Nu nevaru - iepūt

[hmmzis]

Jap, teleskopaa no okulaara stari naak aaraa paraleeli un shii staru kuulja diametrs ir apreekjinaams peec formulas Do/n, kur Dgs ir objektiiva diametrs un n ir palielinaajums. Taa, piemeeram, ja teleskopam ir 100mm objektiivs(Do) un ievietotais okulaars dod 20x palielinaajumu (n), tad no okulaara izejoshaa staru kuulja diametrs buus 5mm. Sho staru kuuli meedz saukt arii par izejas ziiliiti. Vizuaaliem noveerojumiem vajadzeetu njemt veeraa, lai shis parametrs nepaarsniegtu ~7mm, jo tas ir parasti lielaakais cilveeka acs ziiliites diametrs, kad taa ir pilniibaa atveerta (tas gan var buut tikai tumsaa).

Bez okulaara teleskopa objektiivs straadaa tieshi taapat kaa jebkursh cits staru savaaceejs (leeca, spogulis u.tml.), respektiivi gaisma tiks savaakta fokusa punktaa. Ja tiks iznjemts okulaars no teleskopa un meegjinaats fotografeet ar objektiivu uz fotoapraata, tad nekas praatiigs tur nesanaaks, jo tad stari uz matricas vai filmas traapiis paraleeli, kas nu galiigi nav veelams.


V.

[Janchux]

A tos visus zvaigzhnju kopu nosaukumumus un atrashanaas vietas var atrast kaadaa literatuuraa jeb softaa - piem du Ciel, jeb Starry nights? Man ir paaris graamatas bet tikai anglju valodaa,kur daudzmaz sakariigi aprakstiits kas un kaa. Vai LV ir ar kaut kas taads normaalaa valodaa ar ilustraacijaam?

Fotgrafeets tiek ar to pirmo metodi ar adapteri sasleedzot kopaa, bet asumu taa arii meenesim nevar dabuut, arii pagriezhot teleskopu uz zvaigzneem, un izgaismojot piem 30 sekundes atteels tiek ieguuts pilniigi melns. Meegjinaaju dazhaadus izgaismojuma laikus un mainiiju juutiibu, bet taapat melns. Canon 400 EOS ir. Nez kaapeec taa. Mosh kaads pastaastiis. Laikam jaapeerk Meade LPI )

[deelz]

LV-valodaa ir graamata "Mazā Astronomijas Enciklopedija" man vismaz iesaakumam pietika ar to kas tur apraxtiits, nopirkt vinju var t/c ALFA "J.Rozes" graamatniicaa (gan jau citaas ar) kaukas ap 4Ls bija

[deelz]

Bet galvenā problēma ,man vismaz taa liekās ir tajā apstaaklii, ka "itkaa" nevar neko redzeet teleskopaa, ka ir redzeetas i-netaa miglaaju un galaktiku bildes kas ar Hubble safochkaatas un tad liekas ,ka kaut ar 10'' spoguli varees ko liidziigu redzeet vaidzeetu atcereeties ka Hubbla teleskopa primaaraa spogulja diametrs ir 2,4 m un vinjam netraucee zemes atmosfeera

[hmmzis]

Taisniiba deelzam, iisteniibaa pat uz zemes uznjemtie fotoatteeli buus kudi kraashnjaaki par to ko redz ar aci, viengiigi tas dinamiskais diapazons buus shtruntiigaaks kaa acij. Iemesls tam ir viens - CCD,CMOS un filmu var eksponeet ilgstoshi, taa savaacot daudz vairaak gaismas, pie tam matricaam un filmaam ir arii savaadaaka juutiibas robezha nekaa cilveeka acij. Cilveeks ljoti labi redz zljo un zilo gaismu, bet pret sarkano cilveeka acs ir diezgan nejuutiiga (iemesls, kaapeec tumsaa, lai neapzhilbtu izmanto sarkanu gaismu).

Par fokuseeshanu primaarajaa fokusaa ir taa, ka nepiecieshams buus vismaz uztaisiit t.s. Hartman masku objektiivam. Kaut no kartona var izgatavot. Tas kaadai vinjai vajadzeetu izskatiities ir paraadiits sheit http://www.astropix.com/HTML/I_ASTROP/FOCUS/METHODS.HTM jaapiebilst gan, ka tie caurumi var buut arii 3 vai pat 4 tai maskaa, kad fokuseejos zvaigznju vai Meeness attels salien vienaa punktaa, ir nofokuseets.
Tajaa pashaa saitaa gan uzreiz ieraudziisi vel daudz un dazhaadas metodes kaa fokuseeties ar DSLR (tur pat ir piemeeram njemta Canon spogulene).
Astrofoto nav vienkaarshs pasaakums, tur vajag ljooooti daudz pacietiibas un tur ir arii ko pamaaciities, it sevishkji ja izmanto dobu.

Par to, kaa atrast objektus. Jau pats mineeji divus labus softus, ar kuriem var atrast daudzko pie debesiim (prinicipaa visu, ko vien ar amatieru teleskopu var ieraudziit). Mana kombinaacija ir Stellarium + Cartes du Ciel. Stellarium labaak (lasi smukaak ) simulee zvaigznaaju atrashanos pie debesiim, bet CdC ir detalizeetaakas kartes iekshaa. Mekleeshanai ar dobu izmanto t.s. Starhop metodi. Atrodam vienu spozhaaku zvaigzni, ko redzam ar aci un kas nav paaraak taalu no muusu izveeleetaa objekta, iecentreejam sho zvaigzni mekleetaajaa (lieti noder taadi pasaakumi kaa Telrad un Rigel Quick finder analogi) un tad savaa lielaakajaa okulaaraa (tas kursh dod vislielaako patieso redzes lauku). Tad njemam smalkaaka meeroga zvaigznju karti, kuraa ir paraadiitas zvaigznes liidz kaadai 10 vai 11 magnituudai (dizhi blaavaak parasti nevajag, bet ir iznjeemumi) un skatamies tos "ziimeejumus" kaadus veido zvaigznes okulaaraa un skatamies kaa tie ir orienteeti kartee (dobaa viss buus tieshi kaajaam gaisaa ), tad sekojam tiem zvaigznju paariem, triisstuuriem, daudzstuuriem un vienkaarshi diivainiem un ziimigiem veidojumiem liidz tai vietai, kur ir muusu izveeleetais objekts un tad jau atliek tikai shamo ieraudziit, pamainiit varbuut okulaaru, ja tas objekts ir mazs, lai redzeetu varbuut kaadu detalju vai divas tajaa. Varbuut var izklausiities sarezhgjiiti, bet peec pirmajiem 3,4,5 objektiem skola buus rokaa un doba kustinaashana jau buus diezgan iestraadaajusies .

Skaidras debesis un veixmi mekleeshanaa!


V.

P.S. Btw. deelz, tiki pie mazaa celestrona? Kaads ir?

[deelz]

Veel ne iespeejams ka shodien dabuushu, bet nu nesanaaks ietesteet vienalga jo shodien bez "maakonju filtra" neko neredzeet nebuutu vinjam tik daargs shipings vareetu panjemt

[Janchux]

Paldies, par padomu.Weekendaa jaagaazh luureet )

[tomsgr]

Paskatījos to Stellarium - !!!!!! sUPERĪGA programma! Viss tik precīzi, viss reālā laikā un vietā... un visādas fīčas... baigi interesantā, var uz priekšu apskatīties, kā un kad mēness izskatīsies utt, vēl tikai pietrūxt mākoņu prognozes

[peleks]

jāāāā stellarium labs!! ) ka reiz gribēj uvaicāt, kur kādas kartes nahaļavu var dabūt )