Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Valentīna Tereškova nosvinējusi 75. jubileju (767/0)


Publicēts: 10.03.2012

Valentīnas Tereškovas, kura 6. martā atzīmēja 75. jubileju, stāsts par to, kā viņa no vienkāršas provinces rūpnīcas darbinieces kļuva par pirmo sievieti kosmosā, līdzinās modernai pasakai.

"Bērnībā es sapņoju par ceļojumu uz zvaigznēm," atcerējās kādreizējā kosmonaute. "Ja būtu bijis nepieciešams, es turp būtu aizlidojusi uz slotas."

1963. gada 26. augustā 26 gadu vecumā viņa kosmosā devās nevis uz slotas, bet atrodoties kosmosa kuģī Vostok 6, kas startēja no Baikonuras kosmodroma. Viņas ēdienkartē bija iekļauta rupjmaize un sīpoli.

"Ilgu laiku nebija iespējams stāstīt visu, ne to, kā es jutos lidojuma laikā, ne par tehniskajām problēmām, ar kādām saskārāmies," stāstīja Tereškova, piebilstot, ka bijusi ļoti satraukusies.

Pēc 48 orbītām ap Zemi, pavadot kosmosā nedaudz mazāk kā 71 stundu, Tereškova nolaidās netālu no Sibīrijas pilsētas Novosibirskas.

Tereškovas saziņas identifikātors bija Kaija.

Līdz pat 1982. gadam Valentīna Tereškova saglabāja vienīgās sievietes kosmosā titulu. Togad startēja vēl viena PSRS pilsone - Svetlana Savickaja, kura tad arī kļuva par otro sievieti kosmosā.

Tereškova piedzima 1937. gada 6. martā netālu no pilsētas Jaroslavļas, kura atrodas Volgas krastā. Trīs gadu vecumā viņa zaudēja tēvu, kurš gāja bojā Padomju Savienības karā ar Somiju.

"Tā kā nebija kapa, tad ilgu laiku PSRS slepenais dienests uzskatīja, ka mans tēvs ir dezertējis un sākotnēji nedeva man, nodevēja meitai, iespēju lidot," teica Tereškova.

Sākumā viņa strādāja riepu ražotnē, pēc tam tekstilrūpnīcā. Tomēr īstā aizraušanās bija debesis.

"Es vēlējos būt tuvu debesīm. Tāpēc es sāku nodarboties ar izpletņlēkšanu," piebilda kosmonaute.

1962. gadā viņa pieteicās Padomju Savienības kosmosa aģentūrā Glavkosmos.

"Tas nav nekāds noslēpums, ka kosmiskajās sacensībās ar ASV, Padomju Savienība propogandas nolūkos vēlējās pirmie nogādāt kosmosā sievieti," viņa pastāstīja.

Tereškovu personīgi izvēlējās tā laika PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs, kurš vēlējās parādīt Savienībai un visai pasaulei, ka komunisms pat vienkāršai strādniecei paver ceļu uz kosmosu.

Tiek uzskatīts, ka Tereškovas pirmā laulība ar kosmonautu Adrianu Nikolajevu arī bija Kremļa inscinējums. Viņiem abiem bija meita Jeļena. Vēlāk pāris izšķīrās. Tereškova aprecējās otru reizi. Viņas vīrs, kurš bija ķirurgs, mira 1999. gadā.

"Par spīti visām neveiksmēm, esmu bijusi laimīga," atzina Tereškova.

Pēc vēsturiskā lidojuma Tereškova turpināja strādāt Glavkosmos un ieņēma vairākus svarīgus amatus Komunistiskās partijas rindās. Šobrīd viņa darbojas Krievijas Federācijas parlamentā, pārstāvot savu dzimto pilsētu Jaroslavļu.

"Es labprātāk spēlējos ar savu mazdēlu Alekseju vai manu persiešu kaķi," Tereškova skaidroja, kādēļ viņa maz iziet sabiedrībā.

Sarunas noslēgumā pirmā sieviete kosmosā atklāja, ka viņai ir kāds sapnis.

"Es vēlētos nodzīvot līdz dienai, kad cilvēks nosēdīsies uz Marsa," viņa piebilda.

Monsters and Critics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE