Gaismas ātrums atstarojoties.

[Māris]

Piemirsis esmu mazliet fiziku, bet prātā ienāca āķīgs jautājums, iespējams ka liksies stulbs zinātājiem, kas orientējas šajos jautājumos.

Ja gaismu aplūko kā fotonu plūsmu un ja gaismas ātrums vienmēr ir vienāds, tad kāds būs fotona ātrums atstarošanās brīdī? Tā kā gaisma maina virzienu gan pa leņķi, gan dažreiz pilnīgi precīzi pretējā virzienā, tad kādu brīdi fotonam mainot virzienu būtu jāsamazina ātrums līdz tas pilnīgi apstājas un sāk pārvietoties pretējā virzienā. Tas protams ja kustību apskata no klasiskās mehānikas, bet te ātrumi ir tādi ka jāskatās no relativitātes teorijas viedokļa. Kā izskaidro šo gaismas virziena maiņu Einšteina relativitātes teorija?

[rancune]

Neesmu lietpratējs, bet domāju,ka Tavs uzskats par klasiski mehanisko atstarošanu ir pareizs. Tas būtu tikai loģiski .

[Māris]

No klasiskās mehānikas ir pareizi, tomēr šeit ir relativitātes teorijai atbilstoši ātrumi. Ja pareizi atceros no vidusskolas laikiem, tad ja fotons apstājas līdz 0 m/s, tad viņš vienkārši pazūd, nu sanāk ka viņš (fotons) nevar būt bez ātruma (varbūt ka kļūdos, bet kaut kāds uzdevums vidusskolā līdzīgs uz šo tēmu bija), šajā gadījumā atstarojoties nedrīkst fotonam apstāties, jo nepaliks kam atstaroties, tomēr šie atstarojas.

[dzimmijs13]

Varētu būt ka fotons, attiecībā pret saviem niecīgajiem izmēriem, neapstājas, bet kustībā maina virzienu. Tas ir, mums liekas ka gaisma atstarojoties nāk atpakaļ pa to pašu ceļu, bet fotonu miriādes tikai maina trajektoriju kustībā.

[Māris]

Man tagad vēl viens domu grauds iešāvās prātā. Tas fotons pārvietojas pa ideālu taisni vai arī pa sinusoidālu ceļu, atbilstoši gaismas staru frekvencei?

[cydonia]

manuprāt, vadošais ir uzzkats ka a) fotonam nav masas, un b) to var apskatīt kā vilni. bez tam, fotona atsitiens (ja tāds pastāv) vēl ir tikai ziediņi, salīdzinājumā ar elementārdaļiņu (arī fotona) brauna kustību. man tā joprojām šķiet pilnīgs haoss.

[Māris]

Es te vienkārši aizdomājos par fotonu ātrumu, tāpēc pieminēju vai tas pārvietojas pa taisnu līniju vai pa gaismas frekvences līniju, ja protams gaisma tiek apskatīta kā fotonu plūsma. Ja fotons pārvietojas pa sinusoidālu līniju (atbilstošu frekvencei) vai arī tam piemīt vēl kādas kustības īpašības, piemēram, Brauna kustība, tad tā lineārais ātrums sanāktu ātrāks nekā gaismas ātrums, bet tas protams ja apskata kustību pēc klasiskās mehānikas, cik esmu par relativitātes teoriju dzirdējis, tad tā neapskata šāda veida jautājumu vispār, vismaz es nekur neesmu manījis kādu izskaidrojumu šim. Principā šeit jau iet runa par viļņa dabu kā tādu (jebkura elektromagnētiskā viļņa, ne tikai gaismas), nekur nav sanācis atrast aprakstus, kas skaidrotu viļņa pārvietošanās būtību, daļiņu trajektorijas utt. Varbūt ja kāds uziet kādiem šāda veida filozofiskiem (labāk tomēr tehniskiem) rakstiem internetā, ievietojiet lūdzu linku...

[hmmzis]

Cik palasiju internetaa malziet, tad sanaak ka tas fotons, kas ir nonaacis spogulii vai jebkaadaa citaa atstarojoshaa virsmaa, nebuus tas pats kas nonaaks pie spogulja atteela noveerotaaja (acs, sensors utjp.). Sanaak taa, ka fotons nonaak atomaa, tur tiek absorbeets un tad tas pats atoms izstaro jaunu fotonu.

http://www.physicsforums.com/archive/in ... 32826.html

V.

[syntetik]

Ja cilvēkam ir izdevies uztaisīt spoguli - panākt, ka fotons atstarojoties uzražo jaunu, praktiski tikpat kvalitatīvu fotonu, tad jau līdz ierīcei, kas kustās ātrāk par gaismu, nav tāls ceļš ejams! Man, kā absolūtai nullei fizikas mācībā, liekas, ka var uztaisīt "reaktīvu" dzinēju līdzīgu, kāds ir lidmašīnā, tikai gaisa vietā pumpē fotonus. Žēl tikai, ka neviens organisks ķermenis neizturētu. Līdz ar to nespīd mums vīkendus pavadīt uz citām planētām

[hmmzis]

Syntetik, tur vileeks galiiki nepiekaa nav vainiigs. Taas vienkaashi ir materiaalu iipashiibas kas to panaak. Un idejas par taadiem dzineejiem kaa tu mineeji jau kaadu laiku pastaavs - http://en.wikipedia.org/wiki/Reactionless_drive

Ir tikai viena probleema ar shaadiem dzineejiem - kur njemt tik daudz energjijas?! Ja netici, pareekjini pats cik vajag daudz energjijas iepumpeet laazeraa lai tas uzgjenereetu kaut vienu milinjuutonu. Ja nu gadiijumaa energjijas probleemu izdodas atrisinaat (pie reizes arii atrisinot pasaules energjijas probleemas), tad es tam agregaatam labaak tuvumaa neraadiitos (gaiss nav tas labaakais plazmas dzeseetaajs ).

Starp citu, fotonus razhot nav paaraak sarezhgjiiti - atliek tikai kautko uzsildiit liidz pietiekoshai temperatuurai.

V.