Artūrs Klarks (1917-2008)
Publicēts: 19.03.2008
Ja fantāzijai, teiksmām un pasakām ir kāds pamatojums pagātnē vai tagadnē, tad zinātniskā fantastika ir nākotnes redzējums. Citiem rakstniekiem šis redzējums ir par tuvāku nākotni, citiem par tālāku. Dažu rakstnieku redzējums nepiepildās, daži paspēj pat savas dzīves laikā pieredzēt atdzīvojamies savos darbos rakstīto. Viens no šādiem "nākotnes redzētājiem" bija Artūrs Klarks.
"Jebkura augsti attīstīta tehnoloģija nav atšķirama no maģijas."
Artūrs Klarks nomira 2008. gada 19. martā savās mājās Šrilankā, kur rakstnieks dzīvo kopš 1956. gada.
Iespējams, ka atceroties šo autoru, prātā vispirms nāk Stenlija Kubrika filma "2001: kosmiskā odiseja". Šis romāns ir kļuvis par populārāko autora darbu, bet tas nudien nav vienīgais. Artūrs Klarks bija ražīgs rakstnieks, zinātnieks, kosmosa eksperts, kas aiz sevis atstāja vairāk kā 30 romānus, 13 īsstāstu krājumus un 28 darbus, kas nav saistīti ar zinātnisko fantastiku. 2000. gadā Lielbritānija piešķīra viņam bruņinieka titulu. Viņa darbi ir devuši vārdus kosmosa kuģiem (Apollo 13 raķete un Mars Odyssey), asteroīdam (4923 Clarke, kas tika atklāts 1981. gadā) un pat dinozauru sugai (Serendipaceratops arthurcclarkei).
Artūrs Klarks piedzima 1917. gada 16. decembrī, Lielbritānijas dienvidrietumos, piekrastes pilsētiņā Mainhedā vecmāmiņas fermā. Viņa tēvs bija pasta inženieris. Māte, pirms precībām strādāja par telegrāfisti. 11. gadu vecumā interesi par zinātnisko fantastiku un kosmosu uzkurināja viņa draugs, kuram mājās bija 1928. gada Amazing Stories izdevums, kurā bija attēlots kosmosa kuģis uz viena no Jupitera pavadoņiem un cilvēkiem tajā. 13. gadu vecumā Klarks zaudēja tēvu. Kad Klarks pabeidza skolu Tauntonā, viņš pārcēlās uz Londonu un iesaistījās Britu starpplanētu biedrībā. Tai pat laikā Klarks sāka rakstīt zinātnisko fantastiku.
2. pasaules kara laikā Klarks iestājās Karaliskajos spēkos kā radara speciālists. Pēc kara rakstnieks kļuva par Britu starpplanētu biedrības prezidentu. Vēlāk Klarks pārcēlās uz ASV, kur piedalījās kosmisko kuģu un to palaišanas sistēmu izstrādē.
1956. gadā Klarks pārcēlās uz Šrilankas galvaspilsētu Kolombo, lai aktīvi nodarbotos ar niršanu. Vēlāk viņš nodibināja arī niršanas skolu, kas tika iznīcināta 2004. gada cunami laikā.
Savā 90. gadu jubilejā Artūrs Klarks ierakstīja video, kur viņš pavēstīja, ka neskatoties uz to, ka viņa ķermenis ir piesaistīts invalīdu krēslam, "viņa prāts turpina ceļot pa visumu."
"Viņš paredzēja sakaru pavadoņus, starptautiskus datoru tīklus, starpplanētu ceļojumus - viņš teica, ka ap 1970tajiem gadiem uz Mēness būs cilvēki, es teicu - 1980ajos," atcerējās sers Patriks Mūrs. "Un viņam izrādījās taisnība."
Komentāri
cydonia tieši 19.03.2008 domāja šādi:
:(