Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Alans Bīns (1932-2018) (209/0)


Publicēts: 29.05.2018

2018.gada 26.maijā mūžībā aizgāja Apollo 12 misijas astronauts un mākslinieks Alans Bīns. Viņš bija viens no cilvēkiem, uz kura zābakiem reiz krājās Mēness putekļi. Piedzīvoto un redzēto Bīns izpauda savās gleznās, kurām veltīja dzīvi pēc izstāšanās no astronautu rindām.

Alans Bīns ir dzimis 1932.gada 15.martā Teksasā (ASV). 1955.gadā absolvēja Teksasas universitāti kā bakalaurs aeronautikas inženierzinātnē. Pēc tam viņš iestājās ASV Jūras spēku pilotu izmēģinātāju rindās, nolidojot vairāk kā 5500 stundas ar 27 dažādiem lidaparātiem. 1963.gada oktobrī Alans Bīns kopā 13 citiem tika uzaicināti pievienoties trešajai NASA astronautu grupai.

1969.gada novembrī Bīns devās kosmosā ar Apollo 12 kā Mēness moduļa pilots. Kopā ar misijas komandieri Čārlzu Pītu Konrādu viņi nolaidās Vētru okeānā, kur divu izgājienu laikā novietoja uz Mēness virsmas vairākus eksperimentus un uzstādīja pirmo "kodolspēkstaciju", kas ražoja elektroenerģiju misijas vajadzībām. Abi astronauti izpētīja Surveyor 3 aparātu, kas bija nolaidies uz Mēness 1967.gada 17.aprīlī. Dažas tā detaļas tika nogādātas atpakaļ uz Zemi, lai pētītu, kā kosmiskie apstākļi ietekmē materiālus. Ekspedīcijas laikā tika savākti 35 kilogrami Mēness iežu, kurus arī nogādāja uz Zemi.

Savukārt uz Mēness palika Bīna astronauta sudraba piespraudīte, kuru izsniedz vēl nelidojušajiem astronautiem. Atgriežoties uz Zemes, viņš saņēma zelta nozīmīti. "Tā tur atradīsies miljoniem gadu," 2000.gadā rakstīja Bīns. "vai arī līdz brīdim, kad to atradīs kāds tūrists un nogādās atpakaļ uz Zemes."

Apollo 12 nebija vienīgā reize, kad Alans Bīns pabija kosmosā. 1973.gada jūlijā viņš komandēja otro ekspedīciju, kas devās uz ASV pirmo kosmisko staciju Skylab. Šīs misijas laikā tika veikti virkne medicīniskie un bioloģiskie eksperimenti, tai skaitā zirnekļu Arabellas un Anitas novērojumi. 

Alans Bīns kosmosā kopumā pavadīja 69 dienas 15 stundas un 45 minūtes, no kurām 31 stundas un 31 minūtes atradās uz Mēness virsmas.

Iespējams, ka Bīna laiks kosmosā nebūtu pat sācies, jo 1969.gada 14.novembrī mazāk kā minūti pēc starta nesējraķetē iespēra zibens (divreiz). Īssavienojuma rezultātā sabojājās elektropadeve un misijas kontroles centrā tika saņemti nepilnvērtīgi telemetrijas dati. Tā vietā, lai pārtrauktu misiju, Džons Ārons, kas kontrolēja lidojuma procesu uz Zemes, atcerējās, ka signāla padevei ir rezerves sistēma. Telemetrijas datu padeve tika atjaunota un lidojums turpinājās.

1975.gadā Bīns pameta armiju, lai līdz 1981.gadam turpinātu darbu NASA, piedaloties jauno astronautu atlasē un apmācībās. Tā vietā, lai turpinātu astronauta karjeru, kas bija visai reāls solis, viņš nolēma dot iespēju jaunajiem kadriem, un pats strādāja par profesionālu mākslinieku, iemūžinot kosmiskajās misijās piedzīvoto.

NASA, collectSPACE

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE