Sveiks,
1) Tagad ir gana daudz objektu ko skatiities debesiis (tas gan ir vienmeer taa
). No zvaigznju kopaam ljoti labi izskataas Perseja dubultkopa (NGC 884 un NGC 869), vel vakaraa ar binokli var pameegjinaat paskatiities M45 (8" dobaa ar standarta okulaariem tur redzes lauks buus par mazu, lai visu dabuutu iekshaa), M44 (arii plasha kopa, tumshaas debesiis readzama ar neapbrunjotu aci kaa neliels miglas plekjis Veezha zvaigznaajaa), M67 (arii veezii),M35 kad tikko satumst vel var redzeet Dviinjos, M36,37,38 Aurigaa (arii vakara pusee).
No Miglaajiem zemu pie R horizonta vel var paspeet nokjert M42 (Oriona miglaajs), Dviinjos var redzeet Eskimo miglaaju (NGC 2392), vinjsh gan buus mazinjsh. Vel no miglaajiem Persejaa ir redzams M76 (mazaa hantele, bet arii taa buus maza un blaava). Vairaak peec pusnakts Liraa ir atrodams Gredzena miglaajs (M57), diezgan spozhs, bet traki mazinjsh. Ja pagaida vel, tad zem Gulbja atrodas Lapsinjas zvaigznaajs (Vulpecula), kuraa ir viens no lielaakajiem planetaarajiem miglaajiem M27 (hantele).
Galaktikas - joprojaam mums vel ir taa saucamaa galaktiku sezona (kaa jau katru pavasari). Lauvas zvaigznaajaa ir redzamas vairaakas spozhas galaktikas pat Riigas debesiis 8" teleskopaa: NGC 2903 (ljoti blaava izstiepta galaktika), M96,M95,M105 (un varbuut arii kaads no M105 NGC kompanjojiem), M66 un M65 (Leo triplet, bet Riigaa neesmu redzeejis tresho komponenti NGC 3628). Taalaak jau naak Virgo (jaunava) un Coma Berenices (Berenikes mati) galaktiku kopa - Riigaa tur nav tik izteiksmiigi skati, bet zem labi tumshaam debesiim tur var vienkaarshi apmaldiities. Peedeejaa star party tur vienaa kadraa tika saskaitiitas 10 galaktikas, iespeejams, ka pat var vairaak kaadaa citaa vietaa sadabuut. M86,M84 rajons tur ir laikam tas kuplaakais. Pats labaakais skats uz galaktikaam gan tagad ir laikam tomeer Lielajaa Laacii - M51 (itkaa pie dzineejusnjiem, bet starhops man parasti saakas no laacha, taapeec arii sho tur kljuudaini vienmeer pieskaitu
) ar savu relatiivo kompanjonu, M101 (vajag tumshas debesis, Riigaa tas ir bezceris), M108 (blakus ir arii M97 Puuces miglaajs), M109 (arii pablaavs objhekts, vareetu buut ka Riigaa buus pasmagi ar sho), M81 un M82 redzimi mieriigi pat Riigaa un M82 pie lielaaka palielinaajuma saak raadiit centraalos puteklju apgabalus. Protams, ir vel Canes Venatici (Dzineejsunji) ar M106 (netriviaals starhops gan uz shito), M63 un M94.
Tad vel mums tagad saak paraadiities taadi labumi kaa lodveida zvaigznju kopas - niknaakaa mums laikam buus Herkulesaa ar numuru M13, tumshaakaas debesiis jau pie 33x tur saak daliities aaraa aareejaas zvaigznes, bet pie 120x tur jau ir vienkaarshi zvaigznju kamols (saskaitiit vairs nav iespeejams). Turpat Herkulesaa ir arii M92, mazliet kompaktaaka versija no M13. Vakara pusee gan labaak buus paveerot M53 kopu (elementaari atrast, jo atrodas tieshi blakus (nepilna graada attaalumaa) alfa Coma Berenicae). Nav tik spozha un arii ne tik liela kaa M13, bet taapat pie 120x vajadzeetu zvaigzneem daliities laukaa. Tad viena pamatiiga kopa vel ir M3, kas atrodas Bootes zvaigznaajaa, diezgan paliela un spozha kopa, bet pagruuti uz vinju ir tikt, baisi garsh starhops, ja nav perfekti tumshas debesis. Naakoshais tad buutu Chuuskaa (Serpens Caput) - M5. Kad pirmo reizi shito savaa dobaa zem tumshaam debesiim ieraudziiju gandriiz no kjeblja noveelos - lieliska kopa, mazaaka kaa M13, bet skats taads pats, ja ne labaaks. Ja vel miegs nav nolics Tevi gar zemi un ir labi redzams dienvidu horizonts (tieshaam labi redzams) vari meegjinaat nokjert M4 un M80 Skorpionaa. M4 ir arii viegli atrast (vismaz to vietu), jo atrodas tuvu Antaresai (skorpiona alfa), uz M80 ir mazs starhops vajadziigs. Par cik shie abi ir ljoti zemu virs horizonta, tad var buut probleemas ar vinju ieraudziishanu un sadaliishanu (M80 parasti ir vieglaak redzeet nekaa M4, lai arii M4 ir lielaaka kopa). Tad turpat vel uz austrumu pusi gan jau ka Chuusknesis (Ophiuchus) arii buus paraadiijies, tur varam atrast M10,M12 un M14. M10 un M12 ir aptuveni liidziigi peec izmeeriem un spozhuma, bet M14 ir taka bik blaavaaks un mazaaks (visi gan dalaas ka prieks pa zvaigzneem). Ja Pegazs jau ir pietiekoshi augstu, tad zini, ka paguleet vairs dizhi nesanaaks
, bet toties vari meegjinaat vel riita blaazmaa nokjert M15 kopu, diezgan spozha, bet ne paaraak liela, atrast arii nav diezko gruuti zem tumshaakaam debesiim. Protams, ja dienvidu horizonts atljauj, tad vari meegjinaat "uzkjert" kaadu no Streelnieka (Sagittarius) un Izkapts (Scutum) zvaigznaaja M objektiem, bet nekas dizhi daudz tur nebuus redzams, jo Streelnieks pie mums ir ljooooti zemu.
Nu tas buutu bik par tiem spozhaakajiem objektiem, ko pasham man tiik paskatiities, gaumes meedz atshkjirties, taka nesit stipri ja kaads no tiem objektiem gadijumaa neizraisa sajuusmu
.
Skaidras debesis!
V.