ideja Par rocket sled launch assist

Lidojošie, rāpojošie un statiskie mehānismi un tajos izmantotās tehnoloģijas, kas paredzētas tuvējā un tālā visuma izpētei

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Katodstars » 11 Mar 2012, 19:43

Kāds vēl reitings. Attiecība, vērtība.
Un Tava gadiem ilgā teorētiskā filozofēšana par tehniskām lietām, nekādīgi tās nepamatojot ar darbiem vai pat aprēķiniem par Tevi neko labu nevēsta. Diemžēl.
Katodstars
Vakuums
 
Posts: 7
Joined: 05 Mar 2012, 14:02

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Epis » 13 Mar 2012, 17:45

Katodstars wrote:Kāds vēl reitings. Attiecība, vērtība.
Un Tava gadiem ilgā teorētiskā filozofēšana par tehniskām lietām, nekādīgi tās nepamatojot ar darbiem vai pat aprēķiniem par Tevi neko labu nevēsta. Diemžēl.

bet par ko liecina klusums ? neko nedarīšana ? tā vispārigi skatoties nevis personīgi runājot par kādu x personu.
vai tad nav labāk kautkas nekā nekas ?

ja fiziski nevaru uzbūvēt raketi ta vismaz padomāt par to lietu ta varu, un domāšana arī ir darbs, tiek tērēts laiks/kalorijas kas ir energija.
un vispār pirms kautko darīt ir jāpadomā vai to vispār ir vērts darīt, un vai kautko var izdarīt !
un te sanāk daudz dažādu ideju/konceptu kurus vispār nav jēga reproducēt pēc to papētīšanas, proti kāda jēga būvēt standart raketi ja skaidrs ka nekas labāks nesanāks kā tiem kas tās būvē pašlaik, un ja runā par Latviju ta netikai nekas labāks nesanāks, bet vispār nekas nesanāks lielāks par kautkādu hobby shopā nopērkamo spēļu raketi, jo to rakešu kas pašlaik Lido uz LEO ar virs 1tonu kravu R&D maksā > miljarda $, vai Lv kādam ir tāds piķis ? protams ka nav.

tādeļ es te orjentējos tehnologiskos meklējumos uz kautko vienkāršu lētu ko pat tik maza valsts kā latvija varētu pacelt un tas būtu virs 1000x Lētāka rakeš tehnologija, proti ja R&D izmaksas piemēram 1ton leo raketei ir 1 miljards $ ta 1000x lētākais rakeš tehnologijai tām izmaksām ir jābūt 1milj $ Ok varbūt pāris desmit miljoni un tas vienalga būtu desmitiem xx reižu lētāk.

piemēram ja izrādās ka var uztaisīt samērā lētu Elektromagnētisko raketes katapultu+lineāro turbīnu galā tad pavērtos iespēja uz tiem krutajiem daudzkārt izmantojamajiem rakeš pakāpju dizainiem, un es te joprojām uzskatu ka pēdējo gadu skaļās preses relīzēs par daudzkārt izmantojamu rakeš būvi ar vai bez lidmašinas palaišanas izrādīsies ļoti dārgs prieks ja vispār tur kas sanāks, bet ja sanāks ta cena diez vai kritīs vismaz ne zem 1000$/kg uz LEO jo nekas pa lielo tajās tehnologijās nav mainījies.
pirms pāris dienām uzpeldēja viena veca ideja par kodoldegvielas pirmās pakāpes daudzkārt izmantojamu nesēj raketi http://nextbigfuture.com/2012/03/friedl ... opper.html tā ir sava veida atbilde uz Falcon9 grashooper dizainu, un protams ka kodolreaktora versija kas izmanto destilētu ūdeni kā reaktīvo massu varētu piedāvāt zemāku cenu, jo kā nekā kodolenergija ir lētākā kas piejama. bet nu aiz bailēm no kodol katastrofas neviens tādas raketes netaisīs, lai gan elektriskās katapulta varētu šādus tādus riskus samazināt vismaz izmēri un vajadzīgās reaktora jaudas toč nokristos līdz kādam sakarīgam līmenim.

jebkurā gadijumā pa lielo rakeš tehnologijas nākotne ir saistīta ar elektrodzinējiem tieši raketes iedzīšanā. un diez vai tie supervadītāj vadi kļūs baigi lētāki, jo tā jau arī ir veca kā pasaule tehnologija un pirms desmitiem gadu jau solīja istabas tempertūras supervadītāj vadus un kā nav tā nav.

karoči es nevaru īsti izdomāt vai megināt no vara plāksnes uztaisīt planu plākšnu elektro magnētu vai megināt uztaisīt kantainu vara cauruli (sametināt vai salodēt salocītu vara plāksni) un ta uztaisīt no tās vismaz vienu pinumu vienkāršam testam.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Mulkari » 20 Mar 2012, 18:19

Nu gan šeit idejas griežas. Cilvēki reizēm saka, ka man pilna galva ar visādām trakām kosmonautikas (un ne tikai :lol: ) idejām, bet tas kas šeit tas jau iet pāri visam :ugeek:
Mulkari
Vakuums
 
Posts: 1
Joined: 09 Mar 2012, 22:01

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Epis » 24 Mar 2012, 00:46

Idejas protams ka ir, bet kā parsti vairums nekam neder šādu tādu iemeslu deļ, vainu tas ir tehnologiskās sarežģītības iemesls, vai arī kāds cits, un parasti lai saprastu vai tajā idejā ir kāda vērtība ir jāpaiet kādam laika perjodam lai varētu tā kritiskāk novērtēt, jo sākumā ka kautko izgudro viss liekās baigi forši un īsti un tas parasti traucē kritiskāk to izvērtēt, un paejot laikam tās emocījas norimst un var padomāt kritiskāk un tad izrādās ka tur ir kautkādas problēmas, vainu ir pa sarežģitu, vai ekonomiski neizdevīgi jo nav attīstījies vēl LEO transports un nav piemēram regulāri ikdienas lidojumi uz ISS, tas protams ir piemērs priekš tām super duper lielajām idejām kā kilometru garo kalnu nogāžu katapulas scenārijos kas izsviestu raķetes 5-6km augstumā ar virs Mach3 ātrumu. Tādeļ tādas nereālas idejas ir jāatmet un jādomā par kautko reālāku un savā veidā arī multifunkcionālāku.
Man piemēram patīk tā lidmašinas kosmosa 100km suborbitālā turisma pieja kur izmantos itkā esošo aviācijas infrastruktūru/tehnologiju lai to SS2 kuģi paceltu gaisā un dotu tam tīri lielu starta ātrumu un augstumu, bet vienīgā problēma tajā shēmā ir neefektīvās lidmašinas kas ir smagas ar zemu celtspēju salīdzinot ar raketēm, bet priekšorcības ir tajā ka to pašu lidmašinu var izmantot ne tikai tā SS2 turistu kuģa startēšanai bet arī citu kravu pārvadašānai, līdz ar to pats lidaparāts būs noslogots arī tad ja nebūs neviena kosmosa tūrista ko vizināt un tas protams samazina visas izmaksas tai virtuālajai Leo transport pirmai pakāpei (lidmašinai), un tādeļ šitā mana pēdējā katapultas ideja ir tieši tāda ka to katapultu teorētiski varēs izmantot arī citām vajadzībām, kā piemēram:
izstrādāt katapultējamu lidmašinu, un ja vertikāli katapultē lidaparātu iedzenot to līdz vajadzīgajam ātrummam kādi 400-500km/h tad teorētiski tādai lidmašinai vaidzētu mazākus spārnus, mazākas jaudas dzinējus, un vieglāku riteņu šasiju kas domāta vieglākai lidmašinai jo pie nosēšanās lidmašina būs tukša un daudz vieglāka nekā katapultējoties, un var vispār uztaisīt kravas lidmašinas kas savu kravu izmet ārā un tās varētu būt super vieglas kā faktiski pašas raķetes es te runāju par lidmašinas tukšmassu 1/15-1/20 kur spaceX raķetes pašmassa ir 1/30, un faktiski tā katapultējamā kravas lidmašina arī būtu tā katapultējamā raketes pirmā pakāpe kas izdedzinās visu savu kravu(degvielu), atdalīsies no raketes un tukša planēs, lidos atpakaļ, un tad viņa svērtu 1/15 no starta massas un protams ka tik vieglai lidmašinai būs vajadzīgi ļot mazi spārni, nosēšanās riteņi, un protams ka maza izmēra reaktīvie dzinēji, un piemēram tādu katapultējamu pārtaisītu kravas konteineri teorētiski varētu izmantot meža ugunsgrēku dzešanai, vai arī lauku laistīšanai, miglošanai vai cita tipa kravas mešanai un cena ja kas varētubūt ļoti zema jo energija kas vajadzīga lai stransportētu būtu samērā zema, jo pašas lidmašinas pašmasa būtu ārkārtīgi zema, ar labu airodinamiku, bet ir viens ierobežojums un tas būtu ceļošanas distance un ja katapultē lidmašinu bez jaudīgiem rakeš dzinējiem ta ja lidmašinas turbo dzinēju jauda ir ļoti maza tad skaidrs ka tā nekur tālu neaizlidos iespējams 10km jo tā faktiski planēs un neko labi planēt viņa nespēs jo spārni ta būs mazi, tākā tā lidošanas trajektorija būtu līdziga pusaplim, lai pagarinātu distanci var pielikt vainu jaudīgākus rakeš dzinējus, vai arī lielākus spārnus+jaudīgākus reaktīvos dzinējus, vispār te grūti patiekt kas labāks jo ja liek rakeš dzinējus ta var sasniegt ļoti lielus ātrumus virs Mach 1-2 un tad lidmašinai nemaz nevaig lielus spērnus lidojot ar tādu ātrumu, savkārt ja ātrums ir mazs ta vaig jaudīgus reaktīvos dzinējus+lielus spārnus, un tas jau līdzinātos ļoti parastai lidmašinai un tādu parasto lidmašinu tīri praktiski vairs nav izdevīgi katapultēt deļ garajiem spārniem, tākā labāk tomēr izvēlēties rakeš dzinēju katapultējamu lidmašinu, un atmest domu par parastu lidmašinu katapultēšanu.
Lidmašina varētu būt līdziga space shattle ar samērā maziem spārniem priekš tik smagas lidmašinas (100 tonas) protams šatlā pašā nav neko daudz degvielas iekšā un vispār tas ir baigi smags klucis, un es te vienkārši to pieminu spārnu deļ jo priekš tik smaga kluča spārni patiešām ir mazi un tas protams spēj tikai planēt lejā, un lidmašinai kuru katapultēs lidošanas trajektorija būs tieši tāda planēšana lejā no liela augstuma kā šatlam tākā izmēri tur būs nelieli.
piemēram ja paņem kādu komerciālo lidmašinu kas pēc svara līdziga shuttlam Airbus A321
http://www.airbus.com/aircraftfamilies/ ... fications/
sver ap 90tonām pie pacelšanās, spārnu platums ir 34m garums 44m bet shattla izmēri ir 23m un garums 37m faktiski šatls ir mazāks kompaktāks un par 10-20 tonām smagāks jo shatla pilnā starta masa laikam bīj 110tonas. vārdsakot tas parāda uz to tendenci kādas varētu būt katapultējamās, visticamāk rakeš dzinēju, transport lidmašinas, kas vainu kravu izmetīs (tas būtu viss lētākais variants) vai arī kā šatls ar visu kravu nosēdīsies kādā citā lidlaukā.
godīgi sakot tādas šatla stila katapultējamās lidmašinas ļoti labi skeilojās izmēros un kravas massā, proti ja pašlaik viss viss smagākā kravas lidmašina sver 640tonas Antonov an-225 un krava tur ir tikai 250 tonas, kur aviācijā limitus nosaka turbīnu jauda un spārnu platums ta šhatla stila katapultējamās lidmašinas teorētiski limiti būtu tikai vienīgi dzinēju jauda un rakeš dzinēji ir daudz daudz reiz jaudīgāki piemēram viens RD-170 dzinējs izspiež 755 tonas lielu jaudu un tas nozīmē ka tas katapultējamais šatls teorētiski var aiziet svarā līdz pat vairāk tūkstoš tonnām piemēram 2000 tonu smaga lidmašina normāli vai ne ? tas jau būtu konkurents dzelzceļam. un tie lieli super gigant izmēri vispār ir vajadzīgi lai tā rakeš katapulta varētu katapultēt vienādas massas lidmašinas un vienādas massas LEO raketes un ja piemēram pilnā space shattla rakeš kompleksa massa ir ap 2000 tonas ta apmēram tik jaudīgu starta katapultu arī vaidzētu, un ja ir uzbūvēta tāda super jaudīga katapulta ta kādeļ gan lai to neizmantot 2000 tonu smgu raķeš lidmašinu katapultēšanai ?
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Epis » 18 May 2012, 18:05

Domājot par to kā lai šito visu tehnologisko ideju par lināro Elektro+turbo rakeš hibrīd sistēmu padara ekonomiskāku un arī effektīvāku, proti lētāku,un nonācu pie jaunas Versijas.
un tad mana jaunā versija kas ir 2-3X labāka / lētāka nekā tā vecā kuru es tur zīmēju tās rakeš turbīnas + lienārā magnēt motora novietojumu pie degvielas tvertnes, + tur bīj daudz dažādas neskaidrības starp to kādas jaudas motorus likt, un arī vai taisīt elektro katapultas ceļu atsevišķi no turbīnas ceļa, vai kopā, un es tagat esu šito visu līdz galam izdomājis.
Tātad jaunajā sistēmā:
1. 1 lineārais Elektro motors, ar vienu sliedi visā katapultas garumā, tātad ja katapulta ir 1km gara un izejas ātrums ir ap 250-300m/s ta elektro motoram ir jāiet viss ceļš līdz augšai.
2. Lineārā sinhronā Elektro motora jauda būs tāda lai tas dotu raketei paātrinājumu 1-1.2G, proti lineārais motors faktiski vairāk būs domāts priekš drošibas pasākumiem, jo ja startē raketi un pēc pāris sekundēm starta nestrādā kāds rakeš motors ta skaidrs ka starts ir jāatliek un raketi vaig apstādināt un ta ja rakete apstājās 0.5-1km augstumā tad izmantojot lineāro motoru tā viegli tiks nolaista atpakaļ starta tunelī, un arī rakeš testiem, turbīnas testiem tādu lineāro motoru vaig, tādeļ tā jauda ir tikai tik liela lai tas spētu noturēt uzpildītas raketes massu, līdz ar to magnētu motors būs svarā ļoti viegls un tas lidos līdzi visām rakeš pakāpēm, es domāju ka tas svērs 1/25-1/30 no raketes kopējās massas, kas nav daudz.
principā ja raketi startē ar 40m/s/s paātirnājumu pa 1.1km garu torni ta iedzīšanās laiks līdz izlidojumam ir 7.5s un domāju ka pirmajās 5s varētu startu Apstādināt, Apmēram kā tas ir SpaceX kur viņiem ir krutas starta diagnostikas sistēmas, kas pārbauda raketes darbu uz pilnu jaudu pāris sekundes un tikai tad atlaiž raketi no starta laukuma lidojumam, un šādai katapultai vaidētu garantēt arī līdzīga stilla drošibas pasākumu un vispārēju pārbaudi, tādeļ arī ir tas Lienārais motors, kas var gan raketei stabilizēt, ja kāds motors neiet, vai rodās kādi griezes momenti, dažādas citas problēmas, ta motors to kustīgo raketi noturēs vietā un droši nolaidīs lejā, tākā lineāro motoru vaig.
3. Vaig mehānisku Liftu kas spējīgs raketi katapultēt līdz kādiem 40-50m/s ātrummam pašā sakumā, faktiski dot pirmo grūdienu, jo švakais Lineārais motors to vienkārši nespēs, un startēt rakeš dzinējus diļi šahtā nav prāta darbs, + rakeš lineārai turbīna normāli strādā tikai ta ja ir jau uzņemts ātrums, kā visas turbīnas, savadāk tiks izkausētas lineārās turbīnas bleķa konstrukcija. Līdz ar to vaig lētu veidu kas dotu pirmo grūdienu + konstrucijas liftu šā vai tā vaig, un tas varētu būt viss vienā, gan kā patstāvīgs lifts, priekš servisa un uzstādīšanas, gan arī kā starta katapulta.
4. 8 rakeš dzinēji novietoti 30 grādu lenķī, salikti pārī vertikāli pa diviem gabaliem viens virs otra tā lai 2 dzinēji ietu pa 1nu turbīnas torņa lāpstu sliedi, un kopā tornim būtu 2 sliedes ar lineāro turbīnu, tātad lai saliktu 4 dzinēju blokus uz 2 sliedēm vaig pārvietot 2 dzinēju blokus uz raketes vidu, proti katrai rakeš pakāpei pa 2 dzinēju blokiem (jeb 4 rakeš motori) un otrai pakāpei tas pats 2 bloki, 4 dzinēji, un sanāk tā ka pārvietojam pusi no raketes dzinējiem uz vidu, un tie kļūst par raketes 2 pakāpes dzinējiem, bet startējot degvielu tie ņems no pirmās rakeš pakāpes, lai pēc atdalīšanās 2 pakāpei būtu pilna degvielas bāka.
dzinēji protams pēc starta visi 8 turpinās strādāt un 1 pakāpes varēs mainīt savu lenķi uz 0 grādiem bet vidējie ies ar to pašu 30 vai mazāku karoči no 20-30 grādiem un pēc pirmās pakāpes nomešanas varēs ieņemt 0 grādu pozīciju.
šāds dzinēju izvietojums ir vajadzīgs lai:
4.1 izlīdzinātu lielo G-paātrinājumu, proti lai 1 pakāpei nav jānes uz sevīm visu 2 pakāpes massu pie lielā 5G starta, tas atvieglos strukturālo massu.
4.2 izmanto lietderīgāk rakeš dzinējus, proti 2. pakāpes dzinēji strādās no paša starta, līdz ar to ietaupās vesels dzinēju pāris, ko pretējā gadijumā viadzētu likt apakšā, pa piemēru var ņemt Falcon Heavy dizainu kur ir 3x F9 raketes rindā un par pirmo pakāpi kalpo malējās raketes kas caur crossfeed baro centrālās raketes dzinējus, un šeit torņa katapultā nav iespējams šādi sāniski nolikt 2vus 1 pakāpes dzinējus, itkā varētu, bet tas būtu neekonomiski jo vaidzētu būvēt katram dzinēju blokam savu turbīnas sliedi, un sliede maksā naudu, līdz ar to ja pa 1 sliedi iet 4 rakeš motori tas ir daudz izdevīgāk nekā 2vi vai pat 1, tur ietaupās nauda līdz pat 4x sliedes izmaksās, + arī samazinās rakeš dzinēja jauda kas iet pa sliedi ja pa to iet 4 dzinēji nevis viens liels, līdz ar to sliedes spārni/lāpstas var būt izmēros mazāki, taisīti mazākām slodzēt, kas nozimē vieglāki un lētāki.
Proti šis rakeš dzinēju izvietojums ka 1 sliedi iet 4 dzinēji un ir 2 sliedes(jo minimums ir 2 sliedes kā tādas lai kompensētu sānisko slodzi ko dod 30 grādu dzinēja konfigurācija, tātad šis modelis ar 2 sliedēm un 8 dzinējiem 2 dzinēju stāvos ir viss lētākais variants no tiem kas bīj.

Runājot vēl par ekoniju ta tākā skaidroju par tām lineārās turbīnas 2 sliedēm un 8 motoriem kas pa to iet tā tas pats ir ar 1 lineāro elektro motoru kas iet pa 1 sliedi, jo ja atkal taisītu simetrisku dizainu ar 2 vai pat 3 lineāriem motoriem ta faktiski sanāktu tā ka kopējais sliežu ceļš būtu 3X garāks ja izmanto tāda paša izmēra magnētus, jeb paņem 1 sliedes motoru kas uzmontēts raketes malā un sagriež 2-3 daļās un pievieno 1 rakeš pakāpei, un tas rada 2-3X izmaksu celšanos.
Tātad es esu izstiepis visu raketi garāku lai samazinātu nepieciešamo katapultas torņa lineāro motoru (elektro/turbo) infrastruktūru, to var salīdzināt ar izmaksu optimizāciju, dizaina optimizēšanu, lai lētāk,protams ka tam ir mīnusi, kā galveno var minēt 2 pakāpes dzinēji kas karsēs pirmo pakāpi, un vaidzēs to 1 pakāpi bišķi nostiprināt ar termo pārklājumiem lai neizcepjās, bet tos termo aizsargus ša vai tā vaig ja grib lidot atpakaļ un nosēsties vainu vertikāli, vai horizontāli.
minus vēl ir saistīts ar 2 pakāpes dzinējiem kas esot lenķī dos ārā mazāku spēku iespējams pa kādiem padsmit % punktiem. un godīgi sakot izņemot to negatīvo vidējo dzinēju atrašānās vietu nekādu citu mīnusu vairs nav, visi pārējie ir tikai plusi un domāju ka to + ir vairāk un tas atsver tos mīnusus.

Lai labāk saprastu velāk ielikšu bildi, tagat vēl nav gatavs zīmējums.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Andris R » 25 May 2012, 00:21

Visu cieņu, Taviem meklējumiem! Tomēr, tās ir iemītas taciņas, un ‘’tehnoekonomiskās’’ nianses ir skatītas un lūkotas ar daudz lielāku ‘’intelektuālo ‘’ resusu , ne kā vienpatnim pieejams, lai lauztu ledu vajadzīgs vismaz – Cialkovska fenomens.... Visu cieņu ... bet nesaskatu to....
Andris R
Pārmilzis
Pārmilzis
 
Posts: 579
Joined: 16 Feb 2009, 13:29
Location: Zilupes nov.

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Epis » 25 May 2012, 10:28

Andris R wrote:Visu cieņu, Taviem meklējumiem! Tomēr, tās ir iemītas taciņas, un ‘’tehnoekonomiskās’’ nianses ir skatītas un lūkotas ar daudz lielāku ‘’intelektuālo ‘’ resusu , ne kā vienpatnim pieejams, lai lauztu ledu vajadzīgs vismaz – Cialkovska fenomens.... Visu cieņu ... bet nesaskatu to....


Tie kas parsvarā nodarbojās ar to tehnologisko Pētīšanu ir Valdības Algoti cilvēki, kas ir arī skolojušies par konkrētām tehnologijām ir šīs idelogiskās propogandas slazdā, un bieži vien tie cilvēki klusībā pēc noklusējuma piekrīt alternatīviem viedokļiem, bet oficiāli runā pavisam ko citu, jeb to ko no viņiem sagaida vadība, un valsts pasūtījums, un tie kas paver muti tiek uzskatīti par autsaideriem/trakajiem un nokritizēti + vēl sāk apšaubīt viņu spējas, līdz ar to
reti kurš vispār uzdrošinās. ir dzirdēts citās sfērās par zinātniekiem kā piemēram tos kas pēta globālo sasilšanu, un ta tos kas tai nepiekrīt nefinansē, un viņu pētijumi nevienam nav vajadzīgi un dienas gaismu masu mēdijos tā arī neierauga, + tur arī izrēķinās ar cilvēkiem, vārdsakot tā ir politika, kurā ir stipra cenzūra. un kādeļ gan tāpat nevar būt rakeš tehnologijās ? tur viss ir tas pats.
faktiski ja grib kādu neatkarīgu viedokli ta jāmeklē cilvēki kas nav ar akadēmisko izglītibu tajā nozārē, kam nav nekādas saistības ar to nozari, un kas nav ietekmējami matreāli, vai reputācijas jautājumā no nozares, parasti tie ir kautkādi hobby brīvā laika fanātiķi, vai vienkārši kam tā lieta intresē, un tur domu lidojums ir pavisam citā līmenī, un kvalitātē, un galvenais kritērijs ir Fakti, fizika un logika. nevis politika, politiskais kurs, ideologija, un korporatīvās intreses, vai vienkārši saglabāt savu labi iesildīto darba vietas krēslu.

galvenais saprast kādeļ tie meklējumi nonāk pie šādiem konceptiem !!

es šeit neskatos uz kautkādām šobrīd neesošām tehnologijām, bet gan uz tā kas ir piejams tulīt un tagat. tātad šis ir sava veida scenārijs tam ko cilvēkiem darīt ja nākošajā gadsimtā nerodās nekādi radikāli jauni, vai energo effektīvāki rakeš dzinēji (kodoldegvielas dzinējus jau neviens neatļaus it sevišķi kā raketes pirmo pakāpi.)
proti te var runāt par to ko darīt ja cilvēce neizgudro neko labāku par ķīmiskās degvielas dzinēju, jebkāda veida un formas, pat Skylone dzinējs nedos vajadzīgo izrāvienu, proti tas uzlabos situāciju par kādiem Procent punktiem tajā nozarē, bet revolūciju kā reklamē tas neradīs, revolūciju var radīt kas ?
1. jebkāda tehnologija kas samazina kopējo raketes massu uzreiz par 20-30%.
2. būs daudzkārt izmantojamas visas pakāpes, un šeit lai tas notiktu un pietem būtu vēl ekonomiski izdevīgi, jo uztaisīt jau var bet ekonomijas nebūs, strukturālai tukšmassai ir būtiski jākāpj, un šādu kopējo massas kāpumu var atļauties tikai tās tehnologijas kas samazina raķetes veicamo Delta-V pa lēto, jo pa dārgo samazināt raketes Delta-V nozīmē to startēt no lidmašinas 10km augstumā ar Mach1 ātrumu, bet tas ir ļoti dārgi un ekonomiski neizdevīgi (meginājumi jau ir bījuši un tas nestrādā).
3. Ekanomiskais izdevīgums rakeš tehnologiju inovācijās jau sen kā ir beidzies, jo katra nākošā uzlabojuma % izmaksas aug geometriskā progresā pret reālo ekonomisko ieguvu, līdz ar to svied naudu cik gribi lai uztaisītu labāku rakeš dzinēju, tāpat nekādu izrāvienu nedabūsi, un nekad neatpelnīs.
tātad ir skaidri jāsaprot ka tehnologija ir savas iespējas izsmēlusi un jāsāk domāt citā vierzienā tur kur vēl ir iespējas un ko vēl neviens nav darījis.

un Ja tagat samierinās ka tuvākā gadsimtā nebūs nekādi tehnologiskie izrāvieni varbūt pat tuvākā gadu tukstotī, šajās ķīmisko degvielu raketēs, tad ko cilvēcei darīt ??
1. var uzlabot Delta-V vienkārši uzbūvējot raketes starta laukumu aukstu kalnos piem 5-6km augstumā un vēlams tuvāk ekvadoram tad ieguvumi kravnesībā ir uzreiz mērāmi pārdesmit %. šī metode ļoti vienkārša un vesture rāda ka ir jau sperti pirmie soļi starta laukuma būvniecībā tuvāk ekvadoram lai iegūtu 30-40% kravas pieaugumu, kā piemēru var minēt franču gvineju kas ir eiropas roku darbs, jo startēt no eiropas un krievījas ir super neizdevīgi, un nākošais logiskais solis būtu pakāpties 3-4 km augstāk virs jūras līmeņa tajos pašos platum grādos, un ticiet vai nē ja tehnologiskā progressa nebūs vēl pāris gadu desmitus ta ies tajos kalnos, jo ieguvumi tur ir lieli.
2. nākošais ir uzlabot Delta-V ar kādu raketes iestumšanas līdzekli, tas ir sarežģitāk nekā pirmajā punktā,bet cenas ziņā ja salidzinātu scenāriju kur taisa starta platformu augstu kalnos 5-6km vai arī uztaisa vertikālu 1km garu elektro/turbo katapultu, ta cena katapultai varētu būt vaiākas reizes zemāka, bet effekts ko dotu katapulta būtu labāks vai vismaz tādā pašā līmenī kā starts no tiem 5-6km.
kalna virsotnes mīnus ir nenormālie infrastruktūras ieguldījumi, kas pārsvarā ir ceļi, dzelzceļš, un otra problēma ir lielais augstums 5-6km kas ir īpaši skarba vide cilvēkam un vaig skābekļa maskas, un telpas ar paaugstinātu iekšējo spiedienu, tākā tajās teleskopu observatorijās augstu kalnos, un tās arī maksāja baigo naudu, un visa logistika, sākot ar pārtiku, ūdeni, degvielu makā lielu naudu, tākā ja salīdzina izmaksas katapultas tornim kas novietots izdevīgā viegli piejamā vietā, pie kādas ostas, kautvai tajā pašā Franču Gvinejā, ta ikdienas izmaksas + arī pate būvniecība tornim būs zemākas. nekā kalnu virsotnes starta laukumam.
3. pēdējais scenārijs ir būvēt katapultu uz kalna virsotnes tajos 5-6km ta varētu viss vairāk samazināt Delta-V.

logiskākais attīstības scenārijs man liekās tads ka vispirms būs pus kilometru augsta virszems katapulta, ar pārsimt metru dziļu pazemes tuneļa sekciju, tā ka kopējais garums būtu savi 700-800 metri. un tad ka šito tehnologiju kārtīgi apgūs, ar tās palīdzību nolaidīs LEO kravas cenu zem 100$/kg tad pēc kāda laika lai sasniegtu vēl austāku energo effektivitāti un vēl zemāku cenu visa cilvēce apvienos savus spēkus un uzbūvēs kalna virsotnes katapultu kas cenu nolaidīs līdz 50$/kg un tālāk godīgi sakot vairs iet nebūs kur.
Tad ka cena ssasniegs pirmo līmeni 100$/kg ta tā tehnologija jau varētu atvērt patstāvīgas mēnes bāzes būvniecību, menes resursu rakšanu, asteroid rakšanu, un pirmās cilvēku misijas uz marsu, orbitālo turistu hoteli, un pārsimt cilvēku ietilpīgu orbitālo stacīju ar mākslīgo gravitāti patstāvīgai dzīvošanai.
otrā posmā ka cena nolaidīsies līdz 50$/kg ta varētu runāt par patstāvīgu marsa kolonīju un meginājumu to kolonizēt, vai kā citādies pārveidot, + arī mēgināt uztaisīt pārsimt gadu dzīvotspējīgu paaudžu kuģi kuģošanai uz citu saules sistēmu.

karoči bez tehnologijām kas spēs samaiznāt Delta-V nekādas attšitības nebūs.

beigu beigās es nēsu vienīgais kas šo vienkāršo likumsakarību ir pāratklājis, nets ir pilns ar šādiem argumentiem no dažādiem cilvēkiem.
To kam beigās būs taisnība radīs laiks.
Laiks vienmēr parāda kam ir bījusi taisnība, tāpat kā politikā laiks parāda kura politiskā sistēma attīsta tautu un kura to iznīcina (pāris gadu sesmitiem to spilgti var redzēt) tāpat arī rakeš tehnologijā laiks jau ir parādījis ar SPace Shuttle izgāšanos kas seit strādā (sojuz) un kas nestrādā ilgtermiņā, un SpaceX pēc būtības ir tehnologiski tādā pašā līmenī ka Sojuzs ar LOX/RP1 dzinējiem, un bišķi labākām kompozīt degvielas bākām un elektroniku. tākā tas jau vien ir spēcīgs signāls ka nespēj neko radikāli labāku/ Lētāku viņi tur radīt, un visi tie kas mēgina iet citu ceļu cieš sakāvi.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja Par rocket sled launch assist

Postby Epis » 23 Jan 2013, 00:20

nesen iznāca viens Nopietns pētījums par šo te tēmu, jeb to cik lielu kravas pieaugumu teorētiski varētu dot ja raķeti iestumtu startā (katapulta) vai arī startētu no lielāka augstuma(izmet no lidmašinas) vai arī abi kopā proti met no augstuma ar kādu konkrētu ātrumu. Pētījums ir tīri garš un apjomīgs, izskatās pēc tīri nopietna darba. reku tā nosaukums un links.
"Assisted-Launch Performance Analysis: Using Trajectory and Vehicle Optimization" http://repository.tudelft.nl/view/ir/uu ... f955a2534/
info:
Author: Vandamme, J.M.V.
Mentor: Ambrosius, B.A.C.
Faculty: Aerospace Engineering
Department: Space Engineering
Programme: Astrodynamics & Space Missions
Type: Master thesis
Date: 2012-12-06
Embargo lifted: 2012-12-20

karoči iesaku izlasīt un pa lielo mana teorīja jeb paš veiktie aprēķini ir pareizā virzienā, vismaz doma ir pareizā virzienā. pēc tā dokumenta sanāk tā ka ar KeroLox degvielas dzinēju iestartējot raketi ar 400m/s ātrumu (augstums 0km) var dabūt to pašu effektu, kravas pieaugumā, kā startējot raketi no 40km augstas starta platformas ar 0m/s ātrumu proti tas mozīmē ka ātruma palielinājums dod daudz lielāku effektu nekā augstums kādā startē un sanāk tā ka palielinot raketes starta augstumu pa 100 metriem iegūstais effekts ir tāds kāds būtu ja raketei katapultētu ar ātrumu 1m/s, proti katrs katapultējamais ātruma pieaugums pa 1m/2 palielina raketes starta augstumu pa 100 metriem.
man liekās ka es agrāk domāju ka startējot raktei augstu kalnos deva lelāku effektu nekā tas izrādās šajā pētījumā, bet cik atceros man sanāca lielāks pieaugums no ātruma palielināšanas, protams kombinācija ātrums + augstums dod viss vairāk.
reku grafis no tā pdf
vēlāk kautko paanalizēšu un apskatīšos + salīdzināšu savus vecos komentus un izspirestos kravas pieauguma scenārijus ar šitā pētijuma datiem.
Rocket_assist_speed_vs_altitude.png
Rocket_assist_speed_vs_altitude.png (342.17 KiB) Viewed 944 times


tur dokumentā ir lejā tabulas ar cipariem un tur sanāk tā ka raketi startējot ar 300m/s raketes kravas/pašsmassas % ir 4% salīdzinot ja startē bez nekādiem palīglīdzekļiem ta kravas/pašmassas atiecība ir tikai 2,1% proti ja dod raketei grūdienu 300m/s sekundē krava pieaug 2X reizes.
man liekās ka lai cik arī dārga būtu katapulta ja tā spēj dubultot raketes kravu 2 reizes ta tas būtu bez jautājumiem ekonomiski izdevīgi. proti mana prognoze ka nākošā tehnologiskā kosmosa revolūcija būs tieši šajā raketes iestumšanas jomā, izmanotjot uz zemes būvētu infrastruktūru, kas būs daudzkārt izmantojama un iestums raketi ar vismaz virs >300m/s lielu ātrumu.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Previous

Return to Tehnoloģijas

Who is online

Users browsing this forum: Bing [Bot] and 1 guest

cron