Taisniiba deelzam, iisteniibaa pat uz zemes uznjemtie fotoatteeli buus kudi kraashnjaaki par to ko redz ar aci, viengiigi tas dinamiskais diapazons buus shtruntiigaaks kaa acij. Iemesls tam ir viens - CCD,CMOS un filmu var eksponeet ilgstoshi, taa savaacot daudz vairaak gaismas, pie tam matricaam un filmaam ir arii savaadaaka juutiibas robezha nekaa cilveeka acij. Cilveeks ljoti labi redz zljo un zilo gaismu, bet pret sarkano cilveeka acs ir diezgan nejuutiiga (iemesls, kaapeec tumsaa, lai neapzhilbtu izmanto sarkanu gaismu).
Par fokuseeshanu primaarajaa fokusaa ir taa, ka nepiecieshams buus vismaz uztaisiit t.s. Hartman masku objektiivam. Kaut no kartona var izgatavot. Tas kaadai vinjai vajadzeetu izskatiities ir paraadiits sheit
http://www.astropix.com/HTML/I_ASTROP/FOCUS/METHODS.HTM jaapiebilst gan, ka tie caurumi var buut arii 3 vai pat 4 tai maskaa, kad fokuseejos zvaigznju vai Meeness attels salien vienaa punktaa, ir nofokuseets.
Tajaa pashaa saitaa gan uzreiz ieraudziisi vel daudz un dazhaadas metodes kaa fokuseeties ar DSLR (tur pat ir piemeeram njemta Canon spogulene).
Astrofoto nav vienkaarshs pasaakums, tur vajag ljooooti daudz pacietiibas un tur ir arii ko pamaaciities, it sevishkji ja izmanto dobu.
Par to, kaa atrast objektus. Jau pats mineeji divus labus softus, ar kuriem var atrast daudzko pie debesiim (prinicipaa visu, ko vien ar amatieru teleskopu var ieraudziit). Mana kombinaacija ir Stellarium + Cartes du Ciel. Stellarium labaak (lasi smukaak
) simulee zvaigznaaju atrashanos pie debesiim, bet CdC ir detalizeetaakas kartes iekshaa. Mekleeshanai ar dobu izmanto t.s. Starhop metodi. Atrodam vienu spozhaaku zvaigzni, ko redzam ar aci un kas nav paaraak taalu no muusu izveeleetaa objekta, iecentreejam sho zvaigzni mekleetaajaa (lieti noder taadi pasaakumi kaa Telrad un Rigel Quick finder analogi) un tad savaa lielaakajaa okulaaraa (tas kursh dod vislielaako patieso redzes lauku). Tad njemam smalkaaka meeroga zvaigznju karti, kuraa ir paraadiitas zvaigznes liidz kaadai 10 vai 11 magnituudai (dizhi blaavaak parasti nevajag, bet ir iznjeemumi) un skatamies tos "ziimeejumus" kaadus veido zvaigznes okulaaraa un skatamies kaa tie ir orienteeti kartee (dobaa viss buus tieshi kaajaam gaisaa
), tad sekojam tiem zvaigznju paariem, triisstuuriem, daudzstuuriem un vienkaarshi diivainiem un ziimigiem veidojumiem liidz tai vietai, kur ir muusu izveeleetais objekts un tad jau atliek tikai shamo ieraudziit, pamainiit varbuut okulaaru, ja tas objekts ir mazs, lai redzeetu varbuut kaadu detalju vai divas tajaa. Varbuut var izklausiities sarezhgjiiti, bet peec pirmajiem 3,4,5 objektiem skola buus rokaa un doba kustinaashana jau buus diezgan iestraadaajusies
.
Skaidras debesis un veixmi mekleeshanaa!
V.
P.S. Btw. deelz, tiki pie mazaa celestrona? Kaads ir?