makita wrote:Kādēļ tika izvēlēts tieši šāds nolaišanās veids - vertikāls? Kādas ir tā priekšrocības?
Sākotnēji tika mēģināts atgūt pakāpi ar izpletņu palīdzību, bet neveiksmīgi - pietiekami izturīgi izpletņi būtu pārāk smagi. Kā arī izpletņi, lai arī vadāmi, nenodrošina augstu precizitāti un nolaišanās okeāna ūdenī (gadījumos, kad primārā misija neļauj atvēlēt degvielu pakāpes novirzīšanai atpakaļ uz cietzemi) rada papildus problēmas (sālsūdens, viļņi, izcelšana, transportēšana).
Pretstatā, nolaišanās izmantojot raķešdzinējus ir precīza, vadāma un teorētiski iespējama. Tā ļauj daudz īsākā laika posmā raķeti sagatavot atkārtotam lidojumam (arī virs okeāna uz baržas atgūtās pakāpes).
Vērts pieminēt, ka Falcon 9 raķetes izmēri (v1.1 pirmais posms - 42m augsts, 3.66m diametrā) tika maksimāli pietuvināti tiem, ko pieļaujams pārvietot pa ASV auto ceļiem. Nākamās paaudzes raķete būs vismaz 3 reizes lielāka (~10m diametrā), līdz ar to tās pārvietošana radīs problēmas. Uz to laiku plānots, ka pakāpju atgūšanas tehnoloģija jau būs pietiekami droša, lai raķete no rūpnīcas/servisa/nolaišanās platformas (varbūt pat autonomas baržas ar degvielas uzpildi) pati aizlidotu uz servisu/palaišanas platformu.
Runājot par Marsa, Mēness un citu debess objektu apmeklēšanu, izpletņi kā universāls nolaišanās mehānisms automātiski atkrīt atmosfēru neesamības/daudzveidības dēļ.
Personīgi, saskatu nākotnē šai tehnoloģijai arī citus pielietojumus, piemēram, kā transporta sistēma planētas ietvaros (starp kontinentiem u.tml.). Lai gan, ja visas pārējās transporta formas pāriet uz atjaunojamiem resursiem, sabiedrība varētu pieļaut raķešdegvielas dedzināšanu tikai visnepieciešamākajos gadījumos. Bet tas jau cits temats.