Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Viss, kas saistīts ar Saules sistēmu

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby JDat » 17 Dec 2011, 20:41

Nelasīju tavus tekstus. Vai tiešām nemāki īsi izteikties?

Atbildēšu ar pretjautājumu: NASA constellation program... Kāpēc NASA neizmanto EPISkās tehnoloģijas un taisa visu pēc 60-to gadu modes? Ne gluži 60-gadu mode, bet princips tāds pats kā Apollo. KĀPĒC?

Tie tavi aprēķini kaķim zem astes. Grāmatvedis nevar rēķināt raķešu lietas...
JDat
Miglājs
Miglājs
 
Posts: 33
Joined: 10 Dec 2011, 16:35

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby Epis » 18 Dec 2011, 01:05

JDat wrote:Nelasīju tavus tekstus. Vai tiešām nemāki īsi izteikties?

Atbildēšu ar pretjautājumu: NASA constellation program... Kāpēc NASA neizmanto EPISkās tehnoloģijas un taisa visu pēc 60-to gadu modes? Ne gluži 60-gadu mode, bet princips tāds pats kā Apollo. KĀPĒC?

Tie tavi aprēķini kaķim zem astes. Grāmatvedis nevar rēķināt raķešu lietas...


ko nozīmē īsāk izteikties ??
es jau tā īsi izsakos, ir tač jāsaprot ka tik sarežģitas lietas nav iespējams izteikt īsi, jo tā jau grūti saprast, un tas arī tadeļ lai nepārprastu, jo nianšu ir daudz.

ko nozīmē pretjautājums ? nevari atbildēt vai ?

Tātad atbilde vienkārša, un tā ir politika, ar ko nodarbojās Nasa. kautkā tač viņu vecajai inženieru flotei ir naudiņa jāpelna, tādeļ pēdējo lielo Mega raketi saķīlēja no vecās Shattla rakeš sastāvdaļām, faktiski tā pate šattle rakete bez lidaparāta, un krava uzkrauta lielai degvielas bākai augšā.

kādēļ nasa un citi neizmanto zemes infrastruktūras bāzētos rakeš iedzinējus (katapultas (dažāda tipa..)) jau 60-tos gados tādeļ ka rakeš tehnologijai primārais uzdevums bīj ātomieroču ICBM rakeš izgatavošana un ap to militāro assi ta viss arī griezās, par kautkādiem cilvēku uz mēnes, menes industrializāciju, utt.. nedomāja.
Tajā laikā vaidzēja ātri, par jabkādu cenu palaist cilvēku kosomsā, aizbraukt uz menesi, nosēsties, lai vinnētu kosmosa sacensību, jo krievi ielika ASV ar 1 cilvēka gagarina palaišanu orbītā, un ASV vaidzēja parādīt ka viņi spēj uz ko vairāk, nu ir lūk 2 pasaules lielvaras sacentās kura kuru, bet atšķirībā no ASV, kas izšķerdēja miljardus $$ savam shattle projektam, krievu inženieri parēķināja un pateica, ka tas ir sviests, vājprāts, un bezjēdzīgs pasākums nosēsties uz menesi, un velta laika šķērdēšana, faktiski stulbie amerikāņi veica bezjēdzīgu pasākumu, bišķi pastaigāja pa menesi, kur to pašu varēja izdarīt lētas robot proves, kas arī tika laistas un veica dažādus eksperimentus.
un pēc gadu desmitiem ASV ir radīta tāda situācija ka tur ir milzīga kosmosa industrija kas barojās no valsts maka, un pēdējais projekts ir kā pēdējais izmisuma kliedziens lai neatņem darba vietas, es to sauktu par lēnu kosmosa industrijas nobeigšanu, jo ka šatls aizgāja pensijā tur jau dudz cilvēkus atlaida, un ja nebūtu šitā jaunā Frankenštein rakete ta Krahs būtu vēl lielāks, un tādeļ arī iedeva naudu lai napalielinātu bezdarbnieku rindas, jo esam reāli tādi rakeš inženieri, kas tik daudz ko zin nemaksāt algu nevar valsts, jo tad viņi vienkārši aizbrauks uz ārvalstīm un viņus tur nopirks 3-pasaules valstis, un strādās uz "ienaidniekiem", apmēram kā tas notika pēc PSRS sabrukuma, kur daudzi eksperti pamuka, tai skaitā uz ASV un viņi asv to labi zin, līdz ar to gribi negribi vaig barot, nodarbināt savu inženier armiju, tas nekas ka tā lielā rakete ko viņi tur būvē, labi ja 1-2 reizes vispār lidos, daudzi saka ka vispār nekas tur nelidos, vienkārši cilvēki strādā, strādāšanas pēc.
un izrādās ka Asv rakeš industrija bez valsts atblasta nav spējīga pasaules Demokrātiskā brīvās konkurences tirgū izdzīvot, jo redz krievu raketes ir lētākas, arī eiropieši piedāvā zemāku cenu, un tagat vēl ķīnieši nāk iekšā, tākā kam tā Asv dārgā tehnika vaidzīga ? nevienam. un runājot par jaunajām industrijas uzlecošajām zvaigznēm kā SpaceX, ta tiem vēl sevi jāpierāda, jo sarunāts ir daudz, bet parādīts maz,+ tur arī Nasa sagrūdusi iekšā naudu, tākā tas ja godīgi neskaitās tīrs privāt uzņemums, un še tev nu bīj privātā kosmosa industrija, bez valsts maka tāpat iztikt nevar, jo kā sacīt jāsaka "nauda nesmird".

un vis beidzot kādeļ tagat ir īstais laiks Episkām tehnologijām, tāpec ka cilvēce ir sasniegusi savu energijas patēriņa pīķi, un sāk slīdēt lejā, tas nozīmē to ka viss Haļava, un mūžigais progress ir beidzies. :) jāsāk beidzot taupīt un domāt kā pārvarēt šo zemes radīto energijas/ resursu ierobežojumus, un nav cita virziena uz kuru skatīties kā tikai un vienīgi augšup, plašajā visumā. proti, ja cilvēki vēlās savu skaitu pieaudzēt līdz 10-15 un vairāk miljardiem tad ar vienas zemes resursiem nepietiek, vaig vairāk gan zemi gan resursu. jāsāk beidzot domāt.

vispār es konstatēju ka par šitām tēmām jau bīju rakstījis, un ja Jdat būtu čaklāks uz lasīšanu ta atbildi uz uzdotajiem jautājumiem atrastu pats.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby asgard » 18 Dec 2011, 01:22

Atbildēšu ar pretjautājumu: NASA constellation program... Kāpēc NASA neizmanto EPISkās tehnoloģijas un taisa visu pēc 60-to gadu modes? Ne gluži 60-gadu mode, bet princips tāds pats kā Apollo. KĀPĒC?



Vispār jau arī Constellation programmu kancelēja vairāk vai mazāk tāpēc, ka tas viss sanāca super dārgi, iztērēja kkādus 8 vai cik tur miljardus $ un rezultāti gandrīz nekādi. Tikmēr SpaceX iztērēja mazāk par miljardu un izstrādāja Falcon9 un Dragon, kas jau reāli lido. Pēc 1 - 2 gadiem būs arī Falcon Heavy gatavs ar ko jau var reāli lidot uz Mēnesi, ja kosmosa kuģi samontē orbītā ap zemi ar vairākiem Falcon startiem. Principā divi Falcon H starti uznestu LEO to pašu ko Saturn V uznesa vienā šāvienā.
Tajā pašā Nasaspaceflight forumā gudri cilvēki rakstīja, ka izstrādāt pilnīgi jaunu raķešu sistēmu un ar to saistīto infrastruktūru tikai tāpēc lai 2 - 3 X gadā lidotu uz Mēnesi ir milzīga līdzekļu izšķērdēšana. Ipaši mizīgais Ares V būtu nesamērīgi dārgs, jo startētu tikai 2 - 3 reizes gadā vai par retāk. Tāda lieljaudas raķeti būtu vērts izstrādāt tikai tad, ja plānotu nopietnu kosmosa apguves programmu kam vajadzētu tūkstošiem tonnu kravas vest uz LEO. Uz Mēnesi lidot varēja arī izmantojot uzlabotas Atlas V versijas kam visa infrastruktūra un personāls jau eksistē.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby Epis » 18 Dec 2011, 14:14

nu jā tādeļ es arī saku ka tā nasas Space Launch System (SLS) programma ir faktiski "Labdarības Akcija" veco pirms pensijas inženieru/darbinieku nodarbināšanai, lai valsts noslēpumi neaizpeld ārpus valsts, ja kas pēdējā laikā Ameriku sāk pamest cilvēki straujā tempā, un notiek smadzeņu aizplūšana, pārsvarā uz jaunatīstības valstīm. Eiropā novērojams tas pats, vispār tā ir tāda kā dilēma tagat, jo pus gadsimtu asv/eiropa bīj centri uz kurienes gudrie tiecās, uz kā rēķina arī šīs cilvilizācijas pacela savu prestižu, un tagat rekā viss apgriežās kājām gaisā, un visi mūk prom, un skaidrs ka pēc kāda laika ASV būs 3 pasaules valsts statusā, un tādeļ viņi ar valsts programmām megina saglābt ko vēl var.

SpaceX filazofija rakeš būvē pēc idejas ir pareiza, proti, neizgudrot riteni no jauna, un izmantot vienu un to pašu tehnologiju atkārtoti visur kur vien var, lai uztaisītu konvejieri, ražošanas līniju, un tas itkā ir izdevies. bet man liekās ka ar to vien ir pa maz. vaig nākošo posmu daudzkārt izmantojamību un delta-V samazināšanu, vispār runāt par to delta_V mazināšanu ta tur jau arī var to infrastruktūru pielāgot daudzkārt izmantojamībai, proti ja būvē gar kalna nogāzi sliežu skrejceļu ta skaidrs ka sākumā var būt viens sliežu pāris, un pēctam blakus var likt vēl un vēl, līdz ar to jātaisa tā lai katra nākamā/smagākā rakete izmantotu esošo infrastruktūru/sliedes un ta vaidētu tikai nelielu piebūvi, apmēram kā Lidostās skrejceļu izmanto dažāda tipa/lieluma lidmašinas, un tieši tādai arī ir jābūt rakeš iedzīšanas platformai.
var jau arī minēt šajā totalajā bardakā, pašrizējos rakeš kosmodromus, un starta platformas, proti, Franču gvinejā, kur laiž Eiropas raketes un tagt arī krievu raketes ir kopā 3 starta laukumi pašreiz katīvi, darba kartībā, proti Ariane 5, Vega, un SOjuz raketēm, katrai sava starta platforma + vēl 2 vecie dekomisionētie laukumi Ariane 4, un Diamant launch pad, karoči kopā tur ir izrakti, uzbūvēti jau 5 starta platformas !!, tāda sajūta ka viņiem tur darīt nav ko un baigi patīk rakt dziļas bedres !! .
vai gadījumā nebīj tur vieglāk izrakt jau no paša sakuma vienu pamatīgu / dziļu bedri, un uzbuvēt priekš visu izmēru raketēm vienu starta platformu ?
un izveidot 1nu vienotu rakeš platformas standartu, tad jau vien samazinātu izmaksas, jo kaut viens infrastruktūras objekts būtu noslogots katru nedeļu, nevis kā tagat uztaisa un ta gadā zem 10 startiem, tas nozīmē ļoti švaka infrastruktūras noslogotība, faktiski nauda vējā izmesta, tākā ar atjaunojamiem energo resursiem, kur energo pārvades tiklu infrastruktūra ko tur būvē izmaksā 3x dārgāk, deļ tā ka pa to vidēji pārvada 3x mazāk energijas (tātad veic 3x mazāku darbu, un rakeš industrijā šī darba noslodze starta platformām ir vēl zemāka, tur labi ja 1 starts 1.5-2 menešos, nu tā ir katastrofa. laikam tur neviens nemāk rēķināt.

primārā problema kapēc pa lielo viņi taisa katrai raketei savu starta bedri, arī tā ka raketes diemžēl sprāgst un ka uzsprāgst ta vissa dārgā infrastruktūra ir pa galam, un tas varētu būt galvenais iemesls kapēc varētu būt neizdevīgi būvēt vienu universālu/sarežģitāku starta platformu, jo risks ka kāda lētā, mazjaudīgā rakete uzsprāgs startā un visu iznīcinās ir ļoti liels, tādeļ vaig tādu starta platformu kas iedzen raketi un izmet viņu ārā augstu gaisā, kur tā var dot dzinējiem pilnu jaudu un arī droši detonēt nenodarot nekādu skādi starta platformai, šādi varētu garantēt platformas ilgmūžību gadu desmitiem, un arī investēt lielu naudu tās universalitātē, jo liels startu skaits dārgo infrastruktūru atpelnītu.
faktiski kaut neliela izmēra katapulta ar pieticīgu izmešanas ātrumu >50-70m/s varētu sniegt šo ilgmūžību ko dotu raketes starts drošā augstumā no zemes apmēram kā tas ir militārām ICBM raketēm,kas startē no katapultām, tikai te vaidzētu izmest raketi augstāk ar lielāku ātrumu.
otrs bonus ja kas startējot bišķi lielākā augstumā un ar jau kautkādu starta ātrumu ir vibrāciju mazināšana no dzinējiem, es par šo lasīju nese, ka deļ blīvās atmosfēras un mazā raketes ātruma raketes izplūdes gāzu struklā ir liela turbulence kas rada tos šoka viļņus, karoči un kā parasti viss lielākie tie ir starta pirmās skeundēs, un to var dzirdēt vidakos, ka ir ļoti zemas frekvences skaņa, un skaņa protams ir viļņi/ energija un ja startētu lielākā augstumā ar nedaudz lielāku ātrumu, varētu izmantot bišķi mazākus rakeš dzinējus piemēram ar 1.1-1 X Thrust lielumu no kopējās rakeš massas, + arī izmantot zemāku dzinēja spiedienu.
karoči pat nelielai katapultai ir vesala virkne bonusu kā:
- universāla palaišanas platforma, visiem rakeš tipiem
- samazina rakeš dzinēja jaudu.
- samazina rakeš dzinēja iekšējo spiedienu.
- samazina vibrācijas līmeni, un vibrāicjas spēku.
- pirmais Vienotais Raķeš platformas/tehnologijas standarts. (vienots standarts nozīmē lētākas detaļas, un konkurenci starp ražotājiem un detaļu piegādātājiem.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby JDat » 18 Dec 2011, 17:20

Epi! Atkal konspirāciju teorijas... Vajag vecos inženierus barot? NAudas tik un tā nepietiek, a vēl nelietderīgi barot vecos inženierus. Glupums. Stop, tālāk ingrone ON. OK. Par constellation samuldējos, jo nesekoju līdzi jaunākajam. Esmu vainīgs. Nāksies paurbries sīkāk par jauniem plāniem. Tomēr... Kas ir ar Orion? Kapēc tie turpināti Orion testi ja jau kancelēja? Vai Jums ir kaut kas pasakāms par kopējo shēmu kā nogādāt cilvēkus uz ISS? Orion, tas ir Apollo upgrade. Tālāk. Ko tur Marshall space flight centers ņemās ar jaunu boosteri? Tur arī Episkas tehnoloģijas vai tomēr kaut kas klasisks? Jā NASA patīk SpaceX idejas. Tomēr..No zemes palaižama divpakāpju raķete ar šķidro skābeli un kerosīnu... Te arī kaut kas Epists vai tomēr klasika?

Iztērēja uz Constellation. A ko tu gaidīji? Lai sēž forumos un štuko ne ko netērējot? Tas tomēr ir darbs nevis plika diršana. Jēga nekāda? Nebūtu nokancekēts, tad pabeigtu un lidinātos. Vai arī kāds gaidīja ka par sviestmaizi uzbūvēs strādājošu un DROŠu sistēmu. Cilvēku palais orbītā ir daudz dārgāk ne kā palaist mākslīgo pavadoni tajā pat orbītā... Vai tad tas nac skaidrs?

PaAt ja Epim ir kāda ideja (šabos, bet tomēr). Kurš parēķinājis cik izmaksā pētījumi no idejas līdz reālam verķim? Tas ir DAUDZ, DAUDZ vairāk ne kā izmanto pārbaudītas lietas. Epim kā grāmatvedim tomēr, vajadzētu mācēt aprēķināt pētījumu izmaksas. MAteriāku cenas, eksperimentu un pētījumu izmaksas. Darbaspēku. Sertifikāciju. Testēšanas stendu b'vniecību. Infrastrukturās būvniecību. Utt utjp...

Epīt! Tā tava kalna nogāze. Davai uzsimulē ar saviem softiem un parādi saprotamā 3D veidā to visu. Tad parēķini cik tas izmaksā. Un bez tekstiņiem: man liekas, pa tas nav dārgi, bet nu tā. Cik kubikmetrus zemes jāpaŗvieto. Cik tonnu metāla vajag. Kādas iekārtas raksānai vajag? Iekārtu transportēšana. Cik cilvēkstundas paies? Vāvuļošana te nederēs. Inovators-rēķinātājs mļin!

PAr raķešbedēm. Tev nav ne mazākās nojausmas. Kur redzēts ka katrai raķetei savu bedri rok? Ka nu vienīgi starpkontintentālakām ballistiskajām raķetēm. Un tikai tāpēc lai var visas reizē palaist, jo pastāv risks ka otru reizi vairs nepalaidīs no tās bedes, jo pretinieks būs uzmetis kodolgaviņu virsū. Vairs nav 50-to beigas un padomija, kur saliek raķeti un palaiž ar cerību: varbūt lidos, a varbūt nē... No sākuma nodefinē prasības pret kravu (tonnas izmēri utt). Parēķina kādu raķeti vajadzēs. Kādas dzinēju jaudas vajadzēs. Parēķina piķi. Uzbūvē dzinēju. Atrsādā lai ir stabils. Tad uzbūvē raķetes karkasu. Veic kompleksos testus. Tad veic palaišanas testus. Tad pieņem lietošanā.

A tava katapulta? Šauj kaut ar biksīšu gumiju. Cik tāda katapulta izmaksās? Vai vispār var zubūvēt? Kādi papildus nosacījumi raķetei vajadzīgi? Uzmodelē savā softā to visu un paskaties kurā vietā kādas pārslodzes būs. Par katapultām... Sadams Huseins sapņoja par kosmisko katapultu. Tā arī nerealizēja...

Ko tu tur murgo par infrastuktūras noslogotību, tas ir vājprāts. Raķetes nebūvē lai noslogotu infrastuktūru. Pilnīga buļļa kaka.

Shuttle? Tu maz zini kas shuttle sāka projektēt? Kā projektēja? Vesturi palasīt slabo? Shuttle programma starpcitu ir samērā veterāniska. 30 gadus aktīvā kalpošana. Divi letāli nelaimes gadījumi lidojumā. Apkalpojošo personālu, kuri neuzmanības dēļ nokrita no apkalpes fermām, neskaitam, pašaprotamu iemeslu dēļ. Starp citu shatli līdz pat 90-to sākuma lidoja ar fērīta gredzenu RAM. Uhh kā tu varētu cepties par savām FPGA uc muļķibām. Dārgi sanāca šhatli. Jā! Uz kā rēķina? UZ DROŠĪBAS RĒĶINA. Epītis stāsta cik labi un kā vajag kosntruēt. Tikai aizmirsis padomāt cik droši priekš vai priekš kravas tas viss sanāk. Kāds ir tavas ragatkas resurss? Kuras detaļas jāmaina pēc viena, trijiem, desmit, simts startiem? Un ja tava ragatka nenostrādā? Izmet uz 1/3 no austuma? Labākajā gadījumā Abort Landing kosmosa kuģim? Pati raķete nopiļīs zemē un "pol ļitra v drebezgi". Arī dargi. Pa cik ar shatlu nebija sākumā skaidrs kas un kā sanāks, tapēc arī nezināja cik dārgi ekspluatācijā tas viss iznāks. Tagad pusmuļķi brēc: shatls slikti, shatls dārgi. Bez shatla GPS vēl nebūt kadus 20 kaut vai. Kosmosu arī neizpētītu (hubble kaut vai). Jaunus sasniegumus zinātnē arī nesasniegtu (ISS eksperimenti). Bez tam shatlam sākotnēji bija arī militāri mēŗki uzstādīti (star wars) a aizsardzības budžets, tā ir pavisam cita opera, salīdzinot ar zinātni.

Tiešām, pierādās klasiskais teiciens: ja nav skaidra vēsture, tad arī nākotnē nav vērts skatīties. Vuderkindi...

JDat čaklāks un lasītu. Tev visos forumos dažu teikumu vietā bezjēdzīgi paladziņi sanāk... Un nesaki, ka nevar dažos teikumos pateikt. Mācies!

Kas attiecas uz lasīsanu. Ir tādi, kuri lasa par mūžigajiem dzinējiem... Tie arī apgalvo, ka viss strādās, bet... Pāsi zināt. Viena lieta lasīt, cita lieta izvērtēt informāciju un atsijāt graudus no pelavām...

Vai kur garš teksts sanāca. Laikam Epja sindroms...
JDat
Miglājs
Miglājs
 
Posts: 33
Joined: 10 Dec 2011, 16:35

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby peleks » 18 Dec 2011, 18:21

tev ir tipiskā latvieša sindroms, kā tu tur viņus noraksturoji - izlasi postu no a-z un tad gudri runā, tur viss tas tavs kapēc ir aprakstīts!! es piemēram visu izlasiju pirms pievienojos! tiešām ticu, ka ja sev gribēsi kādreiz būvēt māju sāksi no jumta, pie kam ne no skursteņa, bet iekšējās siltumizolācijas!! :lol:
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby JDat » 18 Dec 2011, 18:31

peleks wrote:tev ir tipiskā latvieša sindroms, kā tu tur viņus noraksturoji - izlasi postu no a-z un tad gudri runā, tur viss tas tavs kapēc ir aprakstīts!! es piemēram visu izlasiju pirms pievienojos! tiešām ticu, ka ja sev gribēsi kādreiz būvēt māju sāksi no jumta, pie kam ne no skursteņa, bet iekšējās siltumizolācijas!! :lol:


Un kurš gan to būtu teicis Blakus topiks.
Vienā postā aprakstīt 100 un vienu lietu vienlaikus, tas ir labi. Kādā veidā pasniedz argumentus, tādā pat veidā tiek pie atbildēm. Tāpēc es emu pret palagiem.
JDat
Miglājs
Miglājs
 
Posts: 33
Joined: 10 Dec 2011, 16:35

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby Epis » 20 Dec 2011, 21:27

JDat wrote:
peleks wrote:tev ir tipiskā latvieša sindroms, kā tu tur viņus noraksturoji - izlasi postu no a-z un tad gudri runā, tur viss tas tavs kapēc ir aprakstīts!! es piemēram visu izlasiju pirms pievienojos! tiešām ticu, ka ja sev gribēsi kādreiz būvēt māju sāksi no jumta, pie kam ne no skursteņa, bet iekšējās siltumizolācijas!! :lol:


Un kurš gan to būtu teicis Blakus topiks.
Vienā postā aprakstīt 100 un vienu lietu vienlaikus, tas ir labi. Kādā veidā pasniedz argumentus, tādā pat veidā tiek pie atbildēm. Tāpēc es emu pret palagiem.


un ko tu iesaki ? katrai idejai taisīt jaunu topiku, kur katrā pa pāris postiem ? parasti jau ir tā ka ja cipari aiziet šķībi, un tur nekā nav ta domā ko citu.

Runājot par taviem komentiem, ka nav nekādu ciparu, aprēķinu, ta varu teikt to ka cik daudz ciparus var lielos vilcienos atrast netā, par dažādas infrastruktūras būvi, kā tuneļi, šahtas, arī dzelzceļš, arī vertikāli rādio mastu torņi, ta tas viss ir pēc to cenām rēķināts (miljonos), un sakatīts, ja tu būtu patiešām sācis lasīt no paša pirmā mana posta, ta es tur viss būtu, ja slikums ta izmanto meklētāju.
P.S šis tev nav nekāds biznesa plāns, projekts, vai kāds cits akademiskā darba formāts, kur visam jābūt smuki noformētam pa tēmā, ar saturu, kas kur kā, te ir brīva diskusija, kur par attiecīgo tēmu viss tiek likts vienā topikā, jo taisīt n'tos topikus arī nav jēga. Jebkurā gadijumā, ja grib ko atrast ir jālasa, un ja nepatīk lasit ta skaidrs ka neko arī atrast nevarēs. :)

un ja tu nopietni palasītu, ta arī redzētu, ka katra ideja / konceptam ir savi parametri, jeb domāts tādam un tādam darbam, pēc noslodzes, jeb lidojumu skaita, jo nav jēga būvēt dārgu infrastruktūru priekš pāris lidojumiem gadā, tas ir sviests, un naudas izmešana.
tādeļ arī pa lielo idejām tādām kā kalna nogāzes skrejceļš (tunelis, dzelzceļš, maglev) būs jābūt augstražīgām rakeš laišanas platformām, ar lielu noslodzi(lielu rakeš laišanas skaitu), lai sevi atpelnītu. un skaidrs ka šodien tāda tirgus pasaulē nav.
Tadeļ es arī esu runājis par pakāpenisku tehnologisko attīstības scenāriju, kur var sākt ar ko mazu, un lēnām augot kosmosa industrījai attīstīt esošo rakeš iedzīšanas/katapultēšanas tehnologiju uz zemes bāzētas infrastruktūras, bāzējoties uz esošās, un raketes manā skatījumā paliek tādas kādas viņas ir, jo tur spiest tālāku tehnologisko inkrementālo progressu ir ekonomiski bezjēdzīgi, tādeļ jāatzīst ka raketes pusi liekam mierā un domājam kā radīt progressu citās jomās, veidos kā piemēram raketes iestumšanā ar dažādām metodēm, (lidmašinas gaisa balonis, un citi zinātniskās fantastikas sviesti uzreiz atkrīt.)
un galvenais kritēris ir vienkārš, proti, vai tas šodien ir reāli, esošā tehnologiskā līmenī, un otra svarīgā lieta vai tā tehnologija spēj samazināt cenu/izmaksas kāpjot raketes izmēram, un vai spēj augt līdzi raketes izmēriem (tātad vai spēs nāktonē palaist 500-1000 tonu LEO kravu orbitā), ja nespēj tad tehnologiju, un koncepts nekam neder. ja vismaz uz papīra nav nekādi fiziskie, tehnologiskie limiti tad ideja ir derīga.
šitā ļoti ātri izfiltrējās visādas tupās, zinātniski fantastiskās idejas, par lazer, mikroviļņu, lidmašin, skylone, utt. Finālā paliek smagās kalnu rūpniecības, un vispār smagās mašin industrijas bāzētie projekti, jo tikai smagā mašin industrijā ir tādas milzīgas iekārtas, tehnologijas, infrastruktūras ieguldījumi, jaudas, kas spēj tos Mega parametrus apmierināt, piemēram lai paceltu kādu 10 000 tonu smagu raketi, un atceramies ka tas nav smagākais kustošais transport objekts, jo viss smagākie ir kuģi.

Parunāsim tagat par Drošibu, kur Jdat teica ka šatls ir baigais projekts, kur patiešām cilvēki strādāja no rīta līdz vakaram deļ tā lai tas būtu drošākais, kuģis, un tagat apskatamies no vienkāršas logīkas puses.
kas ir drošk ?
a) krievu Sojuz rakete + kapsula cilvēkiem, kur ir avarījas katapultas dzinēji, kas reāli jau ir dzīvē nostrādājuši un izglābuši cilvēkus. + kuģa svars un masa ir daudz reiz mazāka nekā šatla kopējās rakates massa, tas nozīmē ka cilvēki sež zem mazāk tonām rakeš degvielas, kas faktiski ir viena liela bumba ar laika degli
b) šatls kur cilvēki sež super lielā, smagā kuģī, nav nekādu aborta sistēmu, ja sprāgst ta visi kopā sadeg. + deļ tā šats ir super smags, masīvs tas ir piestiprināts pie super smagas degvielas bākas, kas nozīmē ka sēž uz daudz lielākas pulver mucas, nekā krievu Sojuz astronauti, un ja notiek sūdi visi kopīgi aiziet kamikazes stila suicidā :D (ironija)

īstanībā šie jautājumi jāskatās vienkārši, proti, jo mazāka ir raketes degvielas apjoms uz 1 pasažieri, jo drošāka ir rakete cilvēkam, proti iespēja, ka sprāgs un nebūs ko apbērēt ir mazāka + arī iespēja katapultēties.

diemžēl lai risinātu degvielas apjomu kas tiek raketēs ielādēts, un to samazinātu, kas novestu pie eksponenciālas drošības pakāpes pieauguma, nav citu versiju kā to raketi katapultēt, iedzīt ar metodi kas nepatērē daudz degvielu, vai vispār nesatur degvielu, tādejādi samazinot pulver mucas risku uz kā sēž nabaga astronauti un skaita lūgšanas pirms katra starta, tā itkā tas butu pēdējais, (iet kamikazē) :)

beigā, ne tikai Episkā stila domāšana un tehnologijas, glābs astronauta dzīvības samazinot raketēm degvielas kravu, bet arī padarīt tās pa sevīm bisķi drošākas, jo nebūs jāievēro tik strikta tehnologiskā raketes diēta, varēs bišķi pieaudzēt rakete savu svaru un uzlabot tās drošību.

runājot pa lidmašinām tas manprāt to raketes starta risku nevis samazina bet gan pieaudzē, jo lidmašina pa lielo ir liela degvielas bāka, pildīta ar Kerosīnu spārnos, un rodās iespaids ka tiem kas būvē raketes ir pa maz degvielas uz 1 startējamo pasažieri un vaig vēl kādu papild objektu kas lidotu līdz un radītu jaunus riskus. + ja parēķina cik kopā sver Rakete ar Lidmašinu, ta vienādojums sanāk ļoti bēdīts, un tā vietā lai kopējo starta massu samazinātu šie piekrauj vēl, manā katapult scenārijos(to ir daudz) gandrīz visur starta massa ar dažādu papild aprīkojumu būtu zem standart raketes starta massas.

to pašu var attiecīnāt salīdzinājumā ar kodolreaktoriem, kur manprāt tikai reaktori, kuros ir mazāk kodol degvielas, kas ir ar augstāku energijas blīvumu var saukties par drošākiem, jo sūdu gadījumā vienkārši mazāk bus kam lidot pa gaisu un piedirst apkārtni (un tie parasti ir ātro neitronu reaktori paaudze IV + gāzes dzesējamie degvielas ložu, tur savkārt strādā pretējs effekts, ka energijas blīvums ir ļoti zems un degviela izdeg ļoti ātri 2 nedeļās, un ja ir sūdi, ta pāris dienās reaktoram jauda pate pa sevi krītās, jo nav vairs urāna ko svilināt, un ja nemetīs iekšā katlā jaunas degvielas lodes ta nekas nestrādās un reaktors vienkārši izdzisīs bez jebkādas dzesešanas,kautvai ar atvērtu vāku zem plikas debess),
tāpat kā ar raketem, princips ir vienkārš -> ja mazāka degvielas bāka jo drošāka ir rakete.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby asgard » 21 Dec 2011, 19:41

No drošības un izmaksu samazināšanas viedokļa svarīgi arī nejaukt cilvēkus kopā ar kravu - tās ir 2 dažādas lietas. Raķete ar kuru startē cilvēki var būt tikai tik liela cik minimāli nepieciešams kapsulas palaišanai, toties smago kravu raķete var tikt konstruēta ar merķi nogādāt maksimāli daudz kravas vienā šāvienā par zemāko cenu ar mazāku uzsvaru uz drošību, jo ja uziet gaisā, piemēram degvielas vai kāda cita krava tad ņem un laiž pa jaunu, bet ja uziet gaisā astronauti tad tas nozīmē, visu startu apturēšanu parasti uz vairākiem gadiem kamēr noskaidro kas notika.

Šitas arī bija viens no šatla trūkumiem, ka šatls centās būt viss uzreiz - apkalpes transports, kravas transports, kosmiskā stacija.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

Postby Epis » 22 Dec 2011, 00:51

asgard wrote:No drošības un izmaksu samazināšanas viedokļa svarīgi arī nejaukt cilvēkus kopā ar kravu - tās ir 2 dažādas lietas. Raķete ar kuru startē cilvēki var būt tikai tik liela cik minimāli nepieciešams kapsulas palaišanai, toties smago kravu raķete var tikt konstruēta ar merķi nogādāt maksimāli daudz kravas vienā šāvienā par zemāko cenu ar mazāku uzsvaru uz drošību, jo ja uziet gaisā, piemēram degvielas vai kāda cita krava tad ņem un laiž pa jaunu, bet ja uziet gaisā astronauti tad tas nozīmē, visu startu apturēšanu parasti uz vairākiem gadiem kamēr noskaidro kas notika.

Šitas arī bija viens no šatla trūkumiem, ka šatls centās būt viss uzreiz - apkalpes transports, kravas transports, kosmiskā stacija.


Labs punkts, par kravas transporta drošuma līmeni, bet tas ir skats no esošās rakeš industrijas perspektivas, proti ka katru reizi rakete tiek būvēta no jauna, savkārt ja skatās no daudzkārt izmantojamu rakeš pakāpju (faktiski visa rakete ir piemēram 100-1000x lidojumiem), tad Kravs transportam nevar likt mazākus drošības standartus, nekā cilvēk transportam, jo faktiski tie standarti ir vajadzīgi priekš paša kuģa, lai pēc pāris startiem tas neuzsprāgtu, un izturētu tās 100-1000x reizes, jo zaudējumi avārijas gadījumā ta būs ļoti lieli un tā arī nekad nesanāks nolaist transporta cenu <200$/kg.
un protams ja runājam pa daudzkārt izmantojamām sistēmām ta skaidrs ka jo mazāk degvielas ir kopējā massā. Faktiski ja apskatās no visiem transport līdzekļiem ta kļūst skaidrs ka raketes ir vienīgās, kur pašmassa ir ļoti niecīga pāris % no kopējās massas, un tad protams nav brīnums ka neviens nevar to super trauslo struktūru uztaisīt daudzkārt izmantojamu, jo priekš ilga servisa laika vienkārsi vaig vairāk bleķa, fiziku diemžēl nevar apiet.

šodien atkal izlasīju nasas forumā kārtējos komentārus, kur biedri neapmierināti ar rakeš tehnologiju progressu, un faktiski faktu ka no nodokļu maksātāj maka jau 60 gadus grūž tik milzīgu naudu, līdzekļus inovāicjās, utt.. un pretī nedabūn NEKO, proti, to pašu kas bīj pirms 50-60gadiem LEO cenas ziņā, un nekāda progressa. man liekās ka šitā situācija reāli lenām eskalējās, pieaug, un veļās kā sniega bumba, jo ka sākās naudas grūtīvas valstī ta visi sāk pārvertēt, kur?, kā? nauda lietota, un vai ir kāda jēga bījusi, vai kāds būtisks progress. un skaidrs ka kosmosa jomā nav ar ko lepoties, jo raķetes kā palika raķetes tā arī ir raķetes, kur pēc klasiskā rakeš vienādojuma katra inkrementālā rogresa radītā raķetes iegūtā svara nomešana dod nevis proporcionālu kravas pieaugumu, bet gluži pretēji kravas pieaugums ar katru reizi eksponenciāli krīt, un jau sen tie cipari ir palikuši tik bezjēdzīgi, ka vispār nav jegas strādāt un uzlabot vienreiz izmantojamās rakeš tehnologijas, es saprastu ja tiktu strādāts prie rakeš pakāpēm kuras būtu daudzkārt izmantojamas uz to ilgmūžibu, un izmantošanas skaita palielināšanu, kur katra raķetes mūža pagarinājuma % dotu tiešu Cenas procentuālu kritumu, bet diemžēl naidīgā Fizika uzlikusi Lāstu, un kā nevar neviens uzkonstruēt daudzkārt izmantojamu raketi tā arī nevar, meginājumi jau ir bījuši N-tie, un tādeļ cilvēki sāk lēnām arī tādos lielos forumos kā nasas, nākt pie prāta un saprast ka ar raketēm tā kā tas startē šodien no zemes, problēma nav risināma.

Faktiski šis jau ir dziļi ideologisks jautājums un nostāja, kādu es esu ieņemis, kurai ir ļoti solīds, faktiski neapgāžams pamats, dažādi vesturiski fakti, un arī fizikas likumi. un viss kā parasti sākās no ideologijiski pareizas lietu izpratnes.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

PreviousNext

Return to Saules sistēma

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 6 guests

cron