Johans Keplers
Publicēts: 28.12.2007
1571. gada 27. decembris ir pazīstams kā astronoma Johana Keplera dzimšanas diena, savukārt Keplers ir trīs planētu kustības likumu tēvs. 2009. gads, kā jau rakstījām, būs vispasaules astronomijas gads, kurā noteikti jāpiemin arī Keplera darbs.
1609. gads nav slavens tikai ar to, ka Galileo sāka izmantot teleskopu, bet arī ar Keplera grāmatu Jaunā astronomija (Astronomia Nova), kas ir pirmais publicētais darbs, kurā tiek dokumentēta zinātniska novērojumu metode.
Primārais iemesls šādas grāmatas publikācijai bija Marsa orbītas izrēķināšanas mēģinājumi. Agrāk astronomi izmantoja ģeometriskus modeļus, lai izskaitļotu planētu atrašanās vietas, bet Keplers meklēja izskaidrojumus, kas pamatotos fizikas likumos. Keplers bija pirmais, kas pierādīja, ka planētas ap Sauli riņķo pa elipsveida orbītām.
Astronomia Nova iznākums bija Keplera likumi:
Pirmais - planētas orbīta ap Sauli ir elipsveida ar Saules masas centru vienā fokusā.
Otrais - līnija, kas savieno planētu un Sauli vienādos laika momentos aizklāj vienādus laukumus.
Trešais - planētu periodu kvadrāti ir proporcionāli to lielo pusasu kubiem.
Keplers paralēli planētāro kustību studijām veica teleskopu uzlabojumus. Viņš izgudroja konvekcijas lēcu, kas paplašina redzes lauku. Keplers bija pirmais, kas izskaidroja, ka paisumi un bēgumi ir Mēness radīts efekts, kā arī ierosināja, ka Saule rotē ap savu asi.
Keplers pirmais, izmantojot zvaigznes paralaksi, mēģināja izmērīt attālumu līdz zvaigznei.
Lai gan Keplera lielākie sasniegumi meklējamie tieši astronomijas laukā, viņš nav aprobežojies tikai ar šo sfēru. Brilles tuvredzīgajiem un tālredzīgajiem ir Keplera izgudrojums. Izmantojot planetāros ciklus, Keplers aprēķināja Kristus dzimšanas dienu.
Keplers savās grāmatās atbalstīja Galileo Galileja atklājumus un Galilejs rakstīja: "Pateicos Tev, jo tu biji pirmais un praktiski arī vienīgais, kas tic maniem apgalvojumiem."
Universe Today
Komentāri
