Krišjānis Punculis - Buzz - Public 1:10 pm
Šodien aprit tieši 45 gadi kopš pirmo reizi atklātā kosmosā izgāja cilvēks. 1965. gada 18.martā PSRS kosmonauts Aleksejs Ļeonovs "Voshod-2" lidojuma laikā 12 minūtes un 9 sekundes pavadīja atklātā kosmosā. Kopā ar Ļeonovu lidojumā piedalījās Pāvels Beļajevs. Iziešana notika apmēram pusotru stundu pēc starta, kad tika piepūsta īpaša slūžu kamera "Volga". Tā kā "Voshod" kosmosa kuģu konstrukcijā nebija paredzēta slūžu kamera, tieši priekš šī lidojuma izveidoja īpašu moduli, kas sevī ietvēra gan pašu no īpaša auduma gatavotu kameru, gan arī nepieciešamās tilpnes ar gāzēm, kuras vajadzīgas slūžu darbībai. Slūžām bija arī divas TV kameras, kuram vajadzēja dokumentēt iziešanu. Lai gan ilgus gadus pēc lidojuma tika uzturētas ziņas, ka lidojums un pati iziešana noritējusi veiksmīgi, 90. gadu sākumā, kad padomju sistēma sabruka parādījās ziņas, ka lidojums varēja beigties ļoti bēdīgi gan pašam Ļeonovam, gan visam kuģim kopumā.
Negaidītas problēmas sagādāja fakts, ka Ļeonova skafandrs atklātā kosmosā ārējā spiediena trūkuma dēļ sāka uzpūsties un brīdī, kad Ļeonovs devās atpakaļ slūžās viņš nevarēja saliekt rokas vai pakustināt kājas. Skafandra problēmu dēļ Ļeonovs nespēj ieslēgt TV kameru, kas bija piestiprināta pie skafandra un vienīgie fotoattēli iegūti no slūžu kameras. Ļeonovs, dodoties atpakaļ slūžās, pieļāva kļūdu un devās ar galvu pa priekšu, tādēļ brīdī kad vajadzēja aiz sevis aizvērt ārējo lūku, Ļeonovs nespēja pagriezties, lai aizvērtu slūžas. Riskējot ar dzīvību, Ļeonovs tomēr spēja uz brīdi atvērt skafandra ventili, tā samazinot iekšējo spiedienu, kā rezultātā skafandrs pietiekoši saplaka un ārējo lūku izdevās aizvērt. Taču problēmas turpinājās, kad Ļeonovs jau bija atpakaļ kuģi, abiem kosmonautiem problēmas sagādāja iekšējās lūkas aizvēršana. Šīs problēmas iemesls nav skaidrs zināms, taču beigu beigās arī iekšējo lūku izdevās noslēgt. Piepūšamo slūžu kameru, kā iepriekš paredzēts, pēc tam atdalīja no kosmosa kuģa.Pēc tam "Voshod-2" veica vēl 17 orbītas un sāka nosēšanos. Taču arī nosēšanās nenoritēja gludi - automātiskā nosēšanās vadības sistēma atteica un kosmonautiem nācās pāriet uz rezerves rokas vadības sistēmu. Šīs kļūdas dēļ nolaižamā kapsula nosēdās ievērojami tālāk par plānoto nosēšanās vietu un nolaidās Urālu kalnu rajonā. Glābšanas vienības kosmonautus, kas nakti bija pavadījuši dziļā sniegā un dažu vilku aplenkumā bez īpaši piemērota apģērba, sasniedza tikai nākamajā rītā.
Ja pareizi atceros, tad toreiz, kad cydonia mums par šo notikumu stāstīja, viņš pieminēja arī lamuvārdus, kurus Ļeonovs pārraidīja uz Zemi inženieriem un citiem iesaistītajiem. Bet nu situācija jau arī bija draudīga – kosmonauts netiek atpakaļ kosmosa kuģī, jo kāds nav padomājis, kāds nav pārbaudījis..
