Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

2017. gadu aizvadot un 2018. gadu gaidot (678/0)


Publicēts: 29.12.2017

2017.gads būs aizvadīts. Kādi gan bija aizejošā gada interesantākie notikumi astronomijā un kosmonautikā? Ko varam cerēt sagaidīt 2018.gadā? Kādas jaunas misijas dosies pētīt tuvākos un tālākos Saules sistēmas nostūrus? Kas jauns gaidāms Starptautiskajā kosmiskajā stacijā? Kam pievērsīsim uzmanību nākamgad un ko noteikti nevajadzētu palaist garām?

2017.GADA NOTIKUMI

Cassini Grande Finale

Mūsu "top"-a augšgalā noteikti ir Cassini misijas noslēgums 2017.gada 15.septembrī, kad automātiskais kosmiskais aparāts ienira Saturna atmosfērā un tādejādi noslēdza ilggadējo misiju. Lai arī nākamā misija uz Saturna sistēmu varētu būt gaidāma tikai pēc vairākiem gadiem, Cassini iegūto datu pietiks vēl ilgam laikam, lai zinātnieki varētu turpināt risināt gredzenotās planētas un tās pavadoņu noslēpumus.

Venta-1 starts

Iespējams ne mazāk svarīgs ir mūsu pašu satelīta veiksmīgais starts 2017.gada 23.jūnijā. Lai arī misija nav bagāta ar atklājumiem, nedz varēs lepoties ar ilgstošu darba mūžu, pieredze, kas tika iegūta, būvējot un organizējot satelīta palaišanu, ir neatsverama. Gan tie, kas piedalījās paša satelīta izstrādē, gan projekta vadībā, gan tie, kas vienkārši sekoja līdzi un pārdzīvoja par Venta-1 likteni, ir smēlušies zināšanas un iedvesmu turpmākajām iecerēm. Latvijai arvien vairāk pietuvojoties pilnvērtīgas Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts statusam, cilvēki, kuriem ir pieredze kosmosa tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā, ir liela vērtība. Jācer, ka to apzināsies un novērtēs arī valsts vadošās personas un institūcijas.

Neitronu zvaigžņu saplūšana

Iespējams, ka šis notikums ir viens no apjomīgākajiem pētījumiem, kurā iesaistījās institūcijas visā pasaulē. Grandiozo notikumu reģistrēja LIGO un VIRGO gravitācijas viļņu observatorijas. Tā kā no šī paša reģiona tika reģistrēts gamma staru uzliesmojums, zinātnieki secināja, ka šie divi novērojumi ir saistīti. Pieslēdzās arī citas observatorijas, veicot patiešām daudzpusīgu grandiozās katastrofas pētījumu dažādos viļņu garumos. GW170817 bija tobrīd piektais reģistrētais gravitācijas viļņu notikums, kas šoreiz bija saistīts ar divu neitronu zvaigžņu saplūšanu.

Saules aptumsums ASV

Latvijā ir Saules aptumsuma mednieki, kas ikreiz, kad šis notikums ir novērojams sasniedzamā teritorijā, dodas turp, lai piedzīvotu dažas minūtes neparastās tumsas. 2017.gadā uz ASV aizplūda ne tikai viņi, bet patiesi iespaidīgs Saules aptumsuma vērotāju pulks no Latvijas. Atsauksmes par piedzīvoto varēja klausīties gan LAB sanāksmēs, gan joprojām atrast tīmeklī. Stāsta, ka tie, kas kaut reizi piedzīvo pilnu Saules aptumsumu, saslimst neglābjami un ir nolemti mūžīgām alkām doties neparastās tumsas meklējumos atkal un atkal.

Oumuamua vizīte

2017.gada 19.oktobrī tika reģistrēts pirmais starpzvaigžņu asteroīds (varbūt tomēr komēta), kura neparastā forma raisīja cerības, ka beidzot Saules sistēmā ir paviesojušies saprāta brāļi. Breaktrough Listen projekta ietvaros pat tika mēģināts kaut ko saklausīt, bet noslēpumainie viesi klusēja kā partizāni un devās prom tā arī nenodibinājuši kontaktus (vai arī tie, ar kuriem nodibināja, klusē kā partizāni?). Ņemot vērā, ka automatizēto teleskopu, kas meklē un pēta asteroīdus un komētas, kļūst arvien vairāk un vairāk, nākotnē varam cerēt sagaidīt jaunus starpzvaigžņu vides viesus.

Eiropas Planetoloģijas kongress

Lai arī kongress medijos neizskanēja pārāk skaļi, tas nudien bija ļoti vērienīgs notikums, kurā varēja piedalīties gan zinātnieki, gan studenti, gan astronomijas entuziasti. Ja nu nekādi nevarēja izbrīvēt laiku, lai personīgi apmeklētu kādu no sesijām, šo to no priekšlasījumiem varēja klausīties un skatīties LMT nodrošinātajā tiešraidē. Dažas no lekcijām ir pieejamas Straume vietnē.

Atkārtoti izmantojamās nesējraķetes otrais starts

2017.gada 31.martā startēja Falcon 9, nogādājot kosmosā komerciālo sakaru pavadoni SES-10. Ierasta lieta, jūs teiksiet, bet šoreiz šis starts bija īpašs, jo pirmās pakāpes nesējraķete tika izmantota atkārtoti.

TRAPPIST-1 sistēma

Lai arī šobrīd ir zināma vēl viena sistēma, kur atklātas astoņas planētas, šī gada sākumā TRAPPIST-1 nokļuva uzmanības centrā, jo ap sarkano punduri tika konstatēta bagātīga planētu saime - septiņas planētas. Teorētiski iespējams, ka uz dažu TRAPPIST-1 sistēmas planētu virsmas valdošie apstākļi pieļauj šķidra ūdens esamību.

KAS GAIDĀMS 2018.GADĀ?

Par to, kas būs vērojams debesīs Latvijā, var lasīt Latvijas Astronomijas biedrības sagatavotajā preses relīzē, bet mēs pievērsīsim uzmanību misijām, kas startēs nākamgad vai arī sasniegs savus galamērķus.

Chandrayaan 2

Martā plānots Indijas automātiskās zondes starts. Tā atkal dosies uz Mēnesi.

TESS

2018.gada martā Falcon 9 orbītā varētu nogādāt TESS zondi, kas meklēs tranzitējošas planētas.

Crew Dragon

Par šo startu aprīlī ir jātur visi roku un kāju īkšķi. Tas būs pirmais pirmais pilotējamās Dragon kapsulas lidojums uz kosmisko staciju (bez apkalpes). Ja tas izdosies veiksmīgi, tad jau tā paša gada augustā ar Dragon kapsulu uz kosmisko staciju dosies astronauti. Augustā debitēs Boeing Starliner, kas veiksmīga starta gadījumā ar apkalpi dosies uz kosmisko staciju 2018.gada novembrī.

Mars InSight

Automātiskā kosmiskā aparāta starts plānots 2018.gada 5.maijā. Sarkano planētu tas sasniegtu 2018.gada 26.novembrī, veicot nolaišanos Elysium Planitia. Šīs misijas ietvaros tiks pētītas planētas dzīles, tai skaitā veikts urbums 5 metru dziļumā, lai analizētu no Marsa iekšienes nākošo siltumu.

Chang'e 4

Jūnijā uz Mēnesi dosies Ķīnas automātiskā zonde, kas paredzēta sakaru pārraidei. Tā vien šķiet, ka Zemes dabīgais pavadonis kļūst arvien populārāks. Chang'e 4 misijas turpinājums gaidāms jau 2018.gada novembrī vai decembrī, kad uz Mēnesi dosies vēl viena aparātu brigāde - nolaišanās modulis un visurgājējs. Ambiciozā paraugu savākšanas misija Chang'e 5, kas sākotnēji bija ieplānota 2018.gada nogalē, pagaidām ir pārcelta uz 2019.gadu, lai atrisinātu problēmas ar Long March 5 nesējraķeti.

Hayabusa2 noķers Ryugu

2018.gada jūlijā Japānas kosmosa aģentūras zonde sasniegs savu galamērķi - asteroīdu Ryugu - un ieies orbītā ap to. Ja viss noritēs pēc plāna, tad nosēšanās notiks 2018.gada decembrī.

OSIRIS-REx noķers Bennu

Vasaras izskaņā asteroīdu Bennu sasniegs NASA automātiskais kosmiskais aparāts OSIRIS-REx, kurš ieies orbītā ap asteroīdu, lai sāktu tā izpēti un sagatavotos paraugu paņemšanai.

Parker Saules zonde

Jūlija beigās, augustā varētu startēt sengaidītā Parker Saules izpētes zonde. Tā pietuvosies Saulei un burtiski iegremdēsies tās atmosfērā, atrodoties aptuveni 5 miljonu kilometru attālumā no Saules virsmas (fotosfēras).

BepiColombo

2018.gada nogalē gaidāms Eiropas Kosmosa aģentūras un Japānas kosmosa aģentūras kopdarba starts. BepiColombo ir divi automātiskie kosmiskie aparāti, kas dosies pētīt Merkuru. Saulei tuvāko planētu BepiColombo varētu sasniegt 2025.gadā.

Zemes izpētes satelīti

Nākamgad startēs virkne Zemes novērošanas satelītu, kā arī daži instrumenti tiks nogādāti uz Starptautisko kosmisko staciju. GRACE analizēs ūdeņus, ICE Sat-2 - ledu, GEDI - mežus.

Eiropas Kosmosa aģentūra pabeigs Copernicus Zemes novērošanas satelītu tīklu ar Sentinel 3b startu. Kopumā dažādus mūsu planētas parametrus novēros 7 satelīti. Iegūtos datus izmanto gan pētnieciskos nolūkos, gan tautsaimniecībā.

Viens no interesantākajiem Zemes izpētes satelītiem ir Aeolus, kas pētīs mūsu planētas vējus.

Nākamgad tiks pabeigts arī Galileo globālās pozicionēšanas satelītu komplekts.

Kāda ir Tava 2017.gada notikumu izlase un ko Tu visvairāk gaidi no 2018.gada?

NASA, ESA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE