Vera Rubina (1928-2016)
Publicēts: 27.12.2016
2016.gada 25.decembrī 88 gadu vecumā mirusi astrofiziķe un tumšās matērijas pētniece Vera Rubina, kas, kā rakstīja Kārnegī Institūta prezidents Metjū Skots, bija nacionālais dārgums gan kā panākumiem bagāta astronome, gan kā brīnišķīgs piemērs jaunajiem zinātniekiem. Lai arī saņēmusi dažādus augstus apbalvojumus par saviem pētījumiem, Nobela prēmija zinātniecei līdz šim gājusi secen.
1960.gados kopā ar kolēģi Kentu Fordu viņa pētīja Andromedas galaktiku (M31), lai noskaidrotu, kā zvaigznes, kas atrodas dažādos attālumos no galaktikas centra, rotē. Iegūtos datus zinātnieki vēlējās izmantot, lai noteiktu masas izvietojumu Andromedas galaktikā. Viņi sagaidīja, ka novērotais ātrums atbildīs Ņūtona gravitācijas likumiem, attiecīgi nomalēs esošās zvaigznes riņķos lēnāk, nekā tās, kas atrodas tuvāk centram. Par lielu pārsteigumu, izrādījās, ka zvaigznes, kas atrodas tālu prom no galaktikas centra, pārvietojas ar tādu pašu ātrumu kā tās, kas atrodas galaktikas kodolā.
1970.gados Rubina kopā ar kolēģiem bija aplūkojusi jau vairākus desmitus galaktiku un secināja, ka zvaigžņu kustību ietekmē vēl kaut kas bez redzamās matērijas. Katru spirālveida galaktiku ieskauj tumšās matērijas halo, kas plešas vēl aiz redzamās matērijas robežām un neizstaro gaismu. Pateicoties Rubinas darbam, mūsdienās tiek pieņemts, ka aptuveni 90% no Visuma sastāda tieši tumšā matērija.
Rubina bija dedzīga sieviešu tiesību aizstāve, pirmā sieviete, kurai tika atļauts veikt novērojumus Palomāras observatorijā. Viņa pat bija rekomendējusi pāvestam iekļaut Vatikāna komitejā vairāk sieviešu.
Vera Rubina piedzima 1928.gadā Filadelfijā. Viņas vecāki bija ebreji, kas emigrēja no Eiropas uz ASV. Viņas tēvs bija elektroinženieris no Viļņas (Lietuva) - Pesaks Kobčevskis, kas, pārceļoties uz ASV, pieņēma Filipa Kūpera vārdu. Rubina apmeklēja Vasera koledžu, kur ieguva bakalauru astronomijā. Viņa mēģināja iestāties Prinstonā, bet netika uzņemta, jo bija sieviete. Tā vietā viņa devās uz Kornela universitāti, kur studēja pie tādiem dižgariem kā Filipa Morisona, Ričarda Fainmena un Hansa Bētes. Doktora grāda disertācijā viņa aizstāvēja tēzi, ka galaktikas Visumā ir izvietotas kopās nevis izklaidus. Šī ideja, kas mūsdienās šķiet pašsaprotama, toreiz netika uzņemta nopietni.
Rubina ir saņēmusi daudzus augstus apbalvojumus, tai skaitā Londonas Karaliskās astronomijas biedrības zelta medaļu. Viņa ir otrā šīs medaļas īpašniece. Pirmo reizi tā tika piešķirta Kerolīnai Heršelai.
Carnegie Institution
Komentāri
