Neesmu šī lauciņa eksperts, taču mēģināšu uzrakstīt savu izpratni par gravitāciju.
Pirmkārt, Māris, atvainojos Tev, ka biju parāk ass.
Otrkārt, gravitācijas modelis ar bumbām uz auduma dod pilnīgi šķērsām izpratni par gr. būtību. Tas, ka gr. tiek attēlota ar gr. palīdzību manuprāt ir tikai pozitīvi, jo piedod modelim vismaz kaut kādu ticamību. Sāksim ar to, ka modelis ir tikai 2D, kamēr gravitācija darbojas 4D laiktelpā. Starp citu, ja centīgi piedomā, tad 4. (laika) dimensijas eksistenci ir iespējams iztēloties, bet 5 vai vairāk gan ne. Te ir bildīte
http://superstruny.aspweb.cz/images/fyz ... vity3d.gif
ar 3D laiktelpas izliekumu. Drusku labāk, bet iztrūkst laiks. Tālāk, modelī telpa apliecas ap masu, kamēr patiesībā telpa masu caurvij. Pie tam - ievēro - masa neizliec laiktelpu. Masa pati ir laiktelpas izliekums, kura precīzi cēloņi ir šobrīd nezināmi.
Treškārt - gravitācija. Esi pamanījis, ka, atbalstoties ar rokām pret zemi, sajūta ir tāda pati, kā iestumjot, piem., automasīnu, t.i. pārvarot inerci un piešķirot ķermenim paātrinājumu? Einšteins vai kāds cits no gudrajiem esot izteicies apmēram šādi: "Kāpēc inerce un gravitācija sajūtās ir tik ļoti līdzīgas? Tāpēc, ka inerce ir gravitācija." Ja sapratīsi šī teikuma jēgu, būsi tuvu gravitācijas izpratnei. Atbalstoties pret zemi, mēs izjūtam paātrinajuma sajūtu, taču nedz mēs, nedz Zeme nepaātrinās. Saproti paradoksu? Nav iespējams atšķirt paātrinājumu, lidojot raķetē kosmosā, bezsvarā, no "paātrinājuma", ko izjūtam, sēžot uz Zemes.
Mazliet no citas operas. Atceries no relativitātes, kādi ir statiska novērotāja iespaidi par ķermeni, kas lido ar ātrumu v, kas tuvs gaismas ātrumam c ? Tas kļūst īsāks gar pārvietošanās virziena asi, un laiks šai ķermenī rit lēnāk. Citiem vārdiem, ir iespaids, ka šis objekts atrodas "saspiestā" laiktelpā, kurā tomēr valda tie paši fizikas likumi. Padomā loģiski. Mums te ir normāla laiktelpa, objektam ar ātrumu c saspiesta laiktelpa. Kas atrodas pa vidu? Lūk, tabuliņa:
__________|__novērotājs________?________objekts
--------------------------------------------------------------------------------------
ātrums v___|____0 (nulle)________?1__________c
--------------------------------------------------------------------------------------
laiktelpa___|____normāla________?2_______saspiesta
(Ceru, ka var saprast)
Kā mēs no ātruma 0 km/s sasniedzam ātrumu 300'000 km/s? Domājam, domājammmm... Bet loģiski - paātrinoties! Tātad
?1 = paātrinajums a.
Kā mēs no normālas (izstieptas) laiktelpas dabūjam saspiestu laiktelpu? Saspiežot! Jeb fizikāli pareizāk sacīt - to izliecot!
?2 = laiktelpas liekums
a=0, v=0 miera stāvoklis atbilst normālai laiktelpai,
a > 0, 0<v<c paātrināta kustība atbilst liektai laiktelpai
a=0, v=c gaismas ātrums atbilst galēji saspiestai laiktelpai
Kustoties ar konstantu ātrumu, vai tas būtu 0, v vai c, laiktelpa ir "taisna". Pārejot no viena ātrumu uz citu, laiktelpa izliecas. Paātrinājums ir laiktelpas izliekuma izpausme, un otrādi - laiktelpas izliekums ir paātrinajuma sekas. To saprast var ar pamatskolas teksta uzdevumu. Iedomājies, ka tu izliec (saspied) laiktelpu - Tu to dari katru dienu. Kas notiek? Laiks kļūst ilgāks, attālums īsāks. Tātad, ja turpini liekt laiktelpu, kustošs objekts šajā apgabalā spēs pārvarēt arvien lielāku telpas gabalu arvien mazākā laika posmā - tas paātrināsies! Ja izdomāsi laiktelpai piesķirt pretēju izliekumu, viss būs otrādi laiks kļūs īsāks, attālums garāks un objekts garākā laikposmā spēs veikt arvien mazāku gabalu, tas ir - palēnināsies. Tas tā ir no ārēja novērotāja viedokļa. Objekts pats tavas laiktelpas manipulācijas nejutīs, tas atradīsies nepārtraukta bezsvara stāvoklī un kustēsies precīzi taisnā līnijā laikā un telpā, ko tu patiesībā esi izliecis (ja vien uz to nedarbojas citi spēki).
Tas viss darbojas abpusēji - ja tu paātrini objektu, tad mazlietiņ izliec arī telpu, ja Zeme izliec telpu, tā paātrina objektu.
Taču savā pasaulītē mēs neesam ārēji novērotāji. Mēs esam objekti, kuru vietējo laiktelpu ir izliekusi Zeme. Mēs, kā objekti, ļoti labprāt turpinātu savu kustību, atrodoties bezsvara stāvoklī, un visi priecīgi sakristu lodveida čupā Zemes centrā. Bet nekā, mums priekšā ir Zemes virsma, kas mūs pastāvīgi palēnina un izjauc laimīgo bezsvara stāvokli, pretdarbojoties laiktelpas izliekumam. Zemes virsmas izturību, savukārt, nosaka materiālu īpašības, t.i. kvantu fizika.
Kaut kā tā.