Par CCD kamerām

Viss, kas Jūs interesē par teleskopu tehniskajiem rādītājiem

Re: Par CCD kamerām

Postby kobalts » 16 Mar 2017, 16:05

peleks wrote:Binning, ko šamais dod, kādi ir plusi, kādi mīnusi, cik pats no lasītā sapratu, tad tā ir kkāda pikseļu apvienošana

Tieši tā, -pats nosaukums ''Bin'' urna,konteiners,apcirknis liecina ka kāds konkrēts daudzums tiek sasviests vienā tilpumā un nosvērts,noviduvējots utt.
Iegūt no tā diezko daudz nevar, drīzāk pazaudēt respektīvi ja 2x2 -tad 4 pikseļi tiks sasviesti vienā, protams samazināsies arī attēla izmērs (arī leņķiskā izsšķirtspēja ja gidam)
Galvenokārt tiek izmantots lai saīsinātu bildes lejupielādes laiku, ne kvalitātes uzlabojumiem. Komētu, asteroidu, supernovu meklēšanas programmas arī šiverē ātrāk ar binotām bildēm, jo jādara tak 4x mazāk!
Ar šausmām atceros laikus kad bildēju ar 10mpix DSLR 70MB RAWs nāca lejā aptuveni 90-100 sekundes, -tur jau līdz vājprātam nav tālu! ,)
kobalts
Pārnova
Pārnova
 
Posts: 663
Joined: 07 Jan 2013, 23:23
Location: Riga Mārupe Valmiera Plakanciems

Re: Par CCD kamerām

Postby peleks » 16 Mar 2017, 21:29

kobalts wrote:
peleks wrote:Binning, ko šamais dod, kādi ir plusi, kādi mīnusi, cik pats no lasītā sapratu, tad tā ir kkāda pikseļu apvienošana

Tieši tā, -pats nosaukums ''Bin'' urna,konteiners,apcirknis liecina ka kāds konkrēts daudzums tiek sasviests vienā tilpumā un nosvērts,noviduvējots utt.
Iegūt no tā diezko daudz nevar, drīzāk pazaudēt respektīvi ja 2x2 -tad 4 pikseļi tiks sasviesti vienā, protams samazināsies arī attēla izmērs (arī leņķiskā izsšķirtspēja ja gidam)
Galvenokārt tiek izmantots lai saīsinātu bildes lejupielādes laiku, ne kvalitātes uzlabojumiem. Komētu, asteroidu, supernovu meklēšanas programmas arī šiverē ātrāk ar binotām bildēm, jo jādara tak 4x mazāk!
Ar šausmām atceros laikus kad bildēju ar 10mpix DSLR 70MB RAWs nāca lejā aptuveni 90-100 sekundes, -tur jau līdz vājprātam nav tālu! ,)

tātad sanāk ka tas tik tā, lai var fiksi aplūrēt vai viss kadrā, skaidrs, paldies liels :) jācer uz nedēļas nogali, iespējams varēs biku padarboties :)
un jā 100 sekundas priekš kadra ir nedaudz padaudz, it īpaši ja ir kādi 200 kadri :lol: vakarā ieliec kopēties no rīta pie kafijas var sākt gaidīt beigas :lol:
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: Par CCD kamerām

Postby KristapsKem » 18 Mar 2017, 13:05

Par binning pēc personīgās pieredzes:
Iegādājoties CCD kameru daudz lasīju internetā visādu informāciju par binning un viedokļiem ap to. Viedokļi daudz un dalās divās grupās "izmantot pret neizmantot". Galveno darbību Kobalts jau uzrakstīja. Tiek bloķēti sensora pikseļi veidojot t.s. superpikseli. Bet to bloķēšanas pamatjēga nav tikai ātrāka lejuplāde datorā. Bloķēšana arī attiecīgi mazina kameras sensora radīto troksni. Piemēram, binning 2 tiek bloķēti 4 pikseļi vienā superpikselī. Šis superpikselis nointerpolē 4 pikseļu troksni. Rezultātā binning 2 attēls ir zaudējis izšķirtspēju uz pusi, bet virnlaicīgi ieguvis trokšņa (noise) reducēšanu uz pusi, kā rezultātā signāla attēlā pret troksni (signal to noise SNR) attiecība ir uzlabojusies, kas nebūt nav slikti un skaidro arī to, kāpēc binning režīmus izmanto kadrēšanas un pat fokusēšanas etapā.
Binning režīmu izmantoju ne tikai kadrēšanai un fokusēšanai. Bieži vien arī fotografēšanai tumšākiem filtriem, tālākiem, blāvākiem objektiem. Visa atbilde ir optiskā instrumenta + kameras sensora kombinācijas kopējā izšķirtspējā attiecībā pret debesu piedāvāto izšķirtspēju. Ja negribas iedziļināties matemātikā http://www.12dstring.me.uk/fovcalc.php šeit saite, kur ir speciāli tam radīts kalkulators. Visi parametri ievadāmi arī manuāli un var aprēķināt savas optiskās sistēmas potenciālo izšķirtspēju.
Binning lietošanas pamatdoma ļoti vienkārša. Jāizprot debesu kvalitātes mēraukla (FWHM), jeb tas, cik daudz būs iespējams izšķirt detaļas veroties debesīs. Šo aprēķināt pareizi ievadot kameras un teleskopa optikas parametrus piedāvā fotografēšanas programmas, par pamatu ņemot zvaigžņu izmērus attēlā. Pēc manas pieredzes debesu izšķirtspējas kvalitāte Latvijā vidēji variē no 3.5 līdz 4.5 loka sekundēm. Attiecīgi aprēķinot binning 1 izšķirtspēju manam aprīkojumam es iegūstu izšķirtspējas potenciālu 0.69 loka sekundes, kas krietni vien pārsniedz debesu kvalitātes nodrošināto un būtībā rada attēlā tikai lieku sensora radītu troksni nevis sniedz man augstu attēla detalizāciju. Izmantojot binning 2 mana optiskā sistēma jau iegūst 1,37 loka sekundes potenciālo izšķirtspēju, kas ir ievērojami tuvāk debesu nodrošinātajai. Tādejādi es iegūstu labāku SNR (signal to noise ratio) un būtībā 2x zemāka izšķirtspēja man neko ļaunu nenodara, jo attēls pie binning 1 nemaz nebūtu 2x detalizētāks debesu piedāvātās izšķirtspējas limitācijas dēļ. Ja datorā palielināsi binning 2 attēlu ar upsample interpolācijas metodēm būtībā iegūsi binning 1 attēlu tikai ar mazāk noise.
BET! Lai arī šķiet viss skaidrs un manai sistēmai tad vienmēr jāizmanto binning 2, tomēr nav arī tik vienkārši. Lai neiegrimtu vēl garākā rakstā. Pamatā binning režīmu izmantoju šādi:
Binning 1- ja fotografējamais objekts ir ar spēcīgu signālu un liels pa visu sensora kadru (piem. Oriona miglājs). Šādu attēlu pat pie sliktas debesu izšķirtspējas ir diezgan veiksmīgi iespējams asināt digitāli pēcapstrādē un liekais noise ļoti labi "pazūd" signālā. Binning 1 izmantoju arī pārsvarā tīrajam, caurspīdīgajam filtram lielākajai daļai objektu.
Binning 2- ja fotografējamais objekts ir ar vāju signālu, maz zvaigžņotu apkārtni un vai maziņš kadrā (piem. tāla galaktika, ļoti blāvs miglājs). Binning 2 izmantoju arī lielākoties galaktiku RGB filtru ekspozīcijām. Jo filtri ir ar manāmi zemāku signāla attiecību pret troksni (SNR), kā rezultātā binning 2 režīms ir vairāk piemērots šai situācijai.
Binning 3 un 4- tikai kadrēšanas nolūkiem dēļ ievērojami labākas SNR attiecības un lejuplādes dēļ.

Īsumā :) kaut kā tā. Ceru saprotami un noderēs. Neaizmristi, ka binning 2 attēliem jāuzņem attiecīgi binning 2 kalibrācijas kadri.
Veiksmi!
KristapsKem
Baltais punduris
Baltais punduris
 
Posts: 277
Joined: 19 Mar 2013, 01:25

Re: Par CCD kamerām

Postby peleks » 19 Mar 2017, 04:19

Paldies paldies par izsmeļošo atbildi, šovakar pamēģināju gida pasākumu, laikam ir izdevies, tik biku jānoslīpē, un atkal jautājumi -
1. pie gidēšanas (ja bēdīgi atrast zvaigzni) tad ir vēlams tas binnings??
2. cik lielu to ekspozīcijas laiku likt kamerai kuru kā gidu izmantoju?? vai no tā atšķirās korekciju biežums?
3. man tā grafiskā līkne vislaik lēkā +/- pikselis, reizēm, kad zeme nodreb (nebija betona bloku zem kājām) uz 4 pikseļi aizskrien, tad lūk jautājums, pie tā ir zobrati vainīgi??
4. kādu agresivitāti jāliek tam PHD gidam, man uz RA ass stāv 70 uz DEC 100, un ko tas viss pasākums nozīmē
5. kā pareizi nokalibrēt, PHD izmet tādu kā paziņojumu, ka kalibrācija var būt neveiksmīga.. :?:
laikam pietiks, lai es varu sagremot ienākošo informāciju :lol:
un jā kamēr kamerai baterija lādējās, atkal ar to gida kameru paspēlējos, dikti dikti sāk nomākt doma par mono kameru... 8-) taču to visu pasākumu nomāc vel trakāka doma par cenām :?
un jā saulespuķes galaktika beigās, tik bez kalibrācijas kadriem, tik 3 darkiem. tai bildei viens gals ir tāds patumšs, tas laikam dēļ tā, ka offaxis iestumts bij pa dziļu pareizi??
Paldies liels! :)
Attachments
m63.jpg
20x3min ISO200
m63.jpg (4.07 MiB) Viewed 20126 times
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: Par CCD kamerām

Postby kobalts » 19 Mar 2017, 11:47

peleks wrote:1. pie gidēšanas (ja bēdīgi atrast zvaigzni) tad ir vēlams tas binnings??

Ja vien tas palīdz atrast gidzvaigzni... šaurā FOV tas vienmēr nes grūtības, es izmantoju seperētu gidskopu (+~1.5kg)
peleks wrote:2. cik lielu to ekspozīcijas laiku likt kamerai kuru kā gidu izmantoju?? vai no tā atšķirās korekciju biežums?

Jo īsāka expo, jo biežāk koriģēs -optimāli 1-2sec
peleks wrote:4. kādu agresivitāti jāliek tam PHD gidam, man uz RA ass stāv 70 uz DEC 100, un ko tas viss pasākums nozīmē
5. kā pareizi nokalibrēt, PHD izmet tādu kā paziņojumu, ka kalibrācija var būt neveiksmīga.. :?:

Image
Dotais paraugs ir ar nelielu refraktoru sistēmu, -domājams nav sasniedzams ar milzīgu reflektoru...
Galvenais izprast to kā izmantot redzamos datus: History līnijas norāda faktisko sistēmas pozīciju, stabiņi -korekcijas biežumu/daudzumu. Ja pēc vairākkārtīgām viena virziena korekcijām nav faktiska pozīcijas uzlabojuma tad agresivitāte ir pa mazu jeb ir mehānisks ierobežojums (visdrīzāk aplams systēmas balanss). Ja pēc nosacītas korekcijas tūlīņ seko reversa, tad agresivitāte ir pa lielu.
Tārget logs ļoti palīdz noteikt systēmas balansa nepilnības, anoloģija ar šautuves mērķi: ja ložu kūlis ir pa kreisi tēmeklis jākoriģē tai pašā virzienā (astrogrāfa gadijumā jādara kautkas ar balansu).
Ja phd paziņo ka kalibrācija nav izdevusies, tad visdrīzāk tas ir pārāk lielas sistēmas nestabilitātes dēļ. Jāreseto cal.dati ja tādi ir (kautkur zem Tools) un jāsāk no jauna.
Ideāla nebūs nekad! Ne uz HEQ5 ne Paramount MX+!
peleks wrote:bildei viens gals ir tāds patumšs, tas laikam dēļ tā, ka offaxis iestumts bij pa dziļu pareizi??

Lai arī nav pieredzes ar offax, domāju tam ir tkai viena ''superpozīcija'' -FOKUSS! Kadra šaurākajā malā tam pilnīgi noteikti nevajadzētu atrasties. DSLRam tas fiziski var atrasties tikai uz leju, kameras stiprinājuma virzienā. Ja pusēna būs, tad jāņem nost ar Flats.
Bet pēc bildes var viennozīmīgi teikt ka gidēšana ir notikusies.
kobalts
Pārnova
Pārnova
 
Posts: 663
Joined: 07 Jan 2013, 23:23
Location: Riga Mārupe Valmiera Plakanciems

Re: Par CCD kamerām

Postby peleks » 19 Mar 2017, 12:02

Paldies, Paldies, ņems vērā, agresiju ar noņems, savādāk man tur tie stabiņi kā egle izskatījās, tas man arī bik nepatika, ka šamais vislaik griež, bez autogida bilde pa pāris pikseļiem nobīdās pa 30 sekundēm, a te grafikā man rāda dikti lielu ārprātu :D Bet nu gids strādā, par to prieks, pagaidām gida zvaigznes visur varēja redzēt, atliek vien ņemt rokās vīli un pievīlēt visus iestatījumus, taisīt jaunus kalibrācijas failus, un tad jau pa lēnām pa drusciņai :D
p.s. ir jēga likt belt mod virsū?? :shock:
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: Par CCD kamerām

Postby kobalts » 19 Mar 2017, 12:12

peleks wrote:p.s. ir jēga likt belt mod virsū?? :shock:

Ir! Skaidrojums lakonīski,
1. etapā motors-wormgear backlash=0
2. Timingbeltam ir vismazākā periodiskā kļūda no visiem zināmajiem pārnesumiem
3. Ziemā pie -20 nav ziedes kam sasalt
kobalts
Pārnova
Pārnova
 
Posts: 663
Joined: 07 Jan 2013, 23:23
Location: Riga Mārupe Valmiera Plakanciems

Re: Par CCD kamerām

Postby peleks » 19 Mar 2017, 14:53

paldies, vēl pēdējais jautājums, kas tas par HFD parametru zem FHWM :?:
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: Par CCD kamerām

Postby kobalts » 19 Mar 2017, 17:23

peleks wrote:HFD parametru zem FHWM

-Half Flux Diameter (līdzīgi kā FWHM tikai tas tiek aprēķināts pēc nedaudz cita algoritma )
Jēga tā pate, jo mazāka vērtība jo precīzāks fokuss. Vairāk gan iesaku pievērst uzmanību blakus esošai histogrammiņai lai tā būtu smaila, -ja tā plakana, noklipota, pārgaismota PHD būs grūtāk aprēķināt patieso zvaigznes pozīciju.
Vēl pēc šīs vērtības var diezgan labi novērtēt (vienas main/camera expozīcijas ietveros) atmosfēras kvalitātes svārstības, -ja vērtība pakāpeniski samazinās nenozīmē ka fokuss uzlabojās, drīzāk nāk virsū Palagveida mākoņi. Ja palielinās, tad parasti migla, rassa jeb vispār tavā trubā jau ir aisbergs ,)
kobalts
Pārnova
Pārnova
 
Posts: 663
Joined: 07 Jan 2013, 23:23
Location: Riga Mārupe Valmiera Plakanciems

Re: Par CCD kamerām

Postby peleks » 19 Mar 2017, 22:11

kobalts wrote:-Half Flux Diameter (līdzīgi kā FWHM tikai tas tiek aprēķināts pēc nedaudz cita algoritma )
Jēga tā pate, jo mazāka vērtība jo precīzāks fokuss. Vairāk gan iesaku pievērst uzmanību blakus esošai histogrammiņai lai tā būtu smaila, -ja tā plakana, noklipota, pārgaismota PHD būs grūtāk aprēķināt patieso zvaigznes pozīciju.
Vēl pēc šīs vērtības var diezgan labi novērtēt (vienas main/camera expozīcijas ietveros) atmosfēras kvalitātes svārstības, -ja vērtība pakāpeniski samazinās nenozīmē ka fokuss uzlabojās, drīzāk nāk virsū Palagveida mākoņi. Ja palielinās, tad parasti migla, rassa jeb vispār tavā trubā jau ir aisbergs ,)

Oho, paldies, noderīgi, zinās, kad matu žāvējamo fēnu ārā vilkt!! :) :mrgreen:
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

PreviousNext

Return to Tehniskā puse

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 5 guests

cron