Sudrabaino mākoņu nvērojumi

[nelabojams]

kāds bija Saules dziļums - vai - cikos bilde uzņemta?

[KasparsK]

Bilde uzņemta 00:37am.

[Andris R]

Šogad vairākkārtīgi novēroju (fotogrāfiski iesk.) labi izgaismotus mākoņus, kā potenciālos SM (NLC) – pēc morfoloģijas II a, neierasti lielos leņķiskajos augstumos ( tuvu pat pāri zenītam, dienvidu virzienā), kad pēc Saules dziļuma it kā nevajadzētu būt izgaismotiem parastajiem, zemākajiem mākoņiem. Tomēr papētot fotoattēlus ( u.c. apsvērumi), nācās secināt, ka pamatojums nav pārliecinošs, drīzāk nē , nekā jā... Skaidrību varētu ieviest, tikai sinhronie novērojumi no dažādām novērošanas vietām (vismaz diviem puntiem), vai, iespējams, animācija, kurā izdotos izsekot kopējai, saistītai kustības dinamikai ‘’klasiskajiem’’ un ‘’aizdomīgajiem’’- lielos leņķiskajos augstumos. Nelielas pārdomas raisa Mēness faktors (nesanāca dziļāk papētīt šo aspektu, tādēļ minu garām ejot, varbūtības līmenī...)...
Varētu piekrist Kasparam, par morfoloģijas, izskata (formas) saistību ar skata leņķi.
Manuprāt, vismaz dažoss novērojumu gadījumos, jautājums par SM lielos leņķiskajos augstumos, paliek līdz galam neatbildēts...

[KasparsK]

Man gan joprojām šķiet, ka tie bija sudrabainie zenītā, jo arī šodien spaceweather.com raksta:
"Indeed, NLCs seem to be spreading beyond their usual domain. Once confined to polar regions, the mysterious clouds have been migrating toward the equator. Recent displays have reached points as far south as Oregon, Colorado and even Kansas. Some researchers think this is a sign of climate change, but their conclusions are controversial. Whatever the reason, the clouds are becoming more widespread and easier to spot. Sky watchers everywhere are encouraged to be alert for electric blue just after sunset."

[Redaktors]

Nepateikšu cik tieši gadus atpakaļ, bet man šķiet (neesmu 100% droša), ka esmu redzējusi SM zenītā. Un ļoti izteiksmīgus, tā kā nebrīnītos, ka tas ir iespējams, ņemot vērā, cik tālu no poliem tos jau var novērot.

[tuktuk]

Man jau šķiet, ka sudrabainos var redzēt zenītā, jo ja jau ASV ir gadījumi ar sudrabainajiem zenītā. Kāpēc gan lai pie mums arī nebūtu zenītā?

[nelabojams]

Es nevaru patlaban piedarbināt skyglobe un paskatīties, kur bija Saule novērojumu momentā. Saulei jābūt pāris grādus zem apvāršņa un vislabākie apstākļi ir īsi pirms Saules lēkta. Lai gan - tomēr atceros redzējis vienreiz SM zenītā - un tas bija, gluži otrādi, vakarā - pie vispār nenormāli spožiem SM. Uzrokot vecās novērojumu burtnīcas LAB arhīvā, varētu atrast. Diemžēl toreiz netika nofotografēts... man gan bija jābūt Siguldā tai naktī, bet es pusslims mētājos pa Rīgu un skatījos pa logu tikai, bet uz vietas bija nepieredzējuši novērotāji, kas nemācēja apieties ar tehniku. Tas bija kaukur 1975.g. vai apmēram tā.

[Andris R]

Neapstrīdu faktu, ka SM būtu novērojami zenītā (vai tuvu tam), tomēr vismaz pret saviem novērojumiem, tādos gadījumos izturējos kritiski, man ar pārliecību nepietiek, apzinājos, ka gaismas atspulgi dažādos atmosfēras slāņos, var izspēlēt negaidītus vizuālos efektus (īpaši laika intervālos ar minimāliem Saules dziļumiem, piem., pirms rītausmas). Prasījās pēc ‘’taustāmākiem’’ pierādījumiem.

[nelabojams]

Katrā ziņā, viens no sava laika SM korifejiem V.Bronštens pamato, ka SM var būt novērojami zenītā, bet attiecīgie apstākļi iestājas ļoti reti.
P.s. neprotu pievienot bildes no HDD ; gribēju ielikt lappusi ar pamatojumu no viņa grāmatas.

[hydra]

Šogad vispār ar sudrabainajiem mākoņiem švakāk nekā pāris iepriekšējos gadus. Laikapstākļi gan arī nelutina, retas naktis ir kad debesīs nav neviena parastā mākoņa. Pāris gadus atpakaļ bija ļoti daudz un spilgti. Bija redzami līdz pat zenītam ļoti spilgti. Bet vēl jau kāds laiciņš šajā vasarā to novērošanai ir atvēlēts, jagaida skaidras naktis.