by Andris R » 27 Jun 2009, 06:13
Nav gadījies uziet kaut cik objektīvus, korektus vērtējumus. Visdrīzāk tādēļ, ka principā vispārināti nevar salīdzināt, jāiedala tipos, grupās u.t.t.
Ar okulāriem ( precīzāk to brendiem) tā pat kā ar automašinām, cik lietotāju- tik viedokļu, cik ražotāju - tik cildinātāju...
TeleVue, Meade, William Optics, Celestron... u.c. ... viss viens pīpis, galvenais kāds ceļš braucams un kur ceļa mērķis atrodas, pieredzējis braucējs arī ar sagrabējušu auto tiks līdz ceļamerķim, bet ja grib ar komfortu vai drošu braukšanu, tad cita runa. Novērošanas apstākļi ir kā ceļa kvalitāte un abi , pie mums, ir ... kādi nu ir. Jāzin kur, cik bieži un par kādu cenu... kmpromiss, zelta vidusceļš, vai padižošanās ar luksus preci vienreiz gadā uz bedraina ''ceļa''...
Un tomēr okulāru izvēlē ir vērts pieturēties pie dažiem pamatprincipiem, kas izriet no instrumenta parametiem: ojektīva diametra D un fokusa F ( konkrētā gadījumā 200/ 1200 mm) un vienkāršākajiem optikas pamatlikumiem. Runājot par vizuāliem novērojumiem, jāielāgo divi robežlielumi :1. minimālais un 2.maksimālais lietderīgais palielinājums:
1.N(min)=D/6 , kur D izteikts mm, koef. 6 ir cilvēka acs zīlītes diametrs (var variēt no 2 - 8 mm, spilgta gaisma, tumsa, cilvēka vecums u.c.). Tātad, ja D=200mm , N(min)~33 x , ja F=1200mm, iegūstams ar okulāru f~36mm ( f=F/N(min) ). Ieteicams mazkontrastainu, vāju plaša lauka objektu novērojumiem, piem., difūzie miglāji, komētas... jo uz acs tīklenes gaismasjutīgās šūnas ( vispārināti -uz laukuma vienību) nonāk maksimāli iespējamais gaismas daudzums. Ja lieto garāka fokusa okulāru, netiek izmantots pilns objektīva diametrs , tātad rezultāts līdzvērtīgs objektīva diafragmēšanai, zūd jēga pielietot.( Tas pats efekts ,ja acs nav adoptējusies tumsai vai apžilbusi no spilktas gaismas un zīlītes diametrs mazāks par 6 mm). Trūkums - zemākā izšķirtspēja.
2. N(max)=1,4 x D(mm) ,(koef. 1,4 - pieņemts kritērijs, izvērtējot divu punktveida objetu difrakcijas ainu). Konkrētajā gadījumā N(max)~280 x, tātad tiešajā fokusā F=1200 iegūstams ar okulāru f~4,3 mm, vai atbilstoši Barlova lēcas x reizes lielāks. Šādā palielinājumā būs maksimāli lietderīgi izmantotota objektīva izšķirtspēja, izmanto piem., Mēness, planētu, dubultzvaigžņu u.c.novērojumiem. Ja neskaita specifiskus novērojumus (piem., gidēšana, difrakcijas ainas, attēla kvalitātes vērtēšana), daudz lielāku palielinājumu lietot nav pamata, kaut arī attēls būs ''lielāks'', detalizētība paliks nemainīga ( citiem vārdiem - liels un miglains, lai vai cik ideāls okulārs būtu). Te nu ir nianses, ko izvēlēties:tiešais fokus + īsfokusa okulārs vai + Barlova l. + garāks fokusa okulārs. Pirmajā gadījumā var būt problēmas novērojumu ērtībā ( atkarībā no okulāra tipa, acs var būs cieši klāt okulārm), otrajā lielāks komforts, bet nelieli gaismas un kvalitātes zudumi.
Teorētiski varētu iztikt ar vienu zoom okulāru 4 - 40 mm , ''nosedzot'' visu palielinājumu diapazonu ( tas būtu visnotaļ iespaidīgs skats vizuālo efektu '' gardēžiem''), bet nodrošināt vienlīdz labu att. kvalitāti tik plašā diapazonā nereāli.Citādi zoom okulāri ir ievērības cienīgi, daudzējadā ziņa atvieglo novērojumus, pēc savas būtības tāpati Barlova lēcas padarīšana , tikai ''sajūgta'' ar okulāru dinamiski, mehāniskā sistēmā.
Un vēl jau ir - binoviewer - ar divām acīm lūkoties , gaismas tikpat cik bija, bet ērtāk gan ( ja vienai aci šilierejas otra nāks talkā...).Gadās, kas pirmo reizi mūžā debesīs lūkojas, pagrūti ar to vienu aci kā Kutuzovam ķīķerēt...Diemžēl nav gadījies pielietot.