Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Francijas pieredze Kosmosa pētniecībā un cilvēka lidojumos Kosmosā (513/2)


Publicēts: 23.09.2016

27. septembrī plkst. 16.30, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē (Zeļļu ielā 25 233. auditorijā) ar lekciju viesosies Francijas Nacionālā kosmosa izpētes centra speciālists Fransuā Spiro. Lekcijas tēma: Francijas pieredze Kosmosa pētniecībā un cilvēka lidojumos Kosmosā.

Lekcija būs nosacīti sadalīta divās daļās, vispirms ieskats Francijas pieredzē kosmosa izpētes jomā un otrajā daļā – cilvēka lidojumi kosmosā, Francijas līdzdalība.

Lekcija notiks angliski, lektors ir paredzējis demonstrēt vizuālos materiālus, tostarp video, kopējais lekcijas garums būs 90 minūtes. Lekcija tiek rīkota sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.

Fransuā Spiro pēc izglītības ir inženieris, strādā kosmosa jomā jau vairāk nekā 20 gadus un pašlaik vada Nacionālā Kosmosa izpētes centra (CNES — Centre National d’études spatiales) Cilvēka lidojumu kosmosā nodaļu

Fransuā Spiro ir absolvējis Lionas Centrālskolu (l’Ecole Centrale de Lyon), ieguvis maģistra grādu Kornela universitātē ASV, kā arī doktora grādu kosmosa zinātnēs. Viņš ir arī ieguvis diplomu Starptautiskajā kosmosa universitātē, kur ik pa laikam lasa lekcijas.

1987.–1989. gadā Fransuā Spiro ir veicis profesionālo darbību Japānā, ASV un Kanādā. 1990. gada februārī viņš sāka strādāt Eiropas Kosmosa aģentūras tehniskajā centrā Nīderlandē (ESTEC — European Space Research and Technology Center), kur līdz 1997. gada rudenim darbojās tādos amatos kā pētniecības un attīstības inženieris (dažādu Marsa un Mēness izpētes projektu sagatavošanā) un atbildīgais par virszemes stacionārajām iekārtām, kas saistītas ar Zemes novērošanas pavadoni ENVISAT. Pēc tam Fransuā Spiro tika pieņemts darbā CNES, kur viņš pievienojās Francijas delegācijai Eiropas Kosmosa aģentūrā – vispirms Zemes novērošanas un zinātnes jomā, pēc tam saistībā ar izpēti un cilvēka lidojumiem kosmosā. Kopš 2004. gada Fransuā Spiro vada CNES Cilvēka lidojumu kosmosā nodaļu. 2003.–2005. gadā viņš bija priekšsēdētājs Eiropas Kosmosa aģentūras komitejā Aurora (izpēte), bet 2008. gadā – Starptautiskās kosmosa zinātņu darba grupas priekšsēdētājs.

Uz lekciju aicināti visi interesenti, vēlams iepriekš pieteikties e-pastā vai telefoniski:
Ārija Deme arija.deme@lu.lv , tel.67033757.

Latvijas Universitāte

Komentāri

  1. cydonia tieši 28.09.2016 domāja šādi:

    biju aizgājis. bija interesanti. vienīgais trūkums, ka François Spiero kungs īsajā laikā mēģināja aptvert ārkārtīgi plašu jautājumu loku, sekojoši viss sanāca ļoti virspusēji. jebkurā gadījumā, uzzināju arī dažus jaunus faktus par francijas kosmosa aģentūru un tās attiecībās ar esa un citām kosmosa organizācijām. vēsturi, esošajiem projektiem un nākotnes vīzijām.

  2. 111 tieši 28.09.2016 domāja šādi:

    nākotnes plāni reāli iespaidīgi, tik kaut kā neticas par staciju ap Mēnesi jau 10 gadu laikā, ok 15, kā pats minēja, droši, arī liekas pāaaarāk optimiski






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE