Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Informāciju tehnoloģijas tad un tagad (840/0)


Publicēts: 4.06.2012

Klāt atkal kārtējā mēneša pirmā pirmdiena, kurā mēs jums piedāvājam ielūkoties pagātnē un tagadnē. Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) šogad atzīmē 50. gadadienu un katru mēnesi publisko attēlus, kas ļauj ielūkoties šīs organizācijas vēsturē, lai redzētu, kādas izmaiņas skārušas gan observatorijas, gan birojus.

Šomēnes piedāvājam aplūkot, kā laika gaitā ir mainījusies ESO informāciju tehnoloģiju infrastruktūra. Abās fotogrāfijās redzams astronoms Rūdi Albrehts no Austrijas.

Vēsturiskajā fotogrāfijā, kas tapusi 1974. gadā ESO birojā Santjāgo (Čīle), mēs redzam Albrehtu ar zīmuli rokā aplūkojam kodu. Viņš tobrīd piedalījās ESO La Siljas observatorijas 1 metru lielā teleskopa spektra skenera programmatūras izstrādē. Dati tika apstrādāti Santjāgo, izmantojot Hewlett Packard 2116 minidatoru, kas redzams aiz printera.

Šis smagnējais dators, kurā atradās viens procesors un veseli 16 kilobaiti magnētisko kodolu atmiņas, aprēķinu rezultātus saglabāja uz magnētiskās lentes. Vēlāk astronomi šos datus varēja pārvest uz savām institūcijām un apstrādāt. Lai varētu darboties ar failiem, kas ir lielāki nekā pieejamā atmiņa, Albrehts izstrādāja virtuālās atmiņas sistēmu, kuru nodeva Hewlett Packard Programmatūras centram.

Mūsdienās fotografētajā attēlā redzams Albrehts, kurš atrodas ESO datu centrā Gārhingā pie Minhenes (Vācija), kurā tiek arhivēti ESO teleskopu savāktie dati. Ar seju zinātnieks ir pagriezies pret skapi, kurā atrodas sistēma ar 40 procesoru kodoliem, 138 terabaitu lielu datu uzglabāšanas kapacitāti un 83 gigabaitiem atmiņas (RAM), kas vairāk nekā 5 miljonus reižu pārsniedz 1974. gadā izmantotā aparāta iespējas. Pat planšetdators, kuru Albrehts tur rokā, ir daudz jaudīgāks nekā masīvais HP 2116, un lieliski aizstāj papīru un pildspalvu.

Gadu gaidā ESO IT infrastruktūras ir uzlabotas, lai tās varētu tikt galā ar daudzo observatoriju zinātniskajiem datiem. Teleskopu, uztvērēju un informācijas tehnoloģiju izaugsme nozīmē to, ka observatorijās tiek saražots ārkārtīgi liels apjoms datu. Piemēram, divi plaša mēroga izpētes teleskopi Paranālas observatorijā - VST un VISTA viena gada laikā nodrošina vairāk nekā 100 terabaitus datu. Tas ir milzīgs lēciens no agrāko laiku magnētiskās lentes un 16 kilobaitu iespējām.

ESO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE