kļūt par savu bērnu atmiņām.
Fantastikas aspektā man patika nolaišanās uz pirmās planētas. Tāds mierīgs ūdentiņš, kā radīts dzīvībai. Un tad tas vilnītis ...:D
direktors tieši 8.07.2015 domāja šādi:
šķiet, ka raksta autors ir svēti pārliecināts, ka melnais caurums pilnīgi noteikti izstieptu cilvēku kā spagetti un tml. protams, teorijas to apgalvo, bet neviens to nav apstiprinājis ar reālu eksperimentu. šāda īdēšāna ir galīgi nevietā, un ja ar tādu attieksmi iet skatīties zinātniskās fantastikas kino, tad nekādu baudu tas nesniegs.
cydonia tieši 8.07.2015 domāja šādi:
> direktors
ar tavu attieksmi skatās fantastikas filmas. ne zinātnisko fantastiku. tie ir divi dažādi žanri.
Nelabojams tieši 8.07.2015 domāja šādi:
Teorija paredz, ka maza bērna brīvā kritiena paātrinājums, nolecot no ķebļa vai 10.stāva palodzes, ir viens un tas pats. Ļoti apšaubāmi, jo neviens nav to apstiprinājis ar reālu eksperimentu un uzkrājis pietiekamu novērojumu statistiku.
P.s. Pie melnā cauruma precīzi darbojas tas pats Ņūtona gravitācijas likums, kas nosaka bērna krišanu. Tas ir apstiprināts ar novērojumiem. Tikai papildus jāņem vērā ķermeņa deformācija pie slodzēm - kas materiālu pretestības zinātnē arī jau ir pārsimt gadus kā noiets etaps.
Jupis tieši 9.07.2015 domāja šādi:
Cydonia, piedod, bet ne Tev noteikt, kā kuram jāskatās kura filma.