Nevaru komentēt no pieredzes, cik tas skar tieši autogidēšnu, t.i., tehnisko pusi. Esmu papētījis atbilstoša aprīkojuma iespējamos variantus, iespējas... ar ieceri iegādāties nenoteiktā nākotnē...
Bet ir lietas, pamatnosacījumi, kas ir nemainīgi, visos gadījumos, neatkarīgi no gidēšanas veida.
Izvēloties gida optisko sistēmu, galvenais kritērijs ir izšķirtspēja ar kādu iespējams fiksēt objekta (zvaigznes) novirzes. Ja runa ir par digit. gaismas uztvērējiem, tad, piem., loka sekundes / pix, gan foto kamerai, gan gidam jābūt vismaz vienādiem ( tomēr ieteicams, lai gidam būtu lielāka izšķirtspēja, tā teikt, neliela ‘’rezerve’’). Saprotamāk, ar konkrētu piemēru, ja fotografē ar ED80/ 600 un fotoaparāta matricas pikseļa izmēri ir tādi paši kā gida uztvērējmatricai, tad gida fokusam ( tiešajam vai sistēmas ekvivalentajam F) jābūt vismaz tādam pašam (vai lielākam), t.i., 600 mm. Savukārt gida objektīva diametrs ir sekundārs lielums, kas noteiks, cik vāju gidējamo zvaigzni varēs droši fiksēt gida uztvērējs. Ir dažas nianses, augstas izšķirtspējas fotografēšanā, kad ‘’spēlē’’ iesaistās zv-nes attēla izmaiņas atmosfēras drebēšanas dēļ (+ - ~ 2’’ uz pikseli ), bet tas ir cits stāsts.
Vecākā literatūrā var atrast apkopojošu informāciju, vizuāliem gidēšanas nosacījumiem (sk.,pielikumā). Nav gadījies līdzīgu materiālu uziet attiecībā uz digitālām pariktēm.
Par autogidu bez datora : piem., Sky-Watcher SYNGUIDER AUTOGUIDER:
http://www.robtics.nl/product_info.php?cPath=30_306&products_id=1817 Ceru ka būs praktiķi, kas dalīsies pieredzē.
Posted: 22 Mar 2011, 14:18