Arī manā pusē bija biezi mākoņi, tāpēc pats neko neredzēju, taču šķiet, ka netieši kaut ko no tās tomēr "sajutu".
Reiz tieši šādam nolūkam – iespējamai ģeomagnētiskās vētras novērošanai – uzstādīju parastu sadzīves līmeņa magnetometru (HMC5884 - tādu var atrast arī savos telefonos un planšetēs).
Spriežot pēc nopietno ierīču publiski pieejamajiem datiem, pagājušo brīvdienu vētra bija tik jaudīga, ka to tiešām tai pašā laikā varēja pamanīt arī mans magnetometrs.
(Uz nekādiem zinātniski precīziem un 100% ticamiem datiem noteikti nepretendēju.)
Var salīdzināt ar tā brīža skandināvu magnetometru mērījumiem –
http://imgur.com/lRm7dTMManu datu mērvienība ir mikroteslas, tāpēc nekas nopietns, turklāt šī sensora trokšņu līmenis ir vienkārši nejēdzīgs. Nākamgad varbūt saņemšos uz sensoru ar jutību, kas mērāma nanoteslās. Tas būtu gan vērtīgāk, gan ticamāk, bet tas būs kādreiz.. Pašlaik tas ir tikai eksperiments – vai vispār kaut kas tāds ir iespējams.
Z ass pastāvīgais kāpums saistīts ar temperatūras izmaiņām, citām asīm arī var novērot tāda veida izmaiņas, taču mazākā mērā. Lai gan man tā uzparikte ir dārza tālākajā stūrī 60 cm zem zemes, pagājušo brīvdienu ekstrēmais siltums pamazām spēja par grādu pacelt temperatūru arī tur lejā. Laikam būs jālien vēl dziļāk.
Varbūt vēl kādam ir pieredze līdzīgā polārblāzmu "ķeršanā", kam mākoņi netraucē?
(labots: gramatika)