StarSpace Forums

Meteoru novērošana ar radio palīdzību izklausās laba alternatīva mākoņainām naktīm un diennakts gaišajam laikam. Arī labvēlīgos apstākļos sēdēt ārā, ziemā salt, vasarā barot odus, tērēt savas dārgās miega stundas šai nodarbei ne vienmēr gribās un ir iespējams.
Otrā pasaules kara laikā ar radara palīdzību cilvēks atklāja, ka radiosignāls spēj atbalsoties pret meteoru un tā asti. Kopš tā laika daudzi entuziasti uzsāka šī procesa padziļinātu pētīšanu. Šobrīd pasaulē atrodas vairākas, galvenokārt, radioamatieru veidotas stacijas, kuras nepārtraukti veic debesjuma monitoringu, veidojot sava veida statistiku par meteoru aktivitāti - http://goo.gl/18QUg.

Es arī izmēģināju laimi šajā nodarbē. Tā kā manas zināšanas radioamatierismā ir vājas, nākas bakstīties uz aklo un censties izprast internetā atrodamo informācijas gūzmu. Kā uzzināju, tad minētajai nodarbei optimālais viļņa garums ir 4-10 metri. Tā kā uzstādīt antenu mastā ārpusē tehnisku iemeslu dēļ nevaru, nākas izmantot istabas antenu. Sākumā centos uztvert signālu no Francijā esoša pavadoņu izsekošanas radara Graves. Velti. Monitorings tika veikts vairākas dienas, neviena bursta (atbalss signāla) es tā arī nesagaidīju.
Šobrīd cenšos uztvert kādas dzīvības pazīmes no Minskas - Maskavas televīzijas torņiem. Abu raidīšanas kanāli sakrīt - pirmais kanāls (49.750 MHz). Raidītāju jauda 20kW un 60 kW. Balstoties uz ieteikumiem, ka tieši uz frekvences burstus tvert nav ieteicams, novērojumus veicu 49.745 MHz. Patreiz rezultāti joprojām paliek skopi. Laikam mana antena (kā arī uztvērējs) šim uzdevumam ir par vāju. Signālu analizēju ar diviem softiem. Galvenais "kalibrs" ir Spectrum Lab. Ideāla programma šim darbam - ļoti labi pielāgojama, veic detalizētu signāla spektra analīzi. Otra programma ir HROFFT. Ar to ērti pārskatīt ienākošā signāla stiprumu un pamanīt kādas būtiskas izmaiņas spektrā ilgākā laika posmā. Viņas pamatdarbs ir tieši pamanīt un uzskaitīt burstus, taču man signāls nav tik "kontrastains", lai tā spētu tos redzēt.

Daži manis uztvertie signāla piemēri. Kā norādīts visos avotos, tad horizontālas "švīkas" mēdz atstāt bursti, savukārt vertikālas - kādi citi pāri lidojoši objekti (spektra laiks virzās no augšas uz apakšu) . Pārliecības, ka tas ko es uztveru ir bursti, man nav. Kanāls ir visai mierīgs, trokšņu maz. Pastāvīgu trokšņu nav vispār. Ja kādam ir pieredze šajā jautājumā, laipni lūgti tajā padalīties.

Ar istabas antenu te nekas nespīd. Vajadzīgs nopietns "viļņu kanāls", dipolu režģis vai cita antena ar labu virziendarbību (grozāma, ja negribi iecentrēties uz vienu staciju) + labs antenas pastiprinātājs ar zemu trokšņu līmeni.
Netā droši vien ir pārpārēm meteoru trafika prognožu un sīkāku norāžu, kā to izmantot. Iesaku vispirms "piešauties" un mēģināt fiksēt signālu tieši prognožu norādītajos laikos - tas dos iespēju labāk noskaņot aparatūru monitoringa mērķiem un pirmām kārtām, pārliecināties, vai viss patiešām strādā. Manas trūcīgās zināšanas smeltas no krievu žurnāla "Radio", kas savulaik šad un tad rakstīja par šo sakaru veidu; pats kādu brīdi bišķi noņēmos ar amatiersakariem, gan tikai zemajās frekvencēs (līdz 14 MHz).

Piezīmes, ko izteica < nelabojams> , arī man bija pirmais , kas nāca prātā. Pats mēģinājums, man liekas aizraujošs, un ja turpinātu ‘’rakt’’ ... (‘’iekšā ir, tik jādabū ārā’’), galvenais nepamest pusratā. Konkrētus padomus gan nedošu, nav pieredzes ( mazliet teorijas un niekošanās ar antenām), bet paturēšu prātā ... ja trāpīsies, kas noderīgs...
Jāatzīstas, ja pats ar ko līdzīgu ņemtos, pa īstam rezultātam noticētu, ja vienlaikus piefiksētu meteoru arī vizuāli ( fotogrāfiski - ideālā variantā), un tad sirds būtu mierīga - ir rokā - sits punkti...