Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA kosmosa lidojumu vēsture (14654/4)


Publicēts: 21.03.2003

Kosmoss vienmēr ir bijis bezgala brīnumains un pievilcīgs. Dažus gadsimtus atpakaļ tas bija pavisam nesaprotams. Tikai piecas desmitgades agrāk tas bija nesasniedzams, fantāzijas radošs brīnums. Tagad tā tuvākie reģioni ir daļēji iekaroti.

Protams, ka milzīgs daudzums visuma ir vēl neizpētīts. Tuvākās planētas, tālākās zvaigznes un neskaitāmie tumšie nostūri aicina jaunākās tehnoloģijas un drosmīgākos cilvēkus piedalīties izpētē.

Aptuveni 45 gadus NASA sūta nezināmajā raķetes – ar un bez apkalpes. Ir bijuši daudzi atzīmējami sasniegumi, kā arī nedaudzas, bet ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast atbildes uz dižākajiem jautājumiem un apmierināt vienu no primārajām vajadzībām – vairot zināšanas.

Starp NASA neveiksmēm un veiksmēm dažas ekspedīcijas ir iespaidojušas cilvēci tās kritiskākajos momentos. Dažas no šīm misijām ir uzlabojušas, citas pasliktinājušas kosmosa izpēti. Šajā rakstā ir daži visspilgtākie triumfa un traģēdiju mirkļi kosmosa lidojumu vēsturē.

Pametot Zemi: 1958. gada 31. janvāris
NASA savos pirmsākumos iesaistījās “iedzīšanas spēlē”, kas radīja vairāk neveiksmju nekā izdošanos. Sakauti ar Padomju Savienības uzvaru palaižot 1957. gada 4. oktobrī Sputņiku, Amerikas Savienotās Valstis aukstā kara laikā palaiž Explorer1.

Lidojums gar Mēnesi: 1959. gada 3. marts
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem nosūtīt zondi uz Mēnesi (lielākā daļa nespēja pārvarēt Zemes gravitācijas spēku, daži uzsprāga tikko iziedami no atmosfēras), Pionieris 4 tomēr pietuvojās mēnesim, palidojot tam garām 60500 kilometru attālumā. Krievi jau bija sasniegusi šo pašu rezultātu tā gada Janvārī. Septembrī viņi paziņos par to, ka Mēness ir sasniegts.

Pirmais amerikānis kosmosā: 1961. gada 5. maijs
Alans Šepards, Jūras gaisa spēku izmēģināšanas pilots kļūst par pirmo Amerikas pārstāvi kosmosā. Viņa lidojums ir tikai 15 minūtes garš un norit pa suborbitālu trajektoriju. Triumfam atkal ir nelāga piegarša: 1961. gada 12. aprīlī Padomju Savienība ieiet kosmosa izpētes vēsturē ar Juriju Gagārinu kā pirmo cilvēku kosmosā. Gagarins veica orbitālu lidojumu, kas bija 108 minūtes garš.

Pirmais amerikānis orbītā: 1962. gada 20. februāris
Džons Glens kļūst par pirmo amerikāni, kas apriņķoja Zemi uz kosmosa kuģa Friendship 7. Viņš aplido ap Zemi trīs reizes un tajā pašā dienā atgriežas atpakaļ, par spīti bažām, ka karstuma aizsarga nobīde var novest pie traģiska iznākuma. Amerika sāk izvirzīties “kosmosa skrējiena” līderpozīcijās, bet uzvara vēl ir tālu un vēl nāksies samaksāt ar cilvēku upuriem.

Pirmais starpplanetārais kosmosa kuģis: 1962. gada 27. augusts
Mariner 2 lido gar Venēru un nosūta uz Zemi attēlus, kurā redzama noslēpumainā, mākoņiem klātā planēta.

Gemini 8 neveiksmes: 1966. gada 16.-17. marts
Lidojums uz Mēnesi var notikt tikai vadāmā kuģī. Gemini misijas bija paredzētas šādas tehnoloģijas radīšanai. Manevrējamais dzinējs uz Gemini 8 nefunkcionē, un kosmosa kuģis kūleņo kosmosā. Nīls Armstrongs un Deivs Skots izlieto atgriešanās kontroles sistēmu un nostabilizē kuģi, par mata tiesu izglābdamies no katastrofas.

Mēness apskate: 1966. gads
Visurgājēji (Surveyor) sāk Mēness virsmas izpēti. Tai pat laikā vairākas orbitālās zondes fotogrāfē pavadoni no augšas. Kopējie pūliņi nes augļus un bruģē ceļu Apollo misijām.

Apollo 1 starts: 1967. gada 27. janvāris
Virdžils I. Grisoms, Edvards Vaits un Rodžers Čafē mirst ugunsgrēkā, kas uzliesmo viņu Apollo kapsulā pēdējo pārbaužu laikā trīs nedēļas pirms nozīmētā starta Kenedija kosmosa centrā. Uguns aprij visu komandas moduļa tīrā skābekļa vidi un glābēji nevar atvērt lūku. Izmeklējot negadījumu tika konstatēts, ka ugunsgrēku izraisīja īssavienojums. Apollo programma tika iesaldēta uz 20 mēnešiem.

Veiksmīgais Saturns: 1967. gada 9. novembris
Nozīmīgs pagrieziens Apollo programmas tehnoloģiskajā risinājumā bija pirmā Saturna klases raķete – tikpat gara, kā futbola laukums.

Cilvēki Mēness tuvumā: 1968. gada 24. decembris
Uz Apollo 8 borta atrodas Frenks Bormans, Džims Lovels un Bils Anders. Viņi dodas lidojumā ap Mēnesi. 20 stundu laikā viņi fotografē un veic novērojumus. Atgriešanās ātrums ir 40230 km/h ir ātrākais ar kādu cilvēks jebkad ir lidojis. Šie kosmonauti kā mantojumu ir atstājuši arī slaveno fotogrāfiju, kur Zeme lec virs Mēness.

Cilvēks uz Mēness: 1969. gada 20. jūlijs
"Hjūstona, šeit Miera bāze," teica Nīls Armstrongs. "Ērglis ir nolaidies." Ar šiem vārdiem pasaule uzzināja, ka pirmais cilvēks ir uz Mēness. Aptuveni septiņas stundas vēlāk Armstrongs izkāpa uz Mēness putekļainās virsmas Miera jūrā. Viņš paziņoja: "Šis viens mazais cilvēka solis ir milzīgs cilvēces lēciens." Buzs Aldrins sekoja Armstrongam. Maiks Kolins palika uz Kolumbijas klāja orbītā. Misija sākās 16. jūlijā, apkalpe uz Zemes atgriezās 24. jūlijā.

Apollo 13: 1970. gada 11. aprīlis
Gandrīz vai notikusi katastrofa kļūst par patīkamākajiem momentiem NASA vēsturē. Apollo 13 startē bez problēmām. Aptuveni 55 stundas vēlāk sprāgst skābekļa rezervuārs. Džims Lovels, Džeks Svigets un Freds Haizs pamet kuģi. Viņi izmanto visurgājēju kā glābšanas laivu, izmantojot tajā esošos skābekļa krājumus, radio un dzinējus. Pārguruši un gandrīz vai nosaluši viņi 17. aprīlī veiksmīgi atgriežas. Ar Apollo 17 atgriešanos 1972. gadā tiek pielikts punkts cilvēku ceļojumiem uz Mēnesi.

Mariner 9: 1971. gada 9. maijs
Kad vienīgais izvērojamais un tuvākais mērķis ir kaut cik iekarots, NASA vērš savu skatu uz tālākiem objektiem. Mariner 9 dodas uz Marsu, ieiet orbītā un sāk veidot planētas kartes, atklājot tik milzīgus vulkānus un kanjonus, kādi uz Zemes nav redzēti.

Uz Jupiteru: 1972. gada 3. marts
Pioneer 10 palido garām vienā no ārējām planētām, Jupiteram.

Agrīnā sadarbība: 1975. gada jūlijs
Pirmā starpnacionālā kosmosa misija norit, kad trīs ASV astronauti satiekas ar diviem Padomju kosmonautiem, ka Apollo modulis savienojas ar Sojuz moduli. Apollo-Sojuz projekts (ASTP) ir pēdējais lidojums ar Saturna sērijas raķetēm un Apollo kapsulām. Amerikāņi kosmosā atgriezīsies tikai pēc sešiem gadiem.

Marss tuvplānā: 1976. gada 20. jūlijs
Viking 1 nolaižas uz Marsa, kļūdams par pirmo kosmosa kuģi, kas veiksmīgi nolaižas uz citas planētas. Dzīvība netika atrasta, bet tika iegūti dati par augsni un atmosfēru, kas iespaidos nākamās misijas.

Atpakaļ kosmosā: 1981. gada 12. aprīlis
Komandieris Džons Jangs, Apollo un Gemini veterāns, un jauniesauktais pilots Bobs Krippens vada vissarežģītāko, kāds jebkad ir uzbūvēts, kosmosa kuģi augšup orbītā. Misiju nosauc par STS-1 (Space Transportation System). Krava – kosmosa šatls Kolumbija. 1984. gadā tiks veikta pirmā satelīta apkope kosmosā. 1985. gadā četru šatlu komanda būs veikusi deviņus lidojumus, kā rezultātā sabiedrībā sāk virmot runas par parastu iedzīvotāju ceļošanu kosmosā.

Sallija Raida: 1983. gada 18. jūnijs
Laikā, kad kosmiskie lidojumi jau sāka kļūt par rutīnu un astronauti anonīmi, Sallija Raida piesaistīja bērnu un pieaugušo uzmanību kā pirmā Amerikas sieviete kosmosā. Pirmo reizi viņa lidoja ar Čelendžeri. Raida daudz laika veltīja bērnu izglītošanai, jo īpaši iespaidodama meitenes studēt zinātni. Jāpiezīmē, ka Krievijā pirmā sieviete kosmosā pabija 1963. gadā – Valentīna Tereškova, kas uz Vostok 6 klāja pavadīja gandrīz 3 dienas kosmosā.

Čelendžera bojāeja: 1986. gada 28. janvāris
Vissāpīgākais nelaimes gadījums NASA lidojumu vēsturē, kad šatls Čelendžers sadalījās 73 sekundes pēc pacelšanās. Bojā aizgāja visi septiņi astronauti: Francis R. Skobē, Maikls Smits, Judīte Resnicka, Elisone Onizuka, Ronalds MakNairs, Gregorijs Džarvis un skolotāja Krista MakAulife. Eksplodēja ārējā degvielas krātuve, iznīcinot kosmosa kuģi. Tika pierādīts, ka negadījuma izraisītājs ir bojātā O-veida plombe uz vienas no dzinējraķetēm. Šatlu lidojumi tika atlikti līdz 1988. gada septembrim.

Habla kosmosa teleskops: 1990. gada 24. aprīlis
Šatlu programma pierādīja savu nozīmīgumu palaižot orbītā 1,5 miljardus USD vērto teleskopu. Habla acu gaisma tiek bojāta un 1993. gada šatla misijas laikā astronauti veiks ievērojami pastaigu kosmosā un salabos Hablu, uzstādot koriģējošās lēcas. Pēc tam Habls atklās pasaulei visumu aiz mūsu Saules sistēmas robežām vēl iespaidīgāk kā jebkad kāds cits metāla gabals cilvēces vēsturē.

Voyager lūkojas atpakaļ: 1991. gads
Dvīņu kuģi Voyager atklāja mums Saules sistēmu visneiedomājamākajos veidos. 1991. gadā Voyager nofotografē Zemi no vairāk nekā 4 miljards kilometru liela attāluma. Karls Sagāns savā grāmatā “Pale Blue Dot” 1994. gadā iekļauj šo attēlu kā metaforu – kāda ir mūsu pasaule salīdzinājumā ar visumu.

Pazūd Marsa Observer kosmosa kuģis: 1993. gada 21. augusts
Viena no smagākajām NASA automātikas programmām neveiksmēm bija brīdis, kad tika zaudēti sakari ar Observer, kad tam vajadzēja ieiet Marsa orbītā. 1 miljardu USD zaudējums lika NASA pāriet uz mazāku, lētāku, specifiskākas darbības veicošu kosmosa kuģu radīšanu.

Vēsturiskā vizīte: 1995. gada 27. jūnijs
Kosmosa šatls Diskoverī pietauvojas pie kosmosa stacijas Mir, atjaunojot sadarbību ar Krieviju un aizsākot kopējo darbu, kas novedīs pie Starptautiskās Kosmosa stacijas (ISS) izveides.

Pathfinder rada sensāciju: 1997. gada jūlijs
NASA atgriežas uz Marsa ar plašu vērienu un īstajā laikā. Augošais Internets nodrošina vidi ikdienas atskaitei ar pēdējām fotogrāfijām un datiem no Pathfinder un tā gudrā kompanjona - visurgājēja Sojourner.

Visi uz klāja: 2000. gada 2. novembris
Pirmā apkalpe apmetas uz Starptautiskās Kosmosa Stacijas, ierodoties ar Krievijas Sojuz kuģi. Viņi ir pazīstami kā Ekspedīcijas Nr. 1, kuru vadīja komandieris Bils Šeperds. Kopā ar viņu ir Krievijas astronauti Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļevs. Ierosinājumu uzcelt šādu orbitējošo bāzi 1984. gadā ieteica prezidents Ronalds Reigans.

Tūrists kosmosā: 2001. gada 30. aprīlis
Uzveicot NASA sākotnējos protestus, miljonārs Denis Tito tomēr nonāk uz ISS klāja, nopērkot sev šo iespēju kļūt par pirmo tūristu kosmosā.

Jauna odiseja: 2001. gada 23. oktobris
Pēc divām neveiksmēm Marsa programmā 1999. gadā – Marsa klimatiskā orbitālā zonde un Marsa polārais visurgājējs – programma atgriežas ar Odiseja ierašanos. Neilgi pēc ieiešanas orbītā Odisejs atgriež datus par milzīgu saldēta ūdens daudzumu zem putekļainās planētas virsmas. Tas ir ūdens, kā daudzi zinātnieki uzskata, kas atvieglos NASA izveidot programmu cilvēku nosūtīšanai uz sarkano planētu.

Kolumbijas traģēdija: 2003. gada 1. februāris
Kosmosa šatls Kolumbija sadalījās virs Teksas veicot atgriešanos Zemes atmosfērā. Visi septiņi astronauti aizgāja bojā. Tie bija: Riks Husbands, Laurela Klarka, Bils MakKūls, Deivs Brauns, Kalpana Čavls, Maiks Andersons un Ilans Ramons – pirmais Izraēlas astronauts.

Robert Roy Britt (SPACE.com)

Komentāri

  1. maza jauka tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    tieši 28 javcārī kad gaisā uzgāja nu usprāga calendžers tad tieši man bija dzimšanas diena!

  2. cydonia tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    tev gan bija skumja dzimšanas diena.

    atceros, challenger katastrofu rādīja vremja. es šausminājos, skatījos un nevarēju noticēt. a trakākais bija skolā. mūsu vojenruks par to priecājās. brrr.

  3. mazzaa tieši 13.09.2010 domāja šādi:

    omg juus redzeejaat!

  4. peleks tieši 13.09.2010 domāja šādi:

    Chalenger bojāeju,atceros,skatoties pa TV,vel biju riktīgi mazs,nesapratu kas notiek,lidz tēvs nepateica..






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE