Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

No Merkura līdz Plutonam (1202/1)


Publicēts: 15.07.2015

Kopš 2015.gada 14.jūlija varam teikt, ka esam daudz maz izpētījuši Saules sistēmu, jo tieši šajā datumā NASA zonde New Horizons palidoja garām Plutonam, kurš kopš 2006. gada ir zaudējis planētas statusu un ierindots pundurplanētu sarakstā. Pēc vairāk nekā deviņu gadu garā lidojuma zonde pabrāzās garām Plutonam ar ātrumu 49 600 km/h 12 500 km attālumā. Pārlidojumi jeb lidojumi garām kosmiskajiem objektiem, tai skaitā planētām, ir plaši izmantoti jau vairāk nekā 50 gadus. Interesanti, ka New Horizons lidojums garām Plutonam notika tieši 50 gadus pēc Mariner 4 vēsturiskā lidojuma garām Marsam.

Pirmā misija, kuras ietvaros cilvēka radīts aparāts palidoja garām kādai no Saules sistēmas planētām, bija Mariner 2, kas 1962.gada 14.decembrī pabrāzās garām otrajai planētai aptuveni 35 000 km attālumā. Mariner 2 atklāja Venēras retrogrādo kustību, augsto temperatūru un sniedza arī informāciju par mākoņiem bagāto atmosfēru.

No aptuveni 30 zondēm, kas ir sasniegušas Venēru, vairāk nekā puse ir palidojusi garām. Protams, dažas misijas bija neveiksmīgas, bet dažas vienkārši lidoja garām Venērai, esot ceļā uz citu galamērķi, piemēram Mariner 10, kas devās Merkura virzienā. Saulei vistuvākā planēta tika veiksmīgi sasniegta 1974.gada 29.martā. Mariner 10 Merkuram garām palidoja trīs reizes, ne tikai nofotografējot Mēnesim līdzīgo objektu, bet arī atklājot tā magnētisko lauku un metālisko kodolu.

Atšķirībā no Venēras, kuru ir apmeklējuši gan orbitālie aparāti, gan tādi, kas vairāk vai mazāk veiksmīgi nosēdušies uz tās virsmas, Merkuru līdz šim ir pētījuši tikai divi aparāti - Mariner 10 un MESSENGER.

Marsu, kā jau mēs noskaidrojām, pirmais fotografēja garām lidojošais Mariner 4, kura attēlos pirmo reizi tika skatīti sarkanās planētas krāteri.

Otrpus asteroīdu joslai atrodas milzis Jupiters, kuram 1973.gada 4.decembrī  130 000 km attālumā garām palidoja Pioneer 10, fotografējot un pētot Saules sistēmas lielāko planētu, tās pavadoņus un vidi, kurā tā atrodas. Jupiteru šobrīd ir apmeklējušas septiņas zondes, no kurām sešas ir palidojušas garām. 2016. gadā Jupitera sistēmu sasniegs Juno, kļūdama par otro zondi, kuras galamērķis ir ieiet orbītā ap Jupiteru. Salīdzinoši nesen, 2007.gada 28.februārī Jupiteram garām palidoja New Horizons. Kosmiskais aparāts palidoja garām Saules sistēmas lielākajai planētai 2,3 miljonu kilometru attālumā un izmantoja tā gravitāciju manevra veikšanai.

Otro reizi Jupiteram garām palidoja Pioneer 11, kurš kļuva par pirmo aparātu, kas apciemojis Saturnu. Gredzenotajai planētai zonde palidoja garām 1979.gada 1.septembrī 21 000 km attālumā, atklājot F gredzenu un jaunu pavadoni - Epimeteju.

Viens no ražīgākajiem "garām lidotājiem" ir Voyager 2, kas 1979. gadā palidoja garām Jupiteram, bet 1981. gadā - Saturnam. Savukārt 1986.gada 24.janvārī Voyager 2 kļuva par pirmo cilvēces uzbūvēto aparātu, kas ir sasniedzis Urānu. Vistuvākajā punktā zonde atradās 81 500 km attālumā. Voyager 2 atklāja 10 jaunus pavadoņus un gredzenus, kā arī atklāja neparasto Urāna magnētisko lauku.

Voyager 2 turpināja savu lidojumu un 1989.gada 25.augustā palidoja garām Neptūnam, tuvākajā punktā atrodoties tikai 40 000 km attālumā. Viens no lielākajiem atklājumiem bija "Lielais Tumšais" plankums - viena no iespaidīgākajām Saules sistēmā novērotajām vētrām.

Laikā, kad lidoja Mariner, Pioneer un Voyager, Plutons bija pēdējā neizpētītā planēta. Pat 2006.gada sākumā, kad New Horizons devās ceļā, Plutons bija devītā Saules sistēmas planēta, vienīgā, kas vēl nebija izpētīta. Lai arī savu statusu oficiāli zaudējis, Plutons daudzu sirdīs joprojām ir planēta, tādēļ varam uzskatīt, ka New Horizons ir veiksmīgi noslēdzis zināmo planētu izpēti. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka Saules sistēmas izpētei varam mest mieru. Šobrīd esošie aparāti, kas mājo dažādos Saules sistēmas nostūros, sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, vienlaicīgi radot ne mazāk jaunu jautājumu, kuru atbildēšanai nepieciešamas jaunas misijas, gan tādas, kuru mērķis ir tikai palidot garām, gan tādas, kuru ietvaros aparāti ieiet orbītās vai pat nosēžas uz virsmas.

NASA, CollectSPACE

Komentāri

  1. Volts tieši 15.07.2015 domāja šādi:

    Tā neko ātrumiņs 49 600 km/h






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE