Ko varam skatīt 2007. gada janvārī?

[valdis]

Komētas

Komēta C/2006 P1 McNaught tika atklāta 2006. gada augustā un 2007. gada 2. un 3. janvārī sasniedza pat 2. un 3. magnitūdas (zvaigžņlieluma) līmeni, taču diemžēl pašā horizontā un bija redzama tikai Ziemeļamerikas kontineta ziemeļos, kad čaklākie astronomi centās to novērot ar binokļiem, vienā laikā ar saullēktu.

10. magnitūdas komēta 4P/Faye lielāko janvāra daļu atradīsies Vaļa (Cetus) zvaigznājā, bet mēneša beigās pārvietosies uz Vērša (Taurus) zvaigznāju. Vislabākās iespējas novērot šo komētu Latvijā varētu būt janvāra vidū un nogalē - laikā, kad Mēness atradīsies zemā leņķa pozīcijā un novērošanu nakts vidū vairs netraucēs.

Planētas

Joprojām ļoti labā situācijā atrodas Saturns, ko iespējams novērot jau sākot ar plkst. 1 naktī pēc Latvijas laika.

Uzmanību derētu pievērst arī Merkūrijam, Venērai un Neptūnam.

Savukārt Marsu redzēt varēsim no 2007. gada marta līdz decembrim. Arī Jupiters vēl redzams tikai agri no rīta, kas ievērojami apgrūtina novērošanu.

Meteorīti

Vienīgais meteoru lietus bija gaidāms 3./4. javnāra naktī, bet to novērot traucēja spožais pilnais Mēness.

Mēness

Mēness sākot ar 5. janvāri sāk dilt, kulmināciju sasniegs 19. janvārī plkst 6:01 pēc Latvijas laika (jauns Mēness). Jāatzīmē vēl kāds notikums - 6. janvāra vakarā (ap plkst. 22 pēc Latvijas laika) Saturns pavirzīsies garām Mēnesim tikai 0.6° attālumā.

[hmmzis]

Vareetu vel piebilst, ka tagad ir saakums "galaktiku sezonai", peec pusnakts var saakt noveerot Lauvas un Jaunavas zvaigzneejos esoshaas galaktikas. Lielu dalju no shajos zvaigznaajos atrodamajaam galaktikaam ir iespeejams saskatiit (ne detaljaas) pat ar nelieliem teleskopiem (zem 100mm obj.), galvenais ir tumshas un skaidras debesis .

[valdis]

Vareetu vel piebilst, ka tagad ir saakums "galaktiku sezonai", peec pusnakts var saakt noveerot Lauvas un Jaunavas zvaigzneejos esoshaas galaktikas. Lielu dalju no shajos zvaigznaajos atrodamajaam galaktikaam ir iespeejams saskatiit (ne detaljaas) pat ar nelieliem teleskopiem (zem 100mm obj.), galvenais ir tumshas un skaidras debesis .

Oriona miglājs arī vakar bija jauks! Paldies skaidrajām debesīm . Izskatās, ka vēl vismaz līdz piektdienas vakaram būs dikti skaistas debesis.

[hmmzis]

Nu M42/43 tagad ir pashaa labumaa . Kaa nekaa ieveerojamaakais no ziemas objektiem, it sevishkji labi izskataas zem tumshaam debesiim.

Vakar, par cik bija skaidrs, aizgaaju uz LU observatoriju ieveerteet cik labi tad var Riigas centraa kautko redzeet.
Pirmais shoks bija, kad ieraudziiju to cilveeku masu, nu man likaas ka bija kaadi 100 sanaakushi (viss LU foajee bija pilns). Nakts objekti bija Meeness un Saturns. Lielaakaa dalja gan peec pirmaa aizgaaja, taka Saturna noveeroshanaa piedaliijaas labi ja kaadi 10 - 15 cilveeki.
Pie debesiim bija taada kaa plaana miglinja, bet skatam netrauceeja, toties seeing (atmosfeeras stabilitaate) bija vienkaarshi atbaidoshs. Fokusu dabuut bija gandriiz nereaali. Peec viena aptuveni 0.5 sek. stabila briiha vareeju konstateet ka optika tam teleskopam ir liimenii, kraateru malas kljuva asas kaa ar nazi grieztas un vienaa no kraateriem bija saskatama taada kaa grava un ieksheeji mazi maziitnji kraateriishi.
Ar Saturnu gan tik labi negaaja, laiks nepietika, lai sagaidiitu kaadu kaut uz desmitdalju sekundes stabilu atmosfeeru. Gredzeni gan atdaliijaas diezgan tiiri, bet no Cassini diviizijas ne minjas un maakonju joslas vareeja tikai meegjinaat mineet, toties sanaaca ieraudziit vismaz divus Saturna pavadonjus Reju un Teetiju (Titaans bija aarpus redzes lauka).
Kad praktiski visi jau bija aizgaajushi, palikaa divi apmekleetaaji (ieskaitot mani) un LAB cilveeki. Vel tika meegjinaats dabuut skatam M51 (Atvara galaktika), bet galaktikas un pilseetas gaismas nesadziivo un shoreiz pilseetas gaismas bija niknaakas. Tad vel teleskops tika pagriezts uz Oriona miglaaju, lai arii tika ieliks garaakaa fokusa okulaars, taapat palielinaajums bija liels (120x) un redzama bija tikai miglaaja centraalaa dalja ar "trapeci". Deelj traki sliktaa seeing zvaigznes vienkaarshi leekaaja tenisa bumbinjas, bet iisajos briizhos kad leekaashana mazliet pierima bija viegli izshkjiramas 4 pamata trapeces zvaigznes, no E un F nebija ne minjas.

Nevaru vien sagaidiit, kad dabuushu savu 8" dobu un vel zem tumshaam un skaidraam debesiim (veelams arii stabilaam) .

[valdis]

Tā viņš ir, dažreiz galvenais ir apstākļi nevis teleskops. Mums gan atmosfēras turbulence praktiski nebija manāma (vai bija ļoti reti kur). Atradāmies kādus 10-15km no Rīgas robežas. Asums un kontrasts zvaiznēm bija labs, vēl labāk un tumšāk palika, kad Mēnesis tuvojās pie horizonta (ap 1:00). Arī šodien laba diena izskatās ka būs.

[hmmzis]

Shodien izskataas ka debesis pat ir tiiraakas nekaa vakar, shis tas no mitruma buus jau izsalis aaraa . Riigas centraa stabilitaate parasti ir dranjkjiiga, jo ir paaraak daudz siltuma avotu (maajas, mashiinas u.c.). Uzsildiitais gaiss kaa celjas augshaa taa izbojaa visu bildi.

Nesen sanaaca Salduu dabuut tiiras un stabilas debesis. Lai arii ZRT trubaa palielinaajumu lielaaku par 60 nevar dabuut, bet varu droshi teikt, ka tajos pashos 60x es vairaak detaljas Saturnam saskatiiju nekaa vakar LU, lai arii izmeeri tajaa taalskatii ir nesaliidzinaami mazaaki. Pagaidaam gan man pamatmerkjis nav planeetas, bet gan DSO, censhos savaakt pilnu M listi (58 dabuuti, 52 vel jaadabuu) .

[valdis]

Shodien izskataas ka debesis pat ir tiiraakas nekaa vakar, shis tas no mitruma buus jau izsalis aaraa . Riigas centraa stabilitaate parasti ir dranjkjiiga, jo ir paaraak daudz siltuma avotu (maajas, mashiinas u.c.). Uzsildiitais gaiss kaa celjas augshaa taa izbojaa visu bildi.

Nesen sanaaca Salduu dabuut tiiras un stabilas debesis. Lai arii ZRT trubaa palielinaajumu lielaaku par 60 nevar dabuut, bet varu droshi teikt, ka tajos pashos 60x es vairaak detaljas Saturnam saskatiiju nekaa vakar LU, lai arii izmeeri tajaa taalskatii ir nesaliidzinaami mazaaki. Pagaidaam gan man pamatmerkjis nav planeetas, bet gan DSO, censhos savaakt pilnu M listi (58 dabuuti, 52 vel jaadabuu) .

Tos messier objektus nav tik viegli visus saĆ„Ā·ert, reti kuram tas izdodas. Veiksmi

[hmmzis]

Paldies, galvenais lai buutu daudz skaidras un tumshas naktis, tad jau arii sanaaks

[emiils]

Warbuut buus stulbs jautaajums, bet kas ir M listi?

[hmmzis]

Sveiks,

1. Nav stulbu jautaajumu, var buut tikai stulbas atbildes

2. M liste ir vienkaarshaak nosaukts Mesjee katalogs. Tas ir pirmais no debess objektu katalogiem, ko kaadus paarsimt gadus atpakalj sastaadija Chaarlzs Mesjee (Francuuzis). Katram objektam, kas ir shajaa katalogaa, ir savs numurs no 1 liidz 110. Paarsvaraa shie objekti ir diezgan lieli un spozhi, un viena dalja ir redzama arii ar neapbrunjotu aci pat Riigas debesiis. Taapeec arii shie objekti ir vieni no populaaraakajiem amatieru viduu. Kaa reizi, ja buus skaidrs laiks, shajaa nedeeljas nogalee ir iistais laiks veikt Mesjee maratonu, kas ir meegjinaat saskatiit visus 110 shii kataloga objektus vienaa naktii. Priekshnosaciijums shim maratonam gan ir skaidrs laiks, tumsas debesis un labi redzams horizonts visos virzienos, iznjemot Ziemelju, tur tie objekti buus gandriiz zeniitaa.


Skaidras debesis!


V.