StarSpace Forums

Hei, astromaniaki! Atkal esmu nomedījis kādu garlaicīgu jaunu galaktikas bildi.

Septembra beigas beidzot atvēlēja man brīvāku darba režīmu, kā arī sniedza man vairākas skaidras naktis. Es jau, protams, mierīgi siltā gultā gulēt negāju.
Šoreiz, vēl joprojām gaidot savu kolimācijas lāzeru, mazliet tomēr uzlaboju spoguļu "paralēlismu" izmantojot "hall of mirrors" tehniku. Jāsaka, diezgan efektīgs RC teleskopu kolimēšanas veids. Lai arī nav pilnīgi perfekts, tomēr tuvu ļoti labam rezultātam, kā rezultātā zvaigžņu ovālošanās turpat vai ir izskausta.
Messier 74 galaktika atrodas zivju zvaigznājā (pisces). Zinātnieki aprēķinājuši, ka tā atrodas aptuveni 32 miljonu gaismas gadu tālumā no zemes un ir mājvieta aptuveni 100 miljardiem zvaigžņu. Galaktika tika atklāta 1780. gadā un to izdarīja Pierre Mechain, kurš par savu atklājumu paziņoja Čārlzam Messieram, kurš savukārt to ievietoja savā topošajā Messier kosmosa objektu katalogā. Šī galaktika arī ir viena no grūtāk vizuāli saskatāmajām amatieru teleskopiem no Messier kataloga.
Lai nu tur kā, ar to visu informāciju, bet mani šī galaktika piesaistīja ar savu skaisto un ļoti izteikto spirālveida struktūru. Veicot testa kadrus sapratu, ka šī IR jāfotografē. Jāteic arī, ka septembra beigas un oktobris ir šai galaktikai ļoti piemērots fotografēšanas laiks, jo tās loka maksimums virs horizonta praktiski sakrīt ar nakts ilguma viduspunktu, kas nozīmē, ka to var fotografēt turpat visu nakti. Galaktika gan nesasniedz debess zenītu nekad, kas rada nedaudz problemātiskāku tās fotografēšanu Latvijas laikapstākļos.
Kopumā esmu apmierināts ar rezultātu. Lai arī pilnīgam sirdsmieram gribētos vēl perfektu spoguļu kolimāciju un individuālās sub-ekspozīcijas par 5 minūtēm ilgākas no 15 uz 20minūtēm. Jāteic arī, ka debesu redzamība divās no 3 naktīm bija ļoti laba un visai stabila 3-3.5" FWHM robežās. Jā un vēl tas jocīgais atspīdums kadra kreisajā apakšējā stūrī... nezinu pagaidām no kurienes tas tā un kapēc kaut kas tur atstarojas. Skaidrs, ka no kādas spožākas zvaigznes, bet pret ko... būs atkal, ko risināt..
Bilžu apstrādē arī mazliet apgūstu jaunas vēsmas. Iemēģinu 45 dienu izmēģinājuma versiju Pixinsight programmai un jāsaka ir vairākas lietas, kas to padara par ļoti pievilcīgu astrofotogrāfijas datu apstrādes programmu. Bet mācos, tāpēc Pixinsight šīs bildes tapšanā vēl spēlē mazu lomu, lai gan pāris būtiski elementi ir izmantoti arī no tās arsenāla.
Tad nu beidzot garo muldēšanu. Ceru jums arī patiks mana "Izgatavots Latvijā" versija ar Messier 74 galaktiku.

P.s. Paldies Keilijai par līdzdarbošanos bildes komplicētajā un laikietilpīgajā apstrādes beigu fāzē.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+ filtri CRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:
3 naktis 27. un 30. septembra naktis, plus 1. oktobra nakts. Naktīs gaisa temperatūra svārstījās no +4 līdz -1°C
Lum- 14x900= 3h 30min
Red- 7x900b2= 1h 45min
Green- 7x900b2= 1h 45min
Blue- 7x900b2= 1h 45min
Kopā=8h 45min
Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

Kopskats fascine!
Drusku mulsina ap spožākajām zvaigznē krāsaini riņķīsi -itkā oberācijas.
Ar iepriekšējo postprocess softu tev tādi nebija, mēs no tevis gribam vairāk! ,)
Tas tā pa jokam, -Super ieguldīts darbs!

ps Rādās ka ar 900sec. tava truba sāk ''pārsvilināt'' 12m zvaigznītes.

Paldies kobalt!
Mani arī tieši kopskats fascinē... ja būtu ķēris tās 20min subekspozīcijas būtu vēl vairāk sīko punktiņu, kas nav ne noise, ne karstie pikseļi, bet gan tāltālas galaktikas vai supertālas zvaigznes. Lielākais izaicinājums arī bija dabūt laukā šo derīgo fonu nenomācot to ar noise no krāsu kanāliem, it īpaši zilo... to vajadzētu vēl pāris stundiņas pafočēt, lai "nejauktu gaisu" kopējā bildē.. Tie blāvie pleķīši balansē uz noise līmeņa fona pat pēc datu kalibrācijas, kas rada diezgan lielu riņķa danci.
Zvaigznēm tās krāsainās maliņas veidojas no nekorekta stack krāsu datiem. Tur, kur nedaudz nobīdās kāds no kanāliem krāsa izlien tīŗa laukā. Jāpārčeko būs kāds no procesa posmiem, iespējams esmu pieļāvis kādu kļūdu. Visticamāk vai nu pati stakošana nav bijusi 100% veiksmīga, vai arī tomēr vajadzēja izvēlēties citu interpolācijas algoritmu krāsu kanālu salāgošanai. Bet tā kā lielo zvaigžņu nav ļoti daudz noteikti atradīšu vēl laiciņu piepucēt krāsu defektus manuāli, jo es arī gaidu no sevis vairāk!

Par 900sec. tā ir. Bet Šādā reģionā, lai svilst, ka tik nāk laukā mazie tāltālie pleķīši!

Apsveicu! Rezultāts atbilst ieguldītajam darba apjomam, laikam un pacietībai (... un protams finansēm )! Man pat grūti nokomentēt – piekasīties nav kur, sajūsmā plaukšķināt plaukstas, vai spriedelēt par matu skaldīšanu – tāda tukšība vien būtu. Man rodas iespaids, ka savos darbos, Kristap, virzies uz māksliniecisku perfekcionismu astrofotogrāfijā – vēlu, lai vizuālā izteiksmes forma pilnīgāk atklāj objekta fizikālo dabu, atklāj kādu zinātnisku ‘’rozīnīti’’. Starp citu, Tavi komentāri aizsākot tēmu, ir pilnīgi vietā un manuprāt noderīgi.

Paldies Andri!

Sajūsmā plaukšķināt plaukstas, vai spriedelēt par matu skaldīšanu varbūt būtu arī ir sava veida tukšība, bet kā jau tu raksti, tad šie attēli ir sava veida mākslinieciski darbi, kas prasa daudz enerģijas un pacietības (arī finanses prasa daudz enerģijas, jo nauda kokos neaug ). Šie šķietami tukšie komentāri tāpat savā veidā dod kādu daļau enerģijas atpakaļ un kā jau mums visiem pēc rūpīgi padarīta darba gribās arī kādu atzinību vai viedokli, lai aizpildītu sava veida tukšību, kas rodas pēc ieguldītās enerģijas darbā. Tā kā, paldies par komentāru.
Runājot par māksliniecisku perfekcionismu. Ja kopējai cilvēku uztverei vairāk interesētu zinātnisks perfekcionisms es droši vien tiektos uz to, bet noise pilnās un krāsu neizteiksmīgās bildes cilvēku vairumam šķiet nesaprotamas. Protams, savu lomu nospēlē arī gaismas piesārņojums un nepiemērotais mitrais klimats, kas tā vien liek šiem attēliem vairāk pievērsties kā mākslai, ne zinātnei. Runājot par zinātniskām "rozīnītēm". Neesmu es astronoms un nav man pietiekami zināšanu, lai apzinātu potenciālas "rozīnītes", bet cik nu es spēju internetā ko "sagooglēt", tik jau vienmēr cenšos ko ierozīnēt, bet turpmāk centīšos apzināt vēl kaut ko, paldies par ideju. Man zinātniska rozīnīte šajā bildē ir tāltālie blāvie pleķīš (galaktikas)

Tik daudz to galaktiku bildē!! Forši, ja būtu iespēja fotografēt tās tālās galaktikas pie kādas tuvās, lielas galaktikas diska piem. Kā Agņa bildēs ar M31 , tikai ar tālākām galaktikām...

Paldies Ortsa!

Ir daudz un mani vienmēr šis fakts aizrauj, ka to ir tik daudz. Turklāt reizēm pats neticu, ka tās iespējams pašam nofotografēt. Bet ceru darbs un laikapstākļi sadarbosies un varēšu pavasara pusē nofotografēt ACO1656 galaktiku kopu. Vai arī tūliņ pat, oktobrī ACO426 galaktiku kopu Perseja zvaigznājā. Ļoti esmu gribējis šādas fotografēt. Tikai jāsaņemās un jāaizbrauc uz tumšāku vietu kā mana observatorija, lai būtu tā patiešām iespaidīgi..

Skaisti!