• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
  • Tomass Heriots
  • 1+1=1 jeb Soyuz 4 un 5
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Kosmosa iekarotāji

Nevienu īpaši nepārsteidz, ka vispirms eksperimentē ar dzīvniekiem un tikai tad pāriet uz cilvēkiem. Kosmosa iekarošana nav izņēmums. Vairums ir dzirdējuši par krievu suņiem, kas lidoja pirms Gagarina un amerikāņu pērtiķiem, kas lidoja pirms Šeparda. Taču tie nebija tikai pāris suņi un pērtiķi. Dzīvieku invāzijas kosmosā patiesie apmēri ir diezgan pārsteidzoši.

Gods būt pirmajiem Zemes pārstāvjiem kosmosā pieder augļu mušiņām. 1947. gadā ASV tika palaista V2 raķete, kas tās nogādāja 137 km augstumā. Eksperimenta mērķis bija novērtēt radiācijas ietekmi uz dzīviem organismiem lielā augstumā.

Augļu mušiņām drīz sekoja Alberts II. Rēzus pērtiķis startēja 1949. gada jūnijā ar V2 raķeti. Diemžēl izpletnis neatvērās un Alberts II gāja bojā ietriecoties zemē. Lai viņam vieglas smiltis. (Alberts I līdz kosmosam netika. Viņš 1948.gada jūnijā savā V2 raķetē sasniedza 63 km augstumu un gāja bojā nosmokot). Alberts III startēja 1949.gada septembrī. Viņa raķete eksplodēja 12 km augstumā. Zemē ietriecās Alberts IV. Pirmais, kam izdevās atgriezties uz Zemes bija Alberts VI (īstajā vārdā Yorick). Diemžēl arī viņš mira 2 stundas pēc nolaišanās.

1958.gada decembrī pērtiķis Gordo startēja ar Jupiter AM-13 raķeti. Gāja bojā mehānisku kļūmju dēļ izpletņa atvēršanas sistēmā. 1959.gada maijā divi pērtiķi, Able un Baker sekmīgi atgriezās no kosmosa pēc lidojuma ar Jupiter AM-13 raķeti. Viņi sasniedza ātrumu 16 000 km/s un izturēja pārslodzi 38g (!). Able mira ķirurģiskas operācijas laikā drīz pēc nolaišanās. Baker nodzīvoja līdz cienījamam 27 gadu vecumam un mira 1984.gadā.

1959.gadā pērtiķis Sam lidoja ar Little Joe 2 (Mercury programma). 1960.gadā viņam sekoja Ms.Sam savā Little Joe 1B. 1960.gadā Goliath gāja bojā eksplodējot Atlas nesējraķetei. Scatback veica sekmīgu suborbitālo lidojumu 1961.gada decembrī, taču tika pazaudēts pēc nolaišanās Atlantijas okeānā. Amerikāņu pirmo sekmīgo orbitālo lidojumu Mercury kapsulā ar Atlas 5 nesēju 1961.gada novembrī veica pērtiķis Eons. Viņam sekoja Džons Glens 1962.gada februārī.

Tikmēr PSRS nometnē suņi lidoja vai ik pāris mēnešus. Daudzi no viņiem ir lidojuši vairākas reizes. Pirmie bija Čigāns un Deziks 1951.gada jūlijā. Viņi sekmīgi atgriezās uz Zemes. Pavisam 50tajos startēja apmēram 30 suņu apkalpes dažādos suborbitālajos lidojumos. Lielākā daļa atgriezās sveiki un veseli. Neiztika arī bez kurioziem. 1951.gada augustā Bobiks aizlaidās pāris dienas pirms starta un viņa vietu kapsulā līdzās Neputevij ieņēma ZIB (Zamena Izšķeznuvšemu Bobiku), pa Maskavas ielām klaiņojošs krancis. Velti aizlaidās. Lidojums bija sekmīgs. (pilns saraksts http://www.worldspaceflight.com/russia/spacedogs.htm )

Ne tik labi veicās īstajiem orbitālajiem suņiem. Pirmo pilnvērtīgo (orbitālo) kosmisko lidojumu veica Laika 1957.gada novembrī. Laikas kapsulai nebija nolaišanās mehānisma. Suns jau sākotnēji bija paredzets nomiršanai orbītā. Pēc sekmīgas orbītas sasniegšanas Laika tika noindēta. (par šo gan klīst pretrunīgas baumas). Bars un Lisischka 1960. gada jūlijā gāja bojā eksplodējot nesējraķetei. Pirmie no orbītas sekmīgi atgriezās Belka un Strelka. 1960. gada augustā abi suņi orbītā pavadīja veselu dienu un bez starpgadījumiem atgriezās uz zemes. Pavisam nelāgi izgāja Pchelkai un Mushkai. 1960. gada decembrī kļūme izejot no orbītas novirzija viņu kuģi Sputnik 6 no kursa. Tā vietā, lai ļautu tam piezemēties ārpus PSRS treritorijas, kuģis tika iznīcināts kopā ar abiem pasažieriem. Tam sekoja vēl vairāki lidojumi ar suņu apkalpēm. Ir vērts pieminēt Zvezdochka (Gagarina dots vārds) lidojumu 1961.gada martā. Zvezdochka lidoja kopā ar kosmonauta koka manekenu. Abi sekmīgi atgriezās. Pēc mēneša Gagarins ieņēma maketa vietu. Ilgāko, turklāt sekmīgu, lidojumu veica Veterok un Ugoljok 1966.gada februārī. Viņi orbītā pavadīja 22 dienas.

Arī PSRS (vēlāk Krievija) Bion programmas ietvaros sūtija kosmosā pērtiķus. Pavisam no 1973. līdz 1996.gadam lidoja 11 Bion pērtiķu apkalpes.

Ne tikai amerikāņi un krievi ir sūtijuši kosmosā dzīvniekus. 1963.gadā Francija sūtija kosmosā pirmo kaķi. Nav īsti skaidrs, vai tas bija kaķis Feliks, vai kaķene Feličita, taču kaķis sekmīgi atgriezas no suborbitāla lidojuma.

Kopš šiem aizsākumiem, kad akcents tika likts uz kosmosa kuģu un nesēju testiem, kosmosā ir pabijuši daudzi dažādi dzīvnieki. Tie vairs nespēlē izdzīvos/neizdzīvos loteriju. Tie lido kosmosā līdzīgi kā cilvēki un atgriežas uz zemes. 1973.gadā Spacelab 3, studentu veikta eksperimenta ietvaros, divus mēnešus dzīvoja zirneklis Arabella. Tika novērots kā viņš bezsvara apstākļos spēj noaust tādus pat tīklus kā uz zemes. 1985.gadā STS-51B misijā lidoja divi pērtiķi un 24 žurkas. Tika novērota pērtiķu uzvedība bezsavara apstākļos. Abi pērtiķi uzvedās atšķirīgi. Viens ātri pielāgojās apstākļiem, otram tika novērots kosmiskās adaptācijas sindroms. Līdzīgi kā dažādi cilvēki atsķirīgi reaģe uz atrašanos bezsvara stāvoklī. Abi atgriezās uz zemes. 1990. gadā japāņu reportieris nogādāja uz Mir staciju zaļo koka vardi. 1989.gadā STS-90 misija nogādāja orbītā Spacelab moduli, kurā atradās 170 žurkas, 229 zivis, 135 gliemeži un citas dzīvas radības. Pēdējā Columbia lidojumā devās zīdtārpiņi, zirnekļi, bites, skudras un citi.

Dzīvnieki ir devušies arī tālāk par Zemes orbītu. 1972.gada decembrī kopā ar Apollo 17 astronautiem uz Mēnesi devās arī piecas peles. Uz Mēness gan tās nenolaidās. Viena ceļojuma laikā nomira. Četras atgriezās. BIOCORE eksperimenta ietvaros tika pētīta kosmiskās radiācijas (tai skaita Van Allena joslas) ietekme uz dzīviem organismiem.

Rakstu sagatavoja Ints Ķešāns (cydonia)