Puķu Brēgela teleskops
Publicēts: 5.10.2009
Renesanses laikā dzīvoja flāmu mākslinieks, gleznotājs Jans Brēgels Vecākais, kas sava gleznošanas stila dēļ pazīstams kā Puķu Brēgels, Samta Brēgels un Paradīzes Brēgels. Paralēli puķēm un klusajām dabām gleznotājs savos darbos iekļāvis arī dažus no pirmajiem teleskopiem.
1617. gada gleznā "The Sense of Sight", kuras oriģināls atrodams Madridē, Museo del Prado, redzams ļoti detalizēts teleskopa atainojums. Šis instruments ir modernās zinātnes ikona un simbols, tomēr par tā agrīno vēsturi ir zināms ļoti maz. Līdz pat šai dienai nav 100% skaidrs, kurš galu galā izdomāja teleskopu.
Jana Brēgela gleznu izpēte mazliet ļauj ielūkoties šī modernā instrumenta vēsturē.
Jau 16. gadsimtā vairāki autori apraksta "stiklus", kas ļauj "atpazīt cilvēku, tam atrodoties vairāku jūdžu attālumā". Mūsdienās par teleskopa izgudrotāju tiek uzskatīts holandiešu optiķis Hans Liperšejs, kurš 1608. gadā mēģināja patentēt ierīci, kas ļauj "tālas lietas skatīt tā, it kā tās atrastos tuvu". Viņa pieteikums gan tika atteikts, iespējams, tādēļ, ka ideja jau bija labi zināma.
Paolo Molaro un Pjerluidži Selvelli no Triestes Nacionālā Astrofizikas institūta izpētīja piecas Brēgela gleznas, kurās redzams teleskops. Iespējams, ka tieši Liperšeja pirmie ražojumi ir redzami slavenā flāmu gleznotāja darbos. Vienu no saviem pirmajiem teleskopiem Liperšejs uzdāvināja erchercogam Albertam VII no Habsburgu dinastijas, kurš bija liels dabas zinātņu cienītājs.
Izrādās, ka Alberta VII galma gleznotājs tolaik bija Jans Brēgels Vecākais. Glezna "Extensive Landscape with View of the Castle of Mariemont", kura tapusi laika posmā no 1608. - 1612. gadam, ir viens no pirmajiem teleskopa atainojumiem, iespējams, ka pats pats pirmais. Molaro un Selvelli uzskata, ka šis ir tieši tas instruments, kuru Albertam VII uzdāvināja Liperšejs.
Agrīnajos teleskopos bija ieliekta galvenā lēca un izliekta lēca okulārā. 1611. gadā Johans Keplers ierosināja arī okulāram izmantot ieliektu lēcu. Tās priekšrocības ir plašāks redzes lauks un patīkamāka sajūta, kad stikls jātuvina cieši klāt acij. Mīnuss, ar kuru astronomi ir iemācījušies sadzīvot, ir tas, ka attēls ir apgriezts ar kājām gaisā.
Keplera ierosinājums tika īstenots tikai krietni vien vēlāk. Pirmās piezīmes par šāda tipa instrumentu parādās tikai 1631. gadā. Molaro un Selvilli uzskata, ka 1617. gada gleznā "The Sense of Sight", kas tapa sadarbojoties Brēgelam ar Rubensu, ir redzams tieši Keplera dizaina teleskops.
Pierādījumi? Pirmkārt, teleskopa garums, kas izstieptā veidā būtu aptuveni 180 centimetri. Keplera dizaina teleskopi ir krietni vien garāki nekā agrīnie Galileja modeļi. Otrkārt, okulāra izmērs, kas nosaka zināmas robežas, cik tuvu aci var pielikt pie okulāra. Tas liecina par Keplera dizaina teleskopu.
Jautājums ir, kas uzbūvēja šo teleskopu un kādiem mērķiem tas tika izmantots? Keplera teleskopi nodrošināja daudz lielāku palielinājumu nekā Galileja būvētie. Debesu novērotājam tā būtu liela priekšrocība. Protams, ja šis teleskops jebkad tika pavērsts pret debesīm. Iespējams, ka nē.
Massachusetts Institute of Technology
Komentāri
