StarSpace Forums

Nopietni? Nedomāju. Attīstoties tehnoloģijām parādās interesantākas rotaļietas. http://www.ebay.com/sch/i.html?_sacat=0&_nkw=rtl2832u+r820t&_frs=1

7 Ls priekš tādas rotaļlietas nav nekas. 50x lētāk ne kā iesācēja teleskopa cena. Tikai jābūt elementrārām zināšanām gan elektronikā, gan radiolietās.

Mjā... ir jau ceļā viens šitāds
Kautgan ar veco lampinieku Daugava arī visādu ''kosmosu'' var klausīties. Reiz drukāju kladē simtiem rindu ar piecciparu kombinācijām, sievietes balss monotoni tās atkārtoja, tad ilgi prātoju wtf tas bija...

Kas tas bija? 17 pavasara mirkņu filmas filmēšana.

Tādiem puļķiem jāpievēr uzmanība tieši uztvērējam. Man ir R820T. Varbūt paņemšu arī E4000. Kadreiz klausišos arī garos viļņus, bet tas lai paliek radioamatieru forumam. Es kaut ko uztvēru saistībā ar ūdeņradi. NEzinu vai tie bija traucējumi vai tiešām ūdeņradis. Izmantoju mazo anteniņu, kura nāca līdzi. Uztveršana notika istabā. Kā arī Lielvārdes paziņa neko neuztvēra. Tāpēc ir daudz nezināmo pirms izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Joprojām gaidu info no x-f. Gan spektru gan audio vai sideband ierakstu. Interesē precīza frekvence ar kādu puļķis tika uzskaņots. Tāpat joslas platums un audio ieraksts gan audio, gan sideband WAV formātā. Kā arī uztverošās antenas parametri (links pēc kura taisīta) un fotogrāfija.

Tā arī paliku nezinot... izskat;ijās aptuveni šitā:
25 365
58 492
79 681

Vispirms divi, tad trīs cipari. Simtiem kombināciju. Tad pasaka ''repeat'' un sāk visu no gala, beigās saka ''end of transmission''. Kauktkur vēl jābūt ierakstiem kasetēs

Tās ir Numuru radiostacijas.
http://en.wikipedia.org/wiki/Numbers_station

Nu redz, shauttra, nevajadzēja te klačoties . Tagad atnāks pie tevis vīri melnā, izvandīs māju, atradīs un izņems tās klades un kasetes, pamauks nagus, lai uzzinātu, kā labā strādā, uzliks mellas brilles, uztaisīs tev zibsni deguna galā , lai tu domātu, ka pats esi nokritis pa trepēm, un aizies. Un tād vēl priecājies - prastāki ļauži lieto vienkārši bistoli ar klusinātāju.

JDat wrote:Joprojām gaidu info no x-f. Gan spektru gan audio vai sideband ierakstu. Interesē precīza frekvence ar kādu puļķis tika uzskaņots. Tāpat joslas platums un audio ieraksts gan audio, gan sideband WAV formātā. Kā arī uztverošās antenas parametri (links pēc kura taisīta) un fotogrāfija.

Pašlaik ir tehniskas problēmas, un nekas nedarbojas – tas viss atrodas tur, kur esmu samērā reti, tāpēc arī tikai attālināta pieeja. Tur nav windows vai vispār kāds GUI, tāpēc spektru vai ierakstu piedāvāt nevarēšu.
Frekvence bija vienkārši 1420.4 MHz, norādot ppm korekciju, kas iegūta no kalibrate-rtl, joslas platums bija mazākais iespējamais – 250 kHz. (Pašlaik apgūstu FFT džungļus, lai tiktu pie šaurākas joslas.) Kā jau minēju, vienkārši pierakstīju signāla stiprumu.
Antena – 1/4 GP uz 1420 MHz – http://www.csgnetwork.com/antennagpcalc.html

Vai vai vai kur slikti!
250 kHz josla? Tas ir nežēlīgi plata josla. Man tajā reģionā izskatījās ka ūdenradim joslas platums ir ~ 300 Hz. Frekvence pirmās 20 minūtes "bēga" prom tāpēc ka uztvērējs un kvarcs sila. Pēc tam nomirinājās un turējās stabili. Par cik tā visa sistēma nav apsolūti precīza, tad visērtāk visu redzēt ar spektra analizātoru. Tādām lietām izmantoju SDRsharp programmu. Paskaties manuālos kā likt linux serveris streamot datus pa internetu. Ja serveris nofiltrē un dod tālāk dažus kHz platu joslu, tad to visu pavilks jebkura DSL uploads. Vēl var to visu ierakstīt wav failā. Bija piemēri linuxam. Spaortu ka ūdeņradim svarīga ir tikai amplitūda, tobiš cik stiprs ir pīkis noteiktajā frekvencē.

Secinājums:
Novērojumi ir stipri "netīri" un apšaubāmi daudz un dažādu blakusfaktoru dēļ, diemžēl.
Radioastronomijā vajag daudz vairāk zināšanu ne kā optiskajā astronomijā.
Būs pamatīgi jāpgūs radiolietas.
Tomēr labāk kimerēties un darīt kaut ko, ne kā sēdēt uz krāsns un nedarīt neko. Vardu sakot. Turpini pēti un eksperimentē. Veiksmi.

Tiko ''pieķēru'' Jupiteru pie trokšņošanas...