500 mm amatieru reflektors Latvijā

[nelabojams]

Īsi sakot, ir tā .
Ir 500 mm diametra parabolisks spogulis (f=2525 mm), tam komplektā hiperboliskais spogulis (Kasegrēna fokuss 9300 mm). Hiperboliskais spogulis atrodas pie manis, galvenais - pie J.Kārkliņa; koordinātas man ir un varētu dabūt rokā. Ir arī domas par montējuma tipu un varbūtējo konstrukciju. Šais laikos kauko uztaisīt ir daudz vieglāk, jo materiāli nesalīdzināmi pieejamāki un daudzveidīgāki.
Problēma - ar uzstādīšanas vietu. Vajadzīgs pietiekami labs astroklimats un kāds aktīvs amatieris ar savu zemi šādā vietā. Cits variants - būvēt uz vieglā auto piekabes bāzes (ļoti populārs risinājums ASV pat līdz metru lieliem instrumentiem).
Ja ir vēlēšanās iekustināt šī instrumenta atjaunošanu, faktiski - būvi, tad tie, kurus tas interesē, varētu salasīties kopā "Ērgļa" nometnē vai tuvākajā StarParty tusiņā. No vecās konstrukcijas izmantojama varēja būt vienīgi spoguļa ietvere un kompensācijas pretsvaru sistēma. Iespējams, ka arī šīs detaļas ir pie Kārkliņa. Pārējais toč nebija nekur liekams un diezgan droši, ka nav saglabāts.
Ja tautai nebūs iebildumu un neatradīsies kāds par mani labāks kandidāts (nopietni; neuzprasos par varītēm ), es varētu uzņemties vadīt šo darbu.

[Andris R]

Vai tā optika ir no bijušā ‘’Blumbaha teleskopa” ( konstr. Gailis), sendienu Siguldas nov. bāzes?
Mobīlais variants ir visnotaļ pievilcīgs...

[nelabojams]

Jā, par to pašu instrumentu ir runa.

[Andris R]

P.g. 79.-81. gadam sanāca ar viņu ķimerēties , iekustināt no dīkstāves, vēlāk darbojās cita grupa un tad ... atkal cita... Sākumā spogulis bija pagalam nosūbējis (nebija aizsargslāņa), tad ap astoņdesmito gadu (ja atmiņa neviļ) pāraluminizēts . Bijām veikuši proves bildes tiešajā fokusā ( fotoplatei (6x9 cm) ar Sietiņu vajadzēja kaut kur būt , jāparokas , varbūt atradīšu), visdrīzāk tās arī bija vienīgās, kas iegūtas ar šo instrumentu pēc pārvešanas no Rīgas uz Siguldu, ja neskaita paralēli uzstādītās astrokameras ,sākotnēji Industar 3 , f=300mm/4.5, vēlāk Industar 53 f=500mm/5. Toreiz pirmie secinājumi nebija diez ko iepriecinoši, lai gan spoguļa justēšana un fokusēšana bija provizoriska, varēja secināt, ka tiešajā fokusā, attēla kvalitāte daudz- maz apmierinoša ~ 2,5 cm diametrā ( ~ 1grāds), strauji pieaugot komai un astigmatismam plašākā laukā (tas arī bija gaidāms no „plika” paraboliska spoguļa pie f/D = 5 ), mūsdienu fotouztvērējiem ( matricām ) tas gan nav trūkums, bet uz fotoplates 6x9 cm izskatījās nepievilcīgi (maigi izsakoties). Otra un galvenā problēma sekošana, galvenais klupšanas akmens: 1) Galvenā zobrata sajūga mehānisma patvaļīga ‘’ izslīdēšana”, 2) pagaidu risinājums ar pievada sinhronmotoriem, nenodrošināja vienmērīgu gaitu, nemitīgās korekcijas, tik masīvai konstrukcijai ( vairāki simti kg ) , inerces dēļ bija mazefektīvas. Darāmā bija daudz , radās jautājumi ko ir vērts un ko nav, laiks gāja un pirmais entuziasma vilnis plaktin- plaka... cik tādu viļņu ir bijis...
Vēl jau būtu daudz kas stāstāms, ja vien ir interese. Arī daži ‘’aizstāvības’’ vārdi vecajai konstrukcijai par labu ( visu cieņu izgatavotājiem, galvenais Gailim), īpaši raugoties tā laika kontekstā.
Interesanti kādā stāvoklī šobrīd spoguļa alumīnija pārklājums?

[nelabojams]

Nu, pirmās bildes mēs ar Juri Vosu un Mārci Auziņu ieguvām vēl 1974. gada decembrī un 75. gada janvārī. Galvenajā fokusā fotografējām Mēnesi. Plates gan laikam nav saglabājušās, bet bija vairāki desmiti uzņēmumu, no kuriem kādo 5 -6 izdevās tīri labā kvalitātē. Zinu, ka pāris nākamajos gados kaut ko fotografēja arī Dīriķis, bet nekādas materiālas liecības par to redzējis neesmu.
Visumā varu pievienoties Taviem secinājumiem - gan par attēlu, gan par mehāniku. Par sajūga izslīdēšanu biju aizmirsis. Cita nelaime bija no "rupjas" darbagaldu mehānikas ņemtie gultņi, kam bija liela iekšējā berze un izteikta gājiena nevienmērība.
80. gadu beigās, strādādams vietā ar patiešām neierobežotām "mehāniskajām" iespējām, biju uzmetis skices jaunai konstrukcijai, bet tad nāca juku laiki un ar to viss, diemžēl, izbeidzās.
Taču šoreiz ir cits pamats optimismam, jo tagad tomēr var dabūt visu, uztaisīt... nu gandrīz visu un, ja kaut kas galīgi nesanāk, to vienkārši nopirkt. Un ja labi pameklē, tad pavisam nedārgi.
Par galveno spoguli nezinu - jāsarunā ar Kārkliņu un jāaizbrauc pakaļ. Man taisni prasītos viens brauciens uz viņa pusi vēl sakarā ar citām lietām, varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo. Pie viņa ir vēl viena otra VAĢB manta, kuru gribu paturēt redzes lokā. Vispār sāku domāt par observatorijas veidošanu savā pusē. Trūkumi - tālu no Rīgas un paša diezgan liela noslogotība. Priekšrocības - varētu sameklēt labu vietu un ir puslīdz labs astroklimats, tumšas debesis, un var atrast labu, atklātu vietu. Būtu arī pašvaldības un Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta administrācijas atbalsts.
Jā, cita starpā, Tu nezini, kas ir noticis ar A.Lāča instrumentiem?

[NixN]

Ar kādu precizitāti šie spoguļi izgatavoti ir zināms? Ir kādi mērījumu rezultāti? Vienkārši interesē uz ko tā optika principā ir spējīga. No plika izmēra IMHO jēga nav liela, ja nu vienīgi vizuāliem novērojumiem...

[Andris R]

Mēness fotogrāfijas redzēju pie M. Dīriķa , bija arī M 51 (kasegrēna fokusā), viņš minēja kā tapušas Gaiļa laikā , bet iespējams, ka Mēness bildes bija noTevis (nelabojams) minētā laika posma . Pagaidām atradu tikai ar astrokamerām fotografētās fotoplates ( proves un uz kurām toreiz neizdevās identificēt mazās planētas, pārējās bija dotas mērīšanai - astrometrijai ), kvalitāte laba , šādu f=500 mm montējums ‘’vilka’’.
Diemžēl, nav informācijas par A. Lāča instrumentiem . (Tāpat kā par dažiem citiem , piem., Bohanova 300mm . )
Par spoguļu izgatavošanas opt. virsmas precizitāti objektīvu datu man nav ( NixN). Bet no M.Dīriķa stāstītā virsmas beidzamo apstrādes stadiju (pieslīpēšana, pulēšana vai figurizācija ??) pirms aluminizēšanas veica LOMO ( Ļeņingradas optikas mehānikas rūpnīca), tātad nav gluži ‘’šķūnī ‘’ slīpēts un rūpnieciskai virsmas kontrolei vajadzēja būt. Citādi bija ar hiperbolisko spoguli ( esot bijuši divi ) un (it kā) prasījās piemeklēt precīzākas virsmas.

[nelabojams]

Bohanova instrumenti, cik zinu, savulaik nonāca Daugavpils augstskolā, bet jāpaskatās rakstos, var būt, ka kļūdos.
Par galveno spoguli - taisnība, tas ir pulēts un figurizēts LOMO, iespējams, ka kopā ar kādu no pirmajiem lāzerlokācijas instrumentiem. Smalkā slīpēšana pie Gaiļsa. Viņam vispār bija arī labs stends ar mākslīgo zvaigzni, kaukur kādreiz redzēju atliekas. Hiperboliskajiem gan detaļas nezinu; nezinu arī faktu, ka divi bijuši. Jāatzīstas, nav ne jausmas arī, kā šamos pārbauda; jārakņājas rakstos vai - pie zinātājiem. Bet ja pie šīs lietas ķeramies, tad varbūt tieši ar stendu izgatavošanu jāsāk, lai var noteikt kvalitāti, precīzu ģeometriju, vēlāk arī justēšanai noderēs. Būs jāpaskatās, kā to dara tagad, kopš ir kļuvuši labi pieejami lāzeri. Vecās metodes puslīdz zinu, bet kopš tiem laikiem arī nekas nav darīts un infa atsvaidzināta.

[NixN]

LOMO - tas ir labi, nu vismaz vajadzētu tam tā būt Lietas būtība ir tāda ka uztaisīt no optikas gatavu teleskopu nav tā lielākā problēma. Materiālus šajos laikos var dabūt dajebkādus, CAD'ā uzrasēt projektu un nepieciešamās detaļas arī nav liela problēma, tālāk būtībā CNC mašīnu darbs un montāža:) Bet montējums ar tādu kravnesību... Cik vispār tas spogulis sver?

[Andris R]

Ja kļūdos, lai izlabo, bet runa bija ~ 40 kg, pats nesvēru .