Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk nekā varētu likties. Iesākumā var pamēģināt orientējoši izvēlēties 1 labi pazīstamu objektu, tad attiecīgi skatīties blakus un salīdzināt ar avotu. Kā avots var kalpot astroprogrammas (
Cartes du Ciel, u.c.) vai grāmatas ar zvaigznāju izvietojumiem. Jāsaka uzreiz, ka programmu priekšrocība ir tas, ka tur viss ir daudz detalizētāk - par katru objektu var dabūt daudz sīkas detaļas, kas var lieti noderēt, pietam tur, iestatot precīzus ģeogr. platuma un garuma grādus var dabūt prefektu attēlojumo katrā konkrētajā laika posmā, kas par visiem 100% atbilstu reāli redzamajam (līdz ar to principā, orientējoties pat vienkārši pēc debespusēm, nebūtu nekādas problēmas atpazīt visus zvaigznājus). Pieņemot, ka vairums cilvēku debesīs varētu atpazīt vai nu Lielo Lāci (Lielos Greizos ratus, ang.
Ursa Major), vai vismaz Mēnesi (nu parādiet kaut vienu, kurš to nepazīst
), tad izmantojot programmas varētu ātri vien atpazīt blakus esošos objektus, un tādā veidā arī iepazīt visus tajā naktī redzamos zvaigznājus. Izvēloties Mēnesi vai planētas kā atskaites objektu, ir jāsaka, ka šie objekti ir mainīgi (maina zvaigznājus bieži) un netiek attēloti grāmatās, līdz ar to vislabāk šos objektu atrašanās vietu vislabāk skatīties caur programmām (tas pats attiecas uz komētām, asteroīdiem u.c. mainīgiem objektiem). Bet zvaigznāju kartes var izmantot, lai ļoti vienkārši orientētos starp zvaigznājiem.
Latvijā ir vairākas labas grāmatas astronomijā, varbūt kāds cits zinās par tām vairāk ko piebilst.