Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Īstenība ir skarba jeb pārdomas pēc Interstellar (5081/34)


Publicēts: 9.11.2014

Praktiski katru gadu zinātniskās fantastikas cienītāji gaida kārtējo "gada filmu" šajā žanrā. Reizēm tā ir vairāk zinātniska, reizēm fantastiska. Dažas filmas neglābjami iegulstas putekļainajos aizmirstības plauktos, bet dažas no tām mēs skatāmies atkal un atkal, pat gadu desmitus pēc to iznākšanas. 2014. gads viennozīmīgi bija "Interstellar" ("Starp zvaigznēm") gads. Vai sagaidījām solīto? Lai arī savas personīgās domas šajā portālā izpaužu reti, ja nu vienīgi tās atklājot tulkošanai un publicēšanai izvēlēto rakstu formātā, tad šoreiz vēlos līdzdalīt savas pārdomas.

StarSpace komandai bija tas gods atklāt Kinoblogeru veidoto kinofestivālu Spektrs ar ievadlekciju tieši "Interstellar" ("Starp zvaigznēm") seansam. Nekomentēšu lekciju, bet priecājos, ka zālē sēdēja gana daudz vērīgu un zinošu cilvēku, kas spēja atbildēt uz mūsu sagatavotajiem jautājumiem. Paldies vēlreiz kinoblogeriem. Mums patika šī daļa.

Nelasi tālāk, ja baidies no spoileriem! Esi brīdināts un pēc tam nečīksti!

Runājot par pašu filmu. Tagad, kad pirmā mirkļa iespaidi ir noslāņojušies un izkristalizējušies, varu droši teikt, ka uz šo filmu otru reizi es neiešu. Katrā ziņā šī brīža emocijas ir tādas pašas kā ar ISON komētu pagājušajā gadā, kad es naktī sēdēju un gaidīju komētu iznirstam no Saules otras puses... un beigās čiks vien bija. "Interstellar" varbūt nav tik liels čiks, bet kaut kas ar to filmu nebija tā. Iespējams tā daļa, kas pretendē uz vārdu "zinātniskā" ir rakstāma ar gluži vai mikroskopiskiem burtiem, kā arī vārds "fantastika" būtu jāaizstāj ar "fantāzija", bet ja jums tuvāks ir fantāzijas žanrs, es ieteiktu gatavoties #OneLastTime notikumam, kas gaidāms jau decembrī.

Daudz vairāk filmā vietas aizņem cilvēciskais - attiecības, dažādi trijstūri un citas formas, gļēvulība, drosme, labie un sliktie meli, ģimene, upurēšanās, muļķība un citas mums labi pazīstamas īpašības. "Interstellar" vairāk ir attiecību drāma nekā zinātniskā fantastika. Ar šādu gaidīšanas sajūtu ejot uz filmu, tā tiešām pilnībā attaisnotu uz filmu liktās cerības. Pat vēl vairāk.

Tomēr ir vērts aiziet uz "Interstellar", lai saprastu un savā mazajā ikdienas dzīvē ienestu vienu lielu patiesību - Zeme nebūs mūžīga priekš mums kā civilizācijas. Vienā brīdī mēs to būsim izsmēluši un noplicinājuši. Neliecieties sev pārāk vareni - planēta paliks tur, kur tā šobrīd atrodas. Cilvēks nespēj iznīcināt planētu kā objektu. Toties neapdzīvojama tieši mums tā varētu kļūt pat ne pārāk tālā nākotnē. Nenoliegsim, mēs pie tā cītīgi strādājam. Un ko tad? Iekrāmēsim pekeles kuģī un šausim uz Marsu, kur mūs sagaidīs ar ziediem un orķestri? Iedomājaties, ka tas ir aptuveni tas pats, kas pārvākties no Rīgas uz Daugavpili, tikai nedaudz tālāk? Nepieviļieties, "Interstellar" vēsts ir skaidra un patiesa - Saules sistēmā nekādas otras planētas vai cita objekta, uz kuru var pārcelt visu civilizāciju, pusi... nu kaut vai daļu no puses, NAV.

Ak, cilvēce tad būs tik tālu attīstījusies, ka iesēdīsies starpzvaigžņu kuģī un visi pārcelsies uz citu, Zemei līdzīgu planētu mūsu vai citā galaktikā. Noteikti! Padomājiet loģiski. Cik naudas zinātnei atvēl pasaulē? Cik naudas atvēl kosmosa izpētei un tehnoloģijām? Piemēram, Latvijā. Mums nav jēga ieguldīt, jo to dara lielākās valstis ar lielāku budžetu? Protams, ASV iegulda naudu NASA un citos ar kosmosa izpēti un apguvi saistītos projektos. Zinot šos procentus, brīžiem tiešām šķiet, ka nav tālu no filmā aprakstītās situācijas - Apollo projekts bija kļūda un nevajadzīga izšķērdība. Tā kā nekādu kuģu nebūs... un gan jau ka neieradīsies nekādi "viņi", kas brīnumainā kārtā būs piespēlējuši tārpeju uz sistēmu, kurā atrodas trīs, Zemes dzīvībai potenciāli derīgas planētas.

Skarba realitāte, bet paskatieties sev apkārt plašajā pasaulē un jums taps skaidrs, ka, šādā virzienā ejot, cilvēci nekas labs negaida. Ja cilvēce nemainīsies un tikpat bezjēdzīgi šķērdēs resursus dažāda mēroga kašķiem un savu personīgo ambīciju apmierināšanai, tad visticamāk tā nepiedzīvos starpzvaigžņu ceļojumus. Varbūt labi vien ir. Iedomājieties šo sērgu, kas vienu pēc otras noplicina planētas, iztērē resursus un dodas uz nākamo. Hmm, ka tik tas neizklausās pēc ļaunajiem citplanētiešiem no vecās, labās "Independance day" ("Neatkarības diena"). Šobrīd mēs tā uzvedamies uz Zemes un nešķiet, ka tuvākajā laikā pār cilvēkiem varētu nākt apskaidrība, ka vajadzētu savādāk.

Tā kā no drāmas un pārdomu viedokļa filma nenoliedzami bija laba, bet kosmoss un zinātne tur bija lieka.

Apkalpe, kas bija "labākie cilvēces pārstāvji" ļoti veiksmīgi to slēpa un spriedelēja par to "vai daba ir ļauna?" un ar zīmuļa un papīra palīdzību skaidroja tārpejas ideju, kādu parasti rāda 5gadniekam. Apkalpes locekļi tā arī īsti nepaliek prātā, ja nu vienīgi ar to, ka melnādainajam pārstāvim palika slikti no kosmosa kuģa griešanās. Toties Nolans visai ātri tiek no viņiem vaļā, uz katras no pirmajā divām planētām upurējot pa vienam personāžam.

Toties zinātnes jomā tik daudz balto plankumu un "wtf" momentu sen nebija bijis. Lai gan bija arī pozitīvie brīži, piemēram, mākslīgās gravitācijas radīšana kosmiskajā stacijā, bet nu planētas pie "visvecākā" melnā cauruma... piedodiet, tas jau klasificējams kā "fantāzija". Un tas nebija zvaigznes masas melnais caurums, kur vēl klāt varētu pietamborēt otru zvaigzni, no kuras konkrētais melnais caurums "barojas", lai gan tas būtu loģiski, lai izskaidrotu akrēcijas disku. Tad teorētiski planētas varētu riņķot ap šo zvaigznes un melnā cauruma tandēmu, lai gan es tādā sistēmā dzīvot negribētu. Ja nu vienīgi "viņi" apsolītu, ka jau rīt tiks atvērta nākamā tārpeja uz drošu, Saules sistēmai līdzīgu vietu, kur ap zvaigzni mierīgi ripinātos Zeme 2.0. Melnie caurumi ir interesanti objekti, bet ne tik ļoti, lai viņu tuvumā uzturētos un vēl piedevām pārceltu turp pēdējos rases pārstāvjus.

Ceru, ka Kristofera Nolana komandai ir savs skaidrojums par milzīgajiem viļņiem uz pirmās planētas. Paisums un bēgums kā uz Zemes? Melnā cauruma gravitācijas izraisīts? Otrā planēta ar saviem sasalušajiem mākoņiem nenoliedzami pārsteidza. Laikam gravitācija uz tiem nespēj iedarboties. Ak jā, melnais caurums... uz to var norakstīt gravitācijas anomālijas. Par trešo planētu daudz nekas zināms nav - tur ir elpojama atmosfēra un miruša pētnieka kaps.

Pats melnais caurums man patika. Tas izskatījās iespaidīgi. Bēgšana no melnā cauruma ir iespējama, ja tiešām tiek sasniegts adekvāts ātrums. Tā kā man nebija nojausmas, kāda tipa dzinēji un kādu ātrumu tie spēj attīstīt, tad šo uz šo daļu es pievēru acis un ar nepacietību gaidīju, kad Kristofera Nolana atveidotais personāžs izbaudīs spagetifikācijas efektu. Gaidīju, gaidīju... lidoja viņš ilgi, pat nedaudz ilgāk kā gribētos, sēžot zālē un gaidot, kad viņš pārvērtīsies par makaronu un vairākas reizes tiks aptīts ap melno caurumu.

Bāc! Tā vietā, lai dezintegrētos, Kūpers ņem un nonāk otrā pusē grāmatu plauktam un stumda grāmatas un pulksteņu ciparnīcu, lai ar Morzes ābeces palīdzību nodotu vēsti savai meitai, kas izglābs cilvēci. Žēl, ka neviens tā arī neieskicēja nedz šo vēsti, nedz arī to, ko īsti izdevās atklāt tādu, lai realizētu plānu "A". Kvantu dati - skan gudri, bet mūsdienās mēs par šo sfēru zinām tik maz, ka grūti pat nodefinēt, ko tad stilīgais robots savāca. Aina ar grāmatu plaukta otru pusi nedaudz uzjundīja domas par stīgu un brānu teoriju.

Nu un tas, ka pēc tam "teserakts" aizvērās un Kūpers nonāca pareizajā laikā un vietā, lai tiktu izglābts... #facepalm. Melnais caurums viņus aprija... un izspļāva. Tu tiki novērtēts un atzīts par nederīgu.

Pēc tam jau viss noritēja pēc labākajiem priekšrakstiem un beigās galvenais varonis aizbrauca viens pats (cerams degvielas viņam pietiks) uz trešo planētu, kur viņu gaidīja daiļā zinātniece.

Pagaidām neesmu vēl atrisinājusi vienu dilemmu. Filmas kulminācijā aiz grāmatu plaukta Kūpers atskārta, ka "viņi" tie ir viņi paši. Nu vismaz tā man šķita. Ja es kļūdos, lūdzu, labojiet, tas atrisinās problēmu. Civilizācija kaut kad nākotnē ir uzbūvējusi gan tārpeju, gan šo specifisko melnā cauruma interpretāciju, lai Kūpers un viņa komanda nokļūtu citā galaktikā, iekristu melnajā caurumā, savāktu kvantu datus un nodotu tos savai meitai, kas izglābtu civilizāciju. Tātad, pirmajā iterācijā cilvēcei vajadzēja izglābties bez stīgu raustīšanas otrpus grāmatu skapja, lai sasniegtu to attīstības līmeni, kas ļautu radīt šīs grandiozās laiktelpas un gravitācijas struktūras. Ja jau reiz cilvēce izglābās un ir sasniegusi tādu attīstības līmeni, tad kāpēc vajadzēja organizēt šos pasākumus?

Braucot mājās pārspriedām šo jautājumu un nedaudz pakavējāmies pie Terminātora. Tomēr tur situācija bija nedaudz savādāka. Cilvēce bija izdzīvojusi, roboti bija attīstījušies un viss ritēja savu gaitu. Tad kādam radās doma šo gaitu pamainīt, lai novērstu iznīcību. Tas skan loģiski.

Varbūt, ka homo sapiens civilizācija nākotnē bija sapratusi, ka šādi izdzīvot būs vieglāk, nekā tas ceļš, ko viņi gāja bez Kūpera, bet varbūt bija sapratuši, ka labāk bija neizdzīvot un aizsūtīja visus uz melno caurumu.

Katrā ziņā, ja "viņi" nav homo sapiens pēcteči tālā nākotnē, tad viss ir elementāri. Tad varam dzīvot ierastajā gaitā un cerēt, ka tad, kad mūsu rasei uz Zemes draudēs izmiršana vai nu iekšēju, vai ārēju iemeslu dēļ, uzradīsies mums simpatizējoša, augsti attīstīta civilizācija, kas izglābs cilvēci, lai šī destruktīvo siseņu varza var izplatīties tālāk Visumā.

Tā kā tās ir personīgās pārdomas, noteikti neņemiet tās vērā un noskatieties filmu paši. Jums būs savi iespaidi.

P.S. Tas, ka Zeme nav mums paredzēta mūžīgai lietošanai, tas ir fakts.

P.P.S. "Interstellar" pamudināja mani atkal noskatīties "2001: A Space Odyssey". Pozitīvi.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE