Oktobra/novembra objekts - M31 foto + apraksts

Tiek astrofotgrāfēts Jūsu izvēlēts objekts

Oktobra/novembra objekts - M31 foto + apraksts

Postby valdis » 16 Nov 2007, 01:12

PAR IZVĒLĒTO OBJEKTU. Andromedas Galaktika jeb Šarla Mesjēra kataloga 31. objekts ir mums tuvākā Galaktika. Ar neapbruņotu aci tā saskatāma pat viduvējos novērošanas apstākļos (3.5 zvaigžņlielums). Šis objekts persiešu astronomam Abd-al-Rahman Al-Sufi bija pazīstams kā "nelielais mākonis", kurš 964. gadā p.m.ē. to aprakstīja un raksturoja savā noteikto zvaigžņu grāmatā. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka Andromedas Galaktika ir viens no mums tuvākajiem miglājiem. Tikai 1923. gadā Edvīns Habls spēja pierādīt pilnībā faktu, ka šis objekts ir spirāles tipa Galaktika. Mūsdienās Andromedas Galaktika ir visvairāk izpētītā Galaktika. Informācija par šo objektu zināmā veidā palīdz mums labāk saprast arī mūsu (Piena Ceļa) Galaktikas ārējo uzbūvi, ko redzēt pilnībā mēs nevaram. M31 atrodas mijedarbībā ar pavadoņa satelīta Galaktiku M32, kas acīmredzami ir atbildīga par ievērojamu M31 spirālās struktūras daļu izkārtojumu. Aptuvenais Andromedas Galaktikas izmērs ir 3x1 grādi (precīzāk - 178x63 loku minūtes). Šī Galaktika ir vairāk kā divreiz lielāka nekā Piena Ceļš. Galaktikas diska diametrs ir vairāk kā 140,000 gaismas gadu, savukārt tās attālums ir aptuveni 2.54 miljoni gaismas gadu. Galaktikas masa, salīdzinot to ar Saules masu, ir par 300-400 miljadiem reižu lielāka. Savukārt pēdējās masas aplēses parāda, ka Piena Ceļš, salīdzinot ar Andromedas Galaktiku sver par 20% mazāk. Līdz šim tikai viena pārnova ir ierakstīta Andromedas Galaktikas vēsturē (Supernova 1885) - šī bija pirmā pārnova, kas 1885. gada 20. augustā tika atklāta ārpus mūsu galaktikas - to Dorpatas observatorijā Igaunijā atklāja Ernests Hartvigs. Pēdējie novērojumi ar Spitzera infrasarkanā kosmosa teleskopa parāda, ka M31 sastāv no apmēram 1 triljona zvaigžņu, kas ir ievērojami vairāk nekā mūsu galaktikā.

PAR NOVĒROJUMIEM UN ASTROFOTOGRĀFĒŠANU. Četros vārdos tas skanētu tā - par laimi un par nožēlu... Viens no lielākajiem papildinājumiem bija septembra mēnesī - izdomājām ievērojami uzlabot savu astrofotogrāfēšanas komplektāciju. Nolēmām sekojošo: a) pāreju uz auto-gidēšanu; b) pārēju uz pilnu montējuma, kameru vadību ar datora starpniecību. Kas bija nepieciešams? Vispirms bija izdomāta sākotnējā komplektācija - tā bija:
1. EQ6 GOTO montējums
2. Synta ED80 apohromāts
3. Synta 200/1000 ņūtons
4. Canon EOS 400D spoguļkamera

Tālāk sākās plānošanas darbi. Vispirms tika pašrocīgi izgatavoti labi justēšanas gredzeni priekš ED80, lai vienlaicīgi abus teleskopus uz montējuma varētu nostatīt uz viena punkta (nepieciešams autogidējot). Nākošais solis bija gidēšanas kameras iegāde - izvēlējāmies lētāko variantu -, iegādājāmies Meade LPI kameru. Savukārt Canon 400D tika nodrošināts ar ārējo elektrības padevi (lai nevairotu liekus karstos pikseļus). Tika iegādāta Sky-Watcher GPS pele, kas nodrošinātu precīzas koordinātes jebkurā atrašanās vietā. No http://www.shoestringastronomy.com/ tika pasūtīts EQ Direct čips, lai EQ6 varētu savienot ar datoru (ar EQMOD ASCOM sistēmas palīdzību), tāpat tika iegādāts arī DSUSB priekš Canon 400D (lai no datora varētu kontrolēt izgaismošanas laiku, kas ir virs 30 sekundēm) un arī tika iegādāts GPUSB EQ6 ST4 gidēšanas porta atbalsta interfeisa čips, kas nodrošinātu periodiskās kļūdas korekciju autogidēšanas procesā. Tika iegādāts arī 7-vietu USB hubs, ļoti daudz USB (tostarp arī 20metru aktīvo) kabeļu; kabeļiem un vadības sistēmai atveltīts vesels koferis, kurā priekš montējuma, 7portu USB huba, CANON 400D un fēna tiek sadalīta arī elektrība. Tāpat tika iegādātas arī daudzas citas noderīgas lietas. Un sākās testu periods, tika daudz lasīts par dažādām programmām, it sevišķi par motējuma vadību, kur lielāko atbalstu varēja gūt http://tech.groups.yahoo.com/group/EQMOD/ . Līdz oktobrī beidzot pienāca pirmās testu sesijas, kas gan īpaši veiksmīgas neizrādijās, jo šķietami skaidrs laiks parasti bija cīņa par maziem skaidriem debess pleķiem, kurus ielenca milzīgs mākoņu daudzums. Adopcijas periodā saskārāmies ar daudzām problēmām, tomēr pieliekot pūles praktiski visas ar laiku tika atrisinātas (sevišķi nopietnas problēmas bija ar lēcu, spoguļu aizsārmošanu pie liela, pat 100% mitruma līmeņa).

Pirmā daudz maz nopietnā Andromedas novērošana izdevās tikai 21. oktobrī - ar ED80 priekš salīdzinoši nelabvēlīgajiem apstākļiem (Mēness un Rīgas gaismas piesārņojums) tika iegūts salīdzinoši labs rezultāts. Vislielākās cerības likām uz oktobra mēnesi, kad pēc labām laikapstākļu prognozēm Jaunmēness laikā bijām devušies uz latgali gaidīt labas naktis, tomēr tā vietā sagaidījām orkānu un pilnīgi apmākušos debesi. Tai pat laikā Rīgā apstākļi priekš novērošanas tonakt bija perfekti. Nākošā cerība tika likta precīzi pēc mēneša - uz 10./11. novembri, kad arī vajadzēja būt Jaunmēnesim, taču mākoņainais laiks nedeva nekādas cerības un brauciens tika atlikts. Visbeidzot pēdējā cerība tika likta uz šīs ceturdienas nakti, taču apstākļi no skaidras nakts prognozes dienas laikā mainījās uz "apmācies, mākoņains", tā pieliekot treknu punktu Andromedas ķeršanai tiešām zem tumšām debesīm.

Tostarp tomēr mums bija paveicies tepat Pierīgā, netālu no Garkalnes. 4. novembrī mums beidzot izdevās pati labākā Andromedas bilde (balles 4/10 salīdzinot ar potenciālo bildi latgales pīķa tumšajās debesīs). Mēness tonakt lielus draudus neradīja, toties draudus radīja Rīgas piesārņojums. Līdz aptuveni pulksten. 23 pirmās Andromedas ekspozīcijas bija vēl salīdzinoši labas, taču sasniedzot zenītu un pārējot rietumu pusē, rezultāti kļuva aizvien sliktāki. Vienas ekspozīcijas garums bija 10 minūtes. Gaisa relatīvais mitrums nebija augsts, tomēr ar nelielu ledus kārtu ED80 objektīvs tomēr paguva apaugt (kādas 2-3 reizes bija nepieciešama fēna palīdzība). Gidēšana bija diezgan laba, periodiskā kļūda attēlā praktiski nav saskatāma. Lielākā pieļautā kļūda bija objekta pārlieku ilgā centrēšana redzes laukā, kas paņēma aptuveni stundu no ļoti dārgā novērošanas laika, kad rezultātā sapratām, ka pie daudz maz Rīgas nepiesārņotām debesīm pagūsim uztaisīt tikai PĀRIS 10 minūšu bildes. Sevišķi liela turbulence nebija novērojama, tāpat arī gaisa caurspīdīgums bija apmierinošs. Kopumā rezultāts Pierīgas zonā varētu būt tuvu maksimumam ar šo teleskopu un kameras kombināciju. Vienīgi vēl pietrūka Dark frame un Flat frame kalibrācijas procesā, ko diemžēl uztaisīt nepaguvām. Gaidam tumšas un galvenais skaidras debesis un lūkojamies uz decembra objekta balsošanu, cerēsim, ka nākammēnes kalnainajā latgalē izdosies iegūt tiešām sirdi plosošus rezultātus no Jūsu izvēlētā objekta!

LEJUPIELĀDĒJIET ATTĒLU LIELĀKĀ REZOLŪCIJĀ, LAI APSKATĪTU SĪKĀKAS GALAKTIKAS STRUKTŪRAS (SPIEDIET UZ ATTĒLA)

-PILNA REZOLŪCIJA PĒC PIEPRASĪJUMA (46,5MB)-

TEHNISKIE DATI
Izgaismots: 1 stunda (6x10min @ ISO800); 20bias, 0dark, 0flat
Teleskops: EQ6 Synscan + ED80 + 200/1000 Newton
Iegūts ar: ED80, Canon EOS 400D
Apstrāde:
1. MAXDSLR - RAW pamatapstrāde (20bias kalibrācija, krāsu transfērs), 6 attēlu stakošana & gammas korekcija (uz 0.6)
2. PHOTOSHOP - RGB krāsu izcelšana, fona tumšināšana, curves (pavisam nedaudz)
Izmantots: GPUSB, DSUSB, EQDIR, GPS MOUSE, ACK-DC30
Filtri: nav
Autogidēts ar 200/1000 Newton un Meade LPI
Software: Cartes du Ciel, DSLR Shutter, MaxDSLR, PHD Guiding, EQMOD, EQTOUR, LSViewer, Canon Utilities, POTH, LPI software, FocusAssist, Photoshop CS2
Attachments
Andromeda_M31.jpg
Andromeda_M31.jpg (731.03 KiB) Viewed 4034 times
User avatar
valdis
Foruma uzraugs
Foruma uzraugs
 
Posts: 243
Joined: 09 Nov 2006, 00:44
Location: Makstenieki, Garkalnes novads

Postby hmmzis » 20 Nov 2007, 14:45

Malachi!!! :shock: Lieliski jums sanaacis, taa tik turpiniet un ar prieku gaidiishu juusu naakoshos astro foto rezultaatus. :)

Vai tik shitais nav no labaakajiem publiceetajiem M31 rezultaatiem, kas uznjemts ieksh LV... ;)

Taa turpinaat un daudz skaidras naktis!!! :)

V.
hmmzis
Baltais punduris
Baltais punduris
 
Posts: 209
Joined: 16 Dec 2008, 19:57


Return to Projekts: mēneša objekts

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest